Starptautiskās un valsts drošības vārdā Latvija grasās ierobežot vienu no brīvībām – brīvi pārvietoties no valsts uz valsti. Šādu ierobežojumu iecerēts piemērot personām, kas plāno, piemēram, iesaistīties bruņotā konfliktā ārvalstīs.
Rīgas ielas ir pelnītas kritikas objekts, taču tādas tās kļuvušas astoņus gadus Rīgā valdošā politiskā dueta apzinātas izvēles dēļ. To, iepazīstinot ar Saskaņas un Gods kalpot Rīgai kopējo sarakstu pašvaldības vēlēšanām Rīgā, atklāja Rīgas mērs Nils Ušakovs. Taču rīdzinieki var uzelpot, jo, atkal kļūstot par galvaspilsētas saimnieku, šis duets izdangātās ielas no aizmirstības sola celt saulītē.
Velns slēpjas sīkumos, un sīkumos varētu būt meklējama arī veiksme Rīgas domes vēlēšanās. Iespējams, tā nodomājuši Vienotības priekšvēlēšanu kampaņas un programmas Rīgai veidotāji, kas līdz ar citiem, ierastākiem solījumiem apņēmušies ziemā no Rīgas ielām izskaust sāli, bet vasarā tās regulāri mazgāt.
Bērnudārzos un skolās audzēkņi mācību programmu apgūs tikai latviešu valodā, tajā ar prieku runās arī visi pašvaldības iestāžu un uzņēmumu darbinieki. Savukārt Uzvaras parkam nomazgās nepareizo asociāciju radīto kauna traipu. Šādu un vēl labāku Rīgu vēlētājiem sola Nacionālā apvienība.
Pagājis tikai nedaudz vairāk par gadu, kopš Latvijas Zemnieku savienības stūrētā Zaļo un zemnieku savienība nokļuvusi pie varas, taču partija jau kaldina plānus, lai tuvākajā laikā valdībā uzņemtos atbildību pār tādām nozarēm, kādas tai līdz šim nav bijušas raksturīgas. Visticamāk, organizāciju uz šo mērķi stūrēs cits līderis, jo pašreizējais partijas vadītājs Augusts Brigmanis skaidri pateicis – šie būs pēdējie divi gadi, kad viņš vada valstī vecāko partiju.
Izmantojot priekšvēlēšanu laiku, kad politiķi daudz vieglprātīgāk pieņem sabiedrībai tīkamus, reizēm populistiskus lēmumus, Latvijas Reģionu apvienība centās panākt, lai deputātiem balsojumos tiktu liegta atturēšanās iespēja. Iespēja, kuru paši iniciatīvas autori izmanto gana bieži. Divdesmit vienam deputātam atturoties, Saeima šo iniciatīvu noraidīja.
Eiropas Parlaments ir cieši apņēmies stingri kontrolēt Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), nodrošinot godīgu un līdztiesīgu attieksmi gan pret Lielbritānijā dzīvojošajiem ES pilsoņiem, gan ES dzīvojošajiem britiem.
Savu iespēju robežās neļaut starptautiskajai sabiedrībai aizmirst par Krievijas okupēto Krimu un atbalstīt Ukrainu tās ceļā uz Eiropas un Eiroatlantisko integrāciju. Šādu solījumu, tiekoties ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko, devis Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Turpmāk oficiālu statusu ieguvušajiem patvēruma meklētājiem pabalstus izmaksās īsāku laiku nekā līdz šim. Savukārt vienreizēju finansiālu atbalstu, ticot patvēruma meklētājam uz vārda, izmaksās, ja tas atbildīgās amatpersonas informēs, ka viņam nav pietiekamu līdzekļu patstāvīgas dzīves uzsākšanai.
Nekustamā īpašuma nodoklis ir jāiesaldē, līdz tiks izstrādāta jauna tā aprēķināšanas metodika. Taču šā nodokļa maksātājiem draudzīgākais variants – iesaldēt 2013. gada līmenī –, visticamāk, netiks pieņemts.
Latvijas Zaļās partijas kongresā apstiprināšanai piedāvātā rezolūcija, kurā pausta neuzticība Vienotību pārstāvošajam izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim, partijā radījusi neizpratni par koalīcijas partneru motīviem, taču konflikts uzkurināts netikšot. Tā pirmdien lēmusi Vienotības valde.
Vēl pagājušajā nedēļā sabiedrības uzmanību piesaistīja iespējamā Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētāja maiņa, kas vedināja domāt par šķelšanos partijā. Izmaiņu zemnieku vadībā nebūs, taču izrādās, ka nopietnāks drauds Zaļo un zemnieku savienības stabilitātei meklējams Latvijas Zaļajā partijā.
Reformas valsts pārvaldē, kuras pēkšņi pieteica Valsts kancelejas direktora amatu atstājušais Mārtiņš Krieviņš, atstātas novārtā. Šim amatam premjerministra uzrunātais Jānis Citskovskis uzsākt šīs reformas, kuru ietvaros darbu varētu zaudēt ļoti daudz ierēdņu, apņēmies pēc iespējas ātrāk.
Tuvojoties Eiropas Savienības fondu naudas inspirētajam celtniecības bumam un saskaroties ar darbaspēka deficītu, darba devēji un uzņēmēji mudina valdību vienkāršot trešo valstu pilsoņu uzņemšanu darbā. Pagaidām tie saskārušies vien ar Nacionālās apvienības un tās pārziņā esošās Tieslietu ministrijas liktajiem šķēršļiem.
Domstarpības Zaļo un zemnieku savienību veidojošajos politiskajos spēkos līdz šim reti, kad sasniegušas publisko telpu. Taču šobrīd savienības stūrakmenī – Latvijas Zemnieku savienībā – notiekošās svārstības nonākušas plašākas sabiedrības uzmanības lokā. Tuvojoties partijas vadības pārvēlēšanai, sadūrušās divu tās līderu intereses. Daži to gan dēvē par vētru ūdens glāzē.
Krievijas politiskā elite, saskaroties ar iekšējām problēmām, kā zibensnovedēju nereti izmanto operatīvi identificētu ārējo ienaidnieku. Līdzīgu reakciju var sagaidīt arī pēc aizvadītajā nedēļā Krievijā notikušajiem masu protestiem, un, kaut gan par tiešiem draudiem bažīties nav pamata, Latvijai īpaši uzmanīgi jāvēro notiekošais Baltkrievijā.
Valsts valodas neprasme nedrīkst traucēt iepazīties ar lauksaimniecības zemes apstrādāšanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, tādējādi apdraudot kaimiņu saimniecības. Tā uzskata vairākums Saeimas deputātu, kuri ceturtdien apstiprināja grozījumus likumā par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos, nosakot, ka zemi Latvijā varēs iegādāties tikai valsts valodas pamatus zinošas personas.
Norādot uz problēmām, ar kurām jāsaskaras intensīvi ceļojošam Latvijas pilsonim, Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars iecerējis panākt trešā personu apliecinoša dokumenta ieviešanu. Saeima viņa ieceri noraidīja.
Sākot ar pirmdienu, par nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību atzīta uzņēmuma daļu pārdošana vai pirkšana nonāks valdības pārziņā. Bez tās atļaujas nevarēs pārdot vairāk par desmit procentiem, piemēram, dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades sistēmas operatora Conexus Baltic Grid, daļu.
Latvijas Darba devēju konfederācijas un citu sociālo partneru bažas par to, ka jaunie grozījumi Nacionālās drošības likumā nesamērīgi iejauksies uzņēmējdarbībā, ieviest realitātē cenšas opozīcija. Pagaidām neveiksmīgi.
Jau pēc Lieldienu brīvdienām, aizsākoties Saeimas pavasara sesijai, tās Juridiskajai komisijai būs jāsāk izvērtēt iespējamos modeļus izmaiņām Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtībā. Visticamāk, tai tiks piedāvāti divi varianti – tautas vai Saeimas deputātu un pašvaldību vadītāju ievēlēts prezidents.