Jānis Lasmanis / Autori

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sola novērst pārpratumus, kas radušies pēc tam, kad administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā iebalsoja Jāņa Dombravas priekšlikumu, kas nosaka, ka Rīgai jānodrošina vienlīdzīgi pakalpojumi, piemēram, atlaides sabiedriskajā transportā, visiem Latvijas iedzīvotājiem, neatkarīgi no to deklarētās dzīvesvietas. Esošās privilēģijas rīdziniekiem neatņemšot.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) turpina izvērtēt iespēju par pārkāpumiem Rīgas pašvaldības darbībā no amata atstādināt Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu vai pat visu Rīgas domi. Taču Saskaņa varētu apsteigt ministriju un pati atsaukt galvaspilsētas mēru, viņa vietā virzot Baibu Rozentāli. Par to organizācijas valdē tiks lemts šonedēļ.

Jau nākamnedēļ partijas, kas vēlēsies iegūt pārstāvniecību Eiropas Parlamentā, Centrālajā vēlēšanu komisijā varēs pieteikt savus kandidātus. No Saeimā ievēlētajām septiņām partijām tam aizvadītajā sestdienā sagatavojās trīs – Jaunā Vienotība, Nacionālā apvienība un Attīstībai/PAR!.

Partija KPV LV, kas lepojas, ka starp koalīciju veidojošajām partijām vēlēšanās bija visvairāk atbalstītā partija, sestdien nespēja pulcināt pietiekami daudz biedru, lai to sapulce būtu uzskatāma par lemtspējīgu.

Valdošajā koalīcijā gan nav vienprātības par to, vai tieslietu ministrs Jānis Bordāns ar savu Latvijas tieslietu sistēmu kritizējošo vēstuli ārvalstu vēstniecībām nodarījis valstij kaitējumu, taču koalīcijas stabilitātes vārdā viņam šis nepārdomātais solis tiek piedots.

Lai virzītu Saeimas deputātu prātus valstiskas domāšanas gultnē, vairāk nekā 100 sabiedrībā pazīstamu cilvēku parakstījuši publisku vēstuli, kurā aicina Valsts prezidenta amatā ievēlēt Satversmes preambulas tēvu, Eiropas Savienības tiesas tiesnesi Egilu Levitu. Šāds instruments prezidenta vēlēšanu kampaņā kopš neatkarības atgūšanas izmantots otro reizi. Pirmā bija veiksmīga.

Līdz likumā noteiktajai dienai, kad Saeimas prezidijā jābūt iesniegtiem Valsts prezidenta amata kandidātiem, vēl ir 66 dienas, taču aizvien skaidrāk iezīmējas viena kandidāta vārds – jurists Egils Levits. Tiesa, Saeimas kuluāros mēļo, ka to, vai viņš tiešām tiks izvirzīts augstajam amatam, izšķirs divi šogad sadalāmi amati – Eiropas Savienības komisāra un Latvijas Bankas prezidenta amati.

Līdz nākamās nedēļas piektdienai Saeimā ievēlētajām partijām ir jāizvirza kandidāti Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja un komisijas locekļu amatiem. Partijās dominējošais viedoklis liecina, ka no komisijas priekšsēdētāja amata būs jāatvadās Arnim Cimdaram, kurš vēlēšanu procesus kūrējis jau 22 gadus.

Koalīcijas partneru vidū viedoklim atšķiroties, Saeimas Pieprasījumu komisija akceptēja tieslietu ministra Jāņa Bordāna tiesības savā darbībā distancēties no ministra amata un neatbalstīja opozīcijas rosināto pieprasījumu, kurā tika aicināts izvērtēt iespējamo kaitējumu Latvijas reputācijai pēc ministra nosūtītās vēstules ārvalstu vēstniecībām, kurā viņš sūrojās par kriminālprocesu pret savu partijas biedru Juri Jurašu un apgalvoja, ka viņa izdošana kriminālvajāšanai saistīta ar politisku izrēķināšanos.

Stājoties spēkā 12. Saeimas steigšus pieņemtajiem grozījumiem patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Latvijas raidorganizācijām būs liegti ieņēmumi apmēram 15 miljonu eiro apmērā, kas būtiski samazināšot to spēju konkurēt ar ārvalstīs reģistrētiem medijiem. Lai to nepieļautu, Saeima pirms likuma stāšanās spēkā nepilnības steigs labot.

Aizvien karstākām kļūstot attiecībām starp tieslietu ministru Jāni Bordānu un Ģenerālprokuratūru, nostiprinās arī pārliecība, ka ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers savu amatu pirms laika, kā to vēlētos Jaunā konservatīvā partija, visticamāk, nezaudēs. Arī J. Bordāna izsūtītās vēstules ārvalstu vēstniecībām Latvijā, visticamāk, paliks bez sekām, koalīcijas vairākumam ļaujot, ka konflikts noslāpē pats sevi.

Pēc ilgu gadu nīkšanas opozīcijā, no kuras ierakumiem pacelt galvu tā jutās motivēta vien retu reizi, Saskaņa 13. Saeimā aktivizējusies un sola katru nedēļu nākt klajā ar jauniem likumprojektiem. Kaut valdību veidojošās partijas vienojušās, ka opozīcijas priekšlikumus izvērtēs un konstruktīvākos no tiem virzīs tālāk, līdz šim kas tāds nav noticis. Neveiksmi ceturtdien piedzīvoja arī priekšlikums liegt politiķim apvienot Saeimas deputāta un ministra amatus.

Ar asu ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera kritiku gan no Saeimas tribīnes, gan par Tautas sapulci nodēvētajā mītiņā Saeima ar pārliecinošu vairākumu kriminālvajāšanai par valsts noslēpuma izpaušanu ceturtdien izdeva Jaunās konservatīvās partijas deputātu Juri Jurašu. Līdz ar to konservatīvo vairākkārt piesaukto ģenerālprokurora atlaišanu visticamāk panākt neizdosies, taču balsojums varētu iniciēt likuma izmaiņas, kas radīs attieksmi pret kriminālvajāšanai izdotiem deputātiem.

Koalīciju veidojošajām partijām arī turpmāk būs jāsamierinās ar KPV LV kolēģiem, kuru frakcijā turpinās pastāvēt divi diametrāli atšķirīgi flangi – valdību atbalstošie 11 deputāti un Alda Gobzema vadītie piecīši, kas Krišjāņa Kariņa Ministru kabinetu dēvē par zaudētāju valdību un aizvadītajā nedēļā balsoja pret tā apstiprināšanu.

Veicot kratīšanu Rīgas mēra Nila Ušakova darba kabinetā un dzīvesvietā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ne tikai iedvesis dzīvību jau nedaudz piemirstajā bijušā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda iecerē par Rīgas domes atlaišanu, bet arī parūpējies, lai Jaunās konservatīvās partijas līderu kārotā biroja priekšnieka Jēkaba Straumes nomainīšana tuvākajā nākotnē būtu vismaz ļoti sarežģīta, ja ne neiespējama.

Koalīcijas frakcija bez viedokļa un pieciem opozīcijas pārstāvjiem. Tāda vismaz pagaidām ir piektā Krišjāņa Kariņa valdībai piesaistītā frakcija KPV LV – nepieciešamais ļaunums, lai premjers varētu izveidot valdību. Šonedēļ partija savas attiecības ar koalīciju centīsies normalizēt, risinot jautājumu par opozicionāru nākotni frakcijas rindās.

Nule apstiprinātās koalīcijas partijas savu pilnvaru laikā iecerējušas ieviest jaunu likuma normu, kas liegtu ieņemt valstiski nozīmīgus amatus bijušajiem augsta līmeņa PSRS nomenklatūras darbiniekiem. Pagaidām gan nav skaidrs, uz kuriem amatiem liegums būtu attiecināms.

Saeima, vērtējot Ģenerālprokuratūras lūgumu par deputāta Jura Juraša izdošanu kriminālvajāšanai, salīdzinot ar citiem Saeimas nesenajā vēsturē salīdzināmiem gadījumiem, kļuvusi ārkārtīgi kūtra. Viens no lēnīguma iemesliem ir nule apstiprinātā koalīcija, kurai lieki satricinājumi vēl ilgu laiku nav vēlami. Tomēr procesa rezultātu tas, visticamāk, neietekmēs – bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieku kriminālvajāšanai izdos.

Šorīt īsi pirms Saeimas sēdes tās Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija vērtēs Ģenerālprokuratūras lūgumu izdot kriminālvajāšanai Jauno konservatīvo partiju pārstāvošo Saeimas Iekšlietu, aizsardzības un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāju, Nacionālās drošības padomes locekli Juri Jurašu, kuram tiek inkriminēta valsts noslēpuma izpaušana.

Gandrīz pēc septiņu gadu pārtraukuma Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un Saskaņa atkal ķērušās pie referendumu organizāciju regulējošā likuma grozīšanas. Šoreiz šiem politiskajiem spēkiem palīgā nāk KPV LV, kas vēlas referenduma rosināšanas iniciatīvu nodot trīs reizes mazākam pilsoņu skaitam, nekā tas pašlaik noteikts likumā.

Pēc tam, kad Lielbritānijas parlaments neatbalstīja Eiropas Savienības piedāvāto līgumu par valsts izstāšanos no kopienas, Latvijai līdz ar visu ES atliek vien gaidīt, ar kādiem piedāvājumiem klajā nāks pati Lielbritānija. Kaut arī tas izmaksāšot vairāk, Latvija esot gatava arī tā dēvētajam smagajam Brexit.

Līdz ar jaunās valdības ieilgušo veidošanu gatavošanās šajā pavasarī paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām nonākusi partiju interešu otrajā plānā, taču nav arī pilnībā aizmirsta. Cītīgi tiek meklētas tā dēvētās sarakstu lokomotīves, bet Attīstībai/Par! jau oficiāli pieteikusi vienu no saraksta līderiem – politologu Ivaru Ījabu.