Laura Brokāne / Autori

Pēc desmit gadu dzīves Dānijā un daudzām personālizstādēm Kopenhāgenā, Romā un Ņujorkā latviešu māksliniece Ieva Blūma uz mirkli iegriezusies Rīgā, lai pašmāju skatītājiem demonstrētu savus jaunākos darbus. Keramikas šķīvji un gleznas, kas tapušas mākslinieces personīgo pārdzīvojumu rezultātā, apkopotas izstādē Brīnums, Izaicinājums un Cerība. Izstāde līdz 12. februārim apskatāma Agijas Sūnas mākslas galerijā.

Laikmetīgās mākslas muzeja pilotprojekts kim? gadu uzsācis ar divām lieliskām izstādēm – Kaspara Podnieka fotogrāfiju sēriju Neparasta vieta un Lielbritānijas mākslinieku apvienības Semiconductor videoinstalāciju Black Rain.

Šogad Naivās mākslas muzejs aizvadīs savu piekto darba sezonu. Andrejsalas bijušajā muitas noliktavā ar SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums ilgtermiņa atbalstu iekārtotais muzejs, kura darbību administrē biedrība Kultūras un mākslas projekts NOASS, jauno sezonu sāks 13. maijā ar Izraēlas mākslinieces Malkas Cenciperes personālizstādi, savukārt oficiālā sezonas atklāšana notiks divas dienas vēlāk – Muzeju naktī 15. maijā.

Līvas Pakalnes izstāde Lé sottili ossesioni/Smalkās apmātības galerijā Alma. Skatāma līdz 29. janvārim.Ilmāra Blumberga personālizstāde Stikla pērlīšu spēles Rīgas Galerijā. Skatāma līdz 28. februārim.

Scenārija autors un režisors – Jānis Streičs, operatori - Gvido Skulte, Harijs Kukels.

Pagājušā gada nogalē Laikmetīgās mākslas centrs laidis klajā ļoti nozīmīgu tulkojumu sērijas izdevumu – Nikolā Burjo grāmatu Attiecību estētika. Nozīmīgu tāpēc, ka tā ir pirmā grāmata latviešu valodā, kas piedāvā vispārēju analīzi par laikmetīgās mākslas procesiem pēdējā desmitgadē.

Pirmdien vienīgajā seansā pašmāju skatītājiem bija iespēja noskatīties zviedru režisores Modas Nīkanderes filmu par latviešu fotogrāfi Intu Ruku Fotogrāfe no Rīgas. Filma ne tikai atspoguļo talantīgās mākslinieces personību, bet arī liek domāt par fotografēšanas ētiskajiem un estētiskajiem aspektiem. Tās demonstrēšanu Latvijā nodrošināja Zviedrijas vēstniecība un kinoteātris Rīga.

Gleznotājas Flēras un modes dizaineres Ketas Gūtmanes kopizstāde Tas nenotika Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā. Skatāma līdz 24. janvārim.

Šodien un rīt kinoteātrī Rīga var noskatīties jaunāko latviešu dokumentālo filmu izlasi – sešas filmas, kas pērn guva ievērību ne tikai pašu mājās, bet arī ārzemēs.

Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darba grupa izvērtējusi 2009. gada ceturtā ceturkšņa notikumus Latvijas vizuālajā mākslā un Purvīša balvas fināla atlasei, kas notiks 2010. gada beigās, nominējusi trīs māksliniekus: Kristīni Kursišu par personālizstādi Ārpus kontroles galerijā Alma, Kristapu Ģelzi par personālizstādi Varbūt (Maybe) galerijā Māksla XO un Miku Mitrēvicu par ekspozīciju Trauslā daba Venēcijas biennāles 53. starptautiskajā mākslas izstādē.

Amerikāņu neatkarīgā kino meistara Džima Džārmuša nesenākais darbs Kontroles robežas pēc pirmizrādes 2009. gada Kannu festivālā izpelnījies pretrunīgas kritiķu atsauksmes. Vieni šo filmu dēvē par režisora labāko veikumu, citi pārmet pašmērķīgu atkārtošanos un zemteksta imitāciju. Pašmāju skatītājiem jauno kinodarbu ir iespēja novērtēt kinoteātrī Parex Plaza.

Līdz 3. februārim Rīgas mākslas telpas Intro zālē aplūkojama mākslinieku Mika Mitrēvica un Kristīnes Kursišas izstāde whaithings*. Izstādes nosaukums ir angļu valodas vārdu «wait» un «things» sakrustojums. Rūpju lietas, kas liek mums gaidīt, vai arīdzan pašas uz kaut ko gaida.

Viesojoties Rīgā slavenais arhitektūras kritiķis Ārons Betskis uzsvēra celtņu un arhitektūras nošķīrumu. Bieži vien aizmirstam, ka ēkas ir tikai galarezultāts, bet arhitektūra – viss, kas ar tām saistās, proti, domāšana par celtnēm. Prieks, ka līdzīgu pieeju demonstrē arī laikmetīgās arhitektūras grāmatas Process veidotāji. Pagājuši gandrīz divi gadi kopš pirmā izdevuma, kas pievērsās labas arhitektūras priekšnosacījumiem, tagad pie lasītājiem nonācis arī Procesa otrais numurs.

Ceturtdienas vakarā Rīgas mākslas telpā piešķirta starptautiskā Swedbank mākslas balva 2009. Šogad par laureātu kļuvis lietuviešu mākslinieks Jons Gasjūns.

Pirmizrādi piedzīvojusi pazīstamā pašmāju kinorežisora Daiņa Kļavas dokumentālā filma Un Džess – sirsnīgs veltījums savas paaudzes cilvēkiem, kuru sapņi un izpratne par laimīgu dzīvi veidojās padomju laikā. Tagad, trīsdesmit gadus vēlāk, viņi brīžiem dzelžaini nopietni, brīžiem aizkustinoši bērnišķīgi stāsta par to, vai sapņi piepildījušies. Vides filmu studijas paspārnē tapusī filma kinoteātrī KSuns skatāma līdz 18. decembrim.

Līdz 13.decembrim Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja pilotprojekta kim? telpās Spīķeros norisinās tematiskais cikls Klimats. Līdzās lekcijām un filmām, kas iepazīstina ar klimata izmaiņu cēloņiem un sekām, Spīķeru galerijās ir apskatāmas arī divas izstādes, kas dabas pasaulē aicina ielūkoties ar personīga pārdzīvojuma starpniecību – nīderlandiešu mākslinieka Gvido van der Verves izstāde Viss būs kārtībā un pašmāju mākslinieka Ginta Gabrāna izstāde Baltais punkts.

Viens no atzītākajiem mūsdienu krievu kino un teātra režisoriem Kirils Serebreņņikovs sācis darbu Latvijas Nacionālajā teātrī, viesrežijai izvēloties vienu no krievu klasikas stūrakmeņiem – dažādus laikus pārdzīvojušās Nikolaja Gogoļa Mirušās dvēseles. Ar skandalozu slavu apvītais režisors jauno izrādi latviešu skatītāju vērtējumam nodos nākamā gada martā.

No šodienas kinoteātrī Cinamon, kā arī Liepājas un Valmieras kinoteātros sāks demonstrēt režisora Jurģa Tūbeļa jauno spēlfilmu Pasažieri. Režisors, kurš līdz šim vairāk bija pazīstams kā televīzijas raidījumu veidotājs, nesen piedzīvojis arī savas dokumentālās filmas Ešafots. Soda izrāde pirmizrādi.

Latvijas Nacionālās televīzijas projektu Dziedošās ģimenes iemīļojuši ļoti daudz televīzijas skatītāju – sirsnīgo dziedāšanas konkursu katru nedēļu vēro simtiem tūkstošu līdzjutēju.

28. novembrī tirdzniecības centrā Mols gaidāma jaunās latviešu pilnmetrāžas spēlfilmas Pasažieri pirmizrāde.

Līdz 29. novembrim Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā Ventspilī norisinās starptautisks atdzejas seminārs, ko organizē Latvijas Literatūras centrs sadarbībā ar starptautisko literatūras centru tīklu Literatūra pāri robežām (Literature Across Frontiers).

Līdz 14. decembrim galerijā Alma ir iespēja aplūkot ievērojamā krievu mūzikas kritiķa Artemija Troicka sarūpēto izstādi Mūsu laika ikonas, kurā par mūsdienu kulta jautājumiem aicināti reflektēt piecpadsmit mākslinieki – gan Krievijas pirmā lieluma zvaigznes, gan pazīstami pašmāju autori.