Māris Krautmanis / Autori

Gadu gadiem veiklas Latvijas komercbankas bija strādājušas ar nerezidentu naudu, apkalpojot viņu kontus un nodrošinot pārskaitījumus tādos apjomos, kas mērāmi miljardos. Latvija uzturēja stāstu par sevi kā augošu “starptautisku finanšu centru” un visādi veicināja komercbanku plauksmi.

2020. gads ir bijis pēdējais dzīves gads daudzu Latvijas aktieru, mūziķu, zinātnieku, literātu, mākslinieku, sabiedrisku darbinieku dzīvē. Nāves cēloņi ir visdažādākie – sirds un asinsvadu slimības, pneimonija, vēzis, arī kovids.

Kovida pandēmijas ierobežojumi ir smagi skāruši mūzikas industriju, jo koncerti nenotiek un peļņas nav. Saprotams, ka Kultūras ministrija gudro, kā mūziķiem palīdzēt, taču vismaz viens no pasākumiem, kas iecerēts skaņražu labumam, izklausās diezgan apšaubāmi.

Zvērināta advokāte Daiga Siliņa, zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš, zvērināts advokāts Lauris Liepa, zvērināts advokāts Oskars Rode un zvērināts advokāts Aivo Leimanis parakstījuši atklātu vēstuli, kurā lūdz ģenerālprokuroru Juri Stukānu „nekavējoties pārtraukt iedibināto nekontrolēto praksi kriminālprocesu uzsākšanai pēc Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) ziņojumiem”.

Lai gan Rīgas dome neatļāva organizācijas “Tautas varas fronte” pieteiktā pasākuma rīkošanu pret Covid-19 ierobežojumiem drošības apsvērumu dēļ, svētdien pie Brīvības pieminekļa pulcējās vairāki protestētāji. Valsts policija aizturējusi trīs agresīvi noskaņotus pasākuma dalībniekus.

ASV laikraksts “New York Times” ziņo, ka kaimiņzemē Lietuvā tika fiksēts pasaulē augstākais diennakts vidējais jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits vienas nedēļas laikā, rēķinot uz 100 000 iedzīvotāju. Latvijā pagaidām nav tik slikti, un esam 32. vietā, taču diez cik labi arī nav – tagad jau diennakts inficēto skaits pārsniedz tūkstoti.

9. decembrī internetā parādījās visnotaļ dīvains četras minūtes garš “Kopīgs paziņojums Starptautiskajā pretkorupcijas dienā”, kas veidots tādā kā Holivudas filmu treilera garā – klipā izmantotas diezgan primitīvas propagandas klasikas žanra metodes, aizkadra balsī runājot par ļauno korupciju un naudas atmazgāšanu, bet kadrā rādot šā ļaunuma sekas – vecu tantiņu, kas ubago, bedrainu ielu.

Latvijas lauksaimnieki ir pamanījuši, ka pārtikas pakās, ko saņem Rīgas skolēni, dominē citās valstīs ražota pārtika. Var saprast, ka Latvijā netiek ražoti ananasu konservi vai apelsīni, taču arī āboli diezin vai ir vietējie. Vispār jau āboli mēdz augt arī mūsu platuma grādos. Cepumus cep arī Latvijā. Bet galvenais sašutums tomēr ir par pienu. Kāpēc bērniem liek dzert Polijā ražotu pienu?

Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (APP) plāno lūgt Ministru kabinetu noteikt aizliegumu piketu rīkošanai ārkārtējās situācijas laikā.

Sestdien notikušie ļaužu protesti Rīgā Eiropas un pasaules kontekstā nav nekas neparasts – kur vien raugies, cilvēki šūmējas. Vācijā, Slovākijā, Anglijā, Francijā, Spānijā, Serbijā un daudzviet citur ir bijuši tādi protesti, ka maz neliekas – daudzskaitlīgāki nekā pie mums un vietām arī ar niknāku demolēšanu. Kamdēļ gan Latvija paliktu maliņā? Mums arī ir!

Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa iepriekš sāktā kriminālprocesā saistībā ar sociālajā tīklā “Facebook” publicētām viltus ziņām par Covid-19 infekciju aizturējusi kādu vīrieti un sievieti.

Pirms diviem gadiem aizejošais Ministru kabinets nāca klajā ar konceptuālo ziņojumu „Mediju ombuda izveide, tā sastāvs, darbības vadlīnijas un lauks". Nav pagaidām saprotams, ko tad īsti beigās izveidos, bet redzams, ka, neraugoties uz kovidu un ekonomisko krīzi, ir ļoti liela nepieciešamība mediju vides uzraudzību paplašināt un „apgūt” vēl kādu naudiņu. Nu un vēl ir tā, ka kaimiņzemēs Lietuvā un Igaunijā mediju ombuds jau labu laiku pastāv. Tad jau nevar atpalikt.

Ir bijusi tāda savdabīga lieta, ka kāds bijušais ieslodzītais ir vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50. panta normas, kas paredz atšķirīgu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem. Ir izrādījies, ka tik tiešām – konkrētām sodu izpildes kodeksa normām nav objektīva un saprātīga pamata – 50.4 pantā jāievieš korekcijas.

Valsts prezidents Egils Levits ir beidzot pamanījis, ka Ministru kabineta haotiskā svaidīšanās nav īsti laba. „Virziens ir pareizs, bet stils ir neapmierinošs.” Bet nu prata gan patiesi sagādāt dažu mulsuma brīdi mūsu interesantā valdība.

Valdība ir noteikusi dažādus ierobežojumus, lai samazinātu Covid-19 sērgas izplatību. Tiktāl tas ir loģiski un saprotami – to vajag, lai novērstu vai vismaz attālinātu to dienu, kad slimnīcās vairs nav, kur smagi kovidsasirgušos likt. Ļoti nelāgi būs, ja dakteriem vajadzēs strādāt kā karalauka apstākļos un šķirot – šo pacientu glābsim, to neglābsim. Ierobežojumus vajag – tāda ir sūrā nepieciešamība, jo Latvijā veselības aprūpes sistēma ir ilgi mērdēta badā, noplicināta un vāja. Latvijai kolapss draud daudz ātrāk nekā kādā Skandināvijā.

Premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”), Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, pats Valsts prezidents Egils Levits un virkne gan pozīcijas, gan opozīcijas politiķu ir vienā balsī pauduši vienu domu – cīņā ar “netīrās naudas atmazgāšanu” ir iebraukts “pretējā grāvī”.

Saeima trešdien, 2. decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma nākamā gada valsts budžeta likumu. Nākamgad konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,58 miljardu eiro, bet izdevumi – 10,76 miljardu eiro apmērā. Ieņēmumu samazinājums kopā ar izdevumu palielinājumu mazliet pārsniegs miljardu eiro. Budžeta deficīts paredzēts 3,9 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas saprotami – kovids ietekmē, traucē, grauj.

Premjera Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) svētdienas vakara likteņruna bija plaši izziņota jau iepriekš, tāpēc tauta ar dziļu interesi gaidīja, ko tādu viņš teiks.

Cenzūra ir konstitucionāli aizliegta visās demokrātiskajās valstīs, taču tas neattiecas uz tādām lietām kā etniskā un rasu naida kurināšana, terorisma atbalstīšana, bērnu pornogrāfija. Šo parādību aprakstam un aizliegšanai ir veltīti likumi. Ar likumiem tiek regulēta arī autortiesību joma, kurā tiek aizliegts izmantot cita autora darbus savas peļņas gūšanai bez atļaujas.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nolēmusi pieprasīt izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) demisiju, trešdien preses konferencē paziņoja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Valdība otrdien sagudroja jaunus kovidierobežojumus izglītībā – no 30. novembra skolās vienam audzēknim būs jānodrošina trīs kvadrātmetru liela platība, bet skolotājiem arī stundās būs jālieto sejas maskas. Ja šādas prasības nevar nodrošināt, tad skolai mācības jāorganizē attālināti.

Saeima šajās dienās izskata svarīgus jautājumus – minimālo ienākumu sliekšņus, ietaupīto budžeta līdzekļu novirzīšanu veselības aprūpes vajadzībām, nākamā gada budžeta projektu un ar to saistīto likumprojektu izskatīšanu galīgajā lasījumā.