Pūču ģimenes "bodītes" morāliskais kristāldzidrums

Bet nu taisnību pauž sauklis aiz Sabiedrības integrācijas fonda vadītājas Zaigas Pūces muguras! „Atvērtība ir vērtība” vai varbūt „Atvērt ir vērts”? Viņas priekšā bija atvērti visi Rīgas centra vārti un iespējas par velti novietot automašīnu, kur vien iegribas. Vispār jau tas maksā 250 eiro mēnesī, taču ir smalki kungi un dāmas, kas šo summu prot optimizēt © Dmitrijs Suļžics/F64

Demisionējušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce („Attīstībai/Par”) mēģinājis glābt no negoda personu, kura izmantoja „Rīgas satiksmes” autostāvvietu atļauju. Šī persona varētu būt Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) sekretariāta direktore Zaiga Pūce – izanalizējot publiski pieejamos faktus un uzklausot liecinieku liecības, secina Neatkarīgā.

Kurš tad izmantoja „Rīgas satiksmes” autostāvvietu atļauju un kura ir tā persona, kuras dēļ ministrs steidzīgi atkāpās no amata?

Kādēļ Jurim Pūcem vajadzīga stāvvietu atļauja, ja ministru vizina ministrijas automašīna ar šoferi? Kā gan viņš spēja izmantot privāto auto ar stāvvietu atļauju, to parkojot Vecrīgā R zonā un Ģertrūdes ielas posmā C zonā, ja bieži vien tai laikā atrādās Ministru kabinetā valdības sēdē? Kurš ir lietojis Pūču ģimenes auto ar stāvvietu atļauju?

Pūču auto bieži manīts R zonā netālu no Teātra un Vaļņu ielas krustojuma, kā arī C zonā Ģertrūdes ielas posmā. Auto tur parkojusi kāda izskatīga dāma. Augstie ministriju un iestāžu kungi un dāmas iedomājas, ka viņus neviens neredz. Redz gan!

Lai arī par SIF oficiālo adresi uzrādīts Raiņa bulvāris 15, vēl līdz nesenam laikam SIF struktūrvienības atradās blakus vietai, kur parkojās Pūču ģimenes auto ‒ pretim bijušās viesnīcas „Rīga” ieejai (tagad „Grand Hotel Kempinski”), blakus ieejai Valtera un Rapas grāmatnīcā. Pārbaudīt, kurš lietoja Pūču automašīnu ar autostāvvietu atļauju, nevajadzētu būt īpašām problēmām. Teātra un Vaļņu ielā, līdzīgi kā citviet Rīgā, ik uz soļa redzamas pašvaldības policijas un privātās videonovērošanas kameras. Tātad gūt pierādījumus tam, kas lietojis caurlaidi, varētu ne tikai no aculieciniekiem, bet arī neapstrīdamā veidā - noskatoties videoierakstus. Mēs gan nezinām, cik principiāli pret šo lietu izturēsies tiesībsargājošās iestādes, vai Pūču ģimenes „mazajam biznesam” būs arī kādas kriminālas, administratīvas vai vismaz morāli ētiskas sekas. Katrā ziņā ir zināms, ka mēneša abonements automašīnas novietošanai Rīgas centrā maksā 250 eiro. Tā ir summa, ko iegūst persona, ja tai „Rīgas satiksmes” caurlaide legāli nepienākas. Te var domāt, ka 250 eiro tad ir tā summa, ko Pūces, kā to lai maigāk pasaka, varbūt ik mēnesi ir pievākuši.

Zaiga Pūce par SIF sekretariāta direktori kļuva pērn 8. novembrī. Viņa ir bijusi biedrības „Ascendum” valdes priekšsēdētāja un šajā amatā strādājusi kopš 2011. gada. Viņas vadītā biedrība „Ascendum” bija saņēmusi ziedojumus no būvkompānijas „Re&Re”, kas ir viens no uzņēmumiem, pār kuru klājas aizdomu ēna par „būvnieku karteli”.

Zaigas Pūces vadītais SIF nodarbojas ar finansējuma iedalīšanu tiem projektiem un plašsaziņas līdzekļiem, kas atbalsta valdošās koalīcijas izpratni par sabiedrības integrāciju.

Ir, starp citu, tāds dokuments kā „SIF darbinieku ētikas kodekss”, kurā sacīts, ka SIF darbiniekam pašam jārīkojas tiesiski un SIF darbinieks nedrīkst slēpt vai atbalstīt citas personas prettiesisku rīcību, SIF darbiniekam jārīkojas taisnīgi, jāsaglabā augsta morālā stāja.

Kāda gan te vairs morālā stāja? Atbilstoši SIF likumam „Fonds atrodas Ministru prezidenta institucionālā pārraudzībā. Ministru prezidents pārrauga fonda darbības tiesiskumu”. Tātad premjeram Krišjānim Kariņam („Jaunā Vienotība”) vajadzētu izvērtēt Z. Pūces darbību morālisko kristāldzidrību.

Jurim Pūcem nav trūcis drosmes vai nekaunības rakstīt iesniegumu par savu atjaunošanos Saeimas deputāta amatā. Tur Kariņam maz teikšanas, jo viņš nevar ietekmēt to, kurš ir vai nav tautas priekšstāvis - tā nav viņa kompetence, jo Pūce ir bijis tautas ievēlēts un tagad var nākt atpakaļ, ja grib. Kariņš varētu paust tikai savu viedokli, kas politiski un juridiski ir bez liela svara.

„Attīstībai/Par!” ir iecerējusi rokādi - ielikt par VARAM ministru 1992. gadā dzimušo Artūru Tomu Plešu, kuru partijas bonzas varēs regulēt un mācīt, Juri Pūci nosūtīt atpakaļ uz Saeimu. Un tad tā dzīvot ilgi un laimīgi, kamēr 2022. gada 14. Saeimas vēlēšanās nepienāk politiskā atbildība. Autostāvvietas varbūt būs piemirsušās, pa vidu būs citi, jauni skandāli, un vēl nevar zināt, kurš vinnēs.

Taču

par SIF vadītāju, kas ir Pūces sieva, Kariņš gan varētu kaut ko lemt un darīt. Ja pats Kariņš sevi vēl pozicionē kā morāliski dzidru,

tad taču nekam neder, ja tādā, tik svarīgā institūcijā kā SIF turpina strādāt persona ar apšaubāmu reputāciju.



Svarīgākais