Ceturtdien pēcpusdienā tika izplatīts paziņojums par Jura Pūces atkāpšanos no vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra amata. Partijas „Latvijas attīstībai” mājaslapā parādījās Pūces paziņojums, kurā viņš ber sev pelnus uz galvas, paužot, ka pieļāvis kļūdu, ka viņam ir kauns partijas, ģimenes, draugu un sabiedrības priekšā, jo esot kļūdījies Rīgas pašvaldības autostāvvietu jautājumā un patiesi izdarījis ļoti neveiksmīgu izvēli ‒ maldinājis savus kolēģus un Latvijas sabiedrību.
„Par izdarītām kļūdām ir jāuzņemas atbildība. Tieši to es arī darīšu. Radusies situācija liedz man pilnvērtīgi pildīt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatu, un es šodien esmu lūdzis Ministru prezidentu mani no šī amata atbrīvot,” pauž Pūce.
Lai gan iespējamas demisijas ēnas pēdējā laikā ir klājušās nevis pār Pūci, bet pār trim valdības dāmām - veselības ministri Ilzi Viņķeli („Attīstībai/Par!”), labklājības ministri Ramonu Petraviču (KPV LV) un izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (Jaunā konservatīvā partija) ‒, dāmām šoreiz nav priekšroka.
Kā tad tā varēja sanākt, ka Pūcem šādi nomīta kāja? Līdz pat pēdējam
Pūce visādi zirgojās, ka apgalvojumi par Rīgas domes caurlaidēm esot joku plēšana un apcelšanās. Taču tad pamazām tapa aizvien skaidrāk redzams, ka partiju „Latvijas attīstībai” pametušā Māra Mičerevska atmaskojumi ir pat ļoti pamatoti un reāli.
Izskatās, ka blēdīšanās ar caurlaidēm ir notikusi lielā varas skurbumā pēc Rīgas ārkārtas vēlēšanām, kad jaunie rātsnama iekarotāji sāka uzskatīt, ka tagad viņiem pieder visi labumi un var uzspļaut tādām niansēm, kam kas pienākas, kas nepienākas.
Kad jau Pūce ir kā kaķēns ar purniņu iebāzts paša peļķītē, tad kaut kā ir nācies reaģēt. Viens no variantiem varēja būt nelikties ne zinis - lai tas Mičerevskis staigā apkārt un turpina stāstīt. Tomēr Pūce ir izvēlējies interesantāku gājienu - viņš uzņemas atbildību. „Politiskās atbildības uzņemšanās” metode ir lieliski nostrādājusi jau ne reizi vien - savulaik Valdim Dombrovskim pēc Zolitūdes traģēdijas vilka uz pinkšķi un viņš atkāpās no premjera amata, bet, paskat, kādos Eiropas varas augstumos viņš ir tagad!
Pūcem laikam ir līdzīga doma paiet tagad maliņā. Varbūt ar laiku viņa meli par caurlaidēm sāks izskatīties sīki, pēc tam sīkāki, līdz beidzot izplēnēs un uzsūksies. Gan jau nāks lielāki skandāli, bet šis aizmirsīsies. Un tad Pūce kā Fēnikss no pelniem atkal būs uz zaļa zara.
Nav teikts, ka Pūce aizdemisionēja tikai caurlaižu dēļ. Varbūt bija vēl kāda pieķeršana pie rokas kādā citā lietā, lai gan arī ar šīm pašām caurlaidēm ir diezgan pat nelāgi - atminēsimies, ka nesen Saeima izdeva kriminālvajāšanai deputātu Aldi Adamoviču („Jaunā Vienotība”) par to, ka viņš nepareizā automašīnā ielējis degvielu 83 eiro vērtībā. Bet caurlaide automašīnas novietošanai Rīgas stāvvietās arī nav nekāda lētā - mēneša abonements visās tarifu zonās maksā 250 eiro. Nezin vai no šādas naudas „taupīšanas” uz nodokļu maksātāju rēķina sanāk kriminālprocess? Varbūt sanāk? Bet nu to vērtēs tiesībsargājošās iestādes.
Plašsaziņas līdzekļos jau pilnā sparā iet vaļā slavinājumi Pūcem, kurus pauž viņa kolēģi koalīcijā un, protams, viņa partijas un partiju apvienības biedri. Pūce bijis „spēcīgs ministrs”, „profesionāls”, „aktīvs”, rīkojies „cienījami” utt. Pēc šādām komplimentu virtenēm iznāks tā, ka Pūces tēls ļaužu acīs paliks kā eņģelisks un mirdzoši pārgodīgs, elektorāts viņam bučos rokas un raudādams lūgsies viņu nākt par ministru, premjeru, prezidentu, eirodeputātu un eirokomisāru.
Tik skaisti tomēr nav. Pūce ir melojis un ir pieķerts. Nav vienīgā reize, kad viņš ir pinies melos. Varbūt tikai iepriekšējie meli nebija tik viennozīmīgi pārliecinoši, bija interpretējami. Bīdot uz priekšu administratīvi teritoriālo reformu, viņš uzvedās augstprātīgi, izvairījās no pašvaldību iedzīvotāju jautājumiem, stāstīja par visādiem milzu ieguvumiem, kas būšot no reformas. Ministrs pamanījās apturēt pašvaldību aptaujas, kas bija pret Satversmi. Ja pavērotu Pūces agrāko laiku darbus, varbūt varētu atminēties arī dažu iepirkumu, dažu padarbošanos par labu kādiem biznesa grupējumiem. Meli var būt lieli, var būt mazi, bet, ja tie kļūst par tādu kā dzīvesstilu, tad tas vairs neizskatās labi - kā liecina Mičerevska izteikumi, Pūce ir bijis melīgs pat tādā sīkā niansē, ka VARAM it kā neietekmējot Rīgas pagaidu administrāciju, lai gan skaidrs, ka ietekmēja. VARAM iecēla galveno pagaidu administratoru, un nemaz tā būt nevarēja, ka Edvīns Balševics varēja darboties pats savā nodabā un ārpus VARAM kontroles. Un Pūces rīcībā kādu laiku bijusi no pagaidu administrācijas dabūta „Rīgas satiksmes” caurlaide - tā izriet no Mičerevska sacītā. Ja Latvijā tiktu taisīts rimeiks filmai „Melis, melis”, kurā galvenajā lomā bija Džims Kerijs, Jurim Pūcem būtu vislabākās izredzes kastingā.
