Māris Krautmanis / Autori

«Es domāju, ka mēs esam uz šīs civilizācijas robežas, par kuru runā ļoti daudzi moderni programmu analītiķi un filozofi, ka veidojas taustiņdrāzēju civilizācija. Mēs kļūstam par vergiem. Nevis tā elektronika attīstīs personību, palīdzēs talantam un kreativitātei un vienmēr būs vergs, bet tagad tā grib uzkundzēties civilizācijai. Tās ir ļoti lielas briesmas,» bērnu ārsts, reanimatologs Pēteris Kļava sacīja RīgaTV 24 raidījumā Preses klubs.

Pirms diviem gadiem vasarā Valsts vides dienesta vadītāja Inga Koļegova gandrīz kļuva par VID ģenerāldirektori. Taču gandrīz neskaitās. Lai gan finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola stūma, vilka, slavēja un aizstāvēja Koļegovu, beidzās šis pasākums diezgan bēdīgi – vienā brīdī Koļegova neizturēja, ka viņai tiek uzdots pārāk daudz nepatīkamu jautājumu par viņas amatpersonas deklarāciju, paziņoja, ka process esot pārāk politizēts, un savu kandidatūru noņēma. Tā vietā, lai pakāptos augšup pa karjeras kāpnēm, viņa tagad spiesta bieži kāpt pa kāpnēm augšā vienā advokātu birojā, lai veidotu aizstāvības taktiku krimināllietā, kas pret viņu ierosināta.

Maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus tika nošauts gaišā diennakts laikā, dažu minūšu brauciena attālumā no Valsts policijas un Iekšlietu ministrijas ēkas. Tātad brutāli un nekaunīgi – laikam kā izaicinot un ņirgājoties par tiesībsargājošajām iestādēm. Vai to būtu jāuzskata par tādu kā vēstījumu? Slepkava būs bijis profesionālis, ar, iespējams, militāru pieredzi, bet nu arī pārdrošs.

Kad apvienības Attīstībai/Par politiķi Juris Pūce un Daniels Pavļuts savulaik strādāja Ekonomikas ministrijā, Pūce bija ministrijas valsts sekretārs, bet Pavļuts bija ministrs. Viņu laikā bija vērojams straujš OIK atļauju izsniegšanas pieaugums. Bet nu izrādās, ka Pūce un Pavļuts tomēr ir labie. Viņi bijuši ķīlnieki. Jo normatīvie akti, kas bijuši spēkā, ir bijuši spēkā, un ierēdnim tie jāpilda. Nākuši biznesmeņi, kas pieprasījuši atļaujas atbilstoši Kalvīša un Godmaņa laikā pieņemtiem aktiem, bet ierēdnim tās administratīvā kārtā bijis jāizsniedz.

Investīcijas Latvijai ir nepieciešamas, taču ne jau tādas, kur investors par mazu naudu ienāk tirgū un nodara tur lielus posta darbus.

Pagājušajā nedēļā plašsaziņas līdzekļos izskanēja ziņa, ka zemkopības ministrs Jānis Dūklavs nobremzējis ukraiņu investora vēlmi atvērt olu rūpnīcu Valkā, kas radītu 160 darba vietu un ieguldījumus vismaz 50 miljonu apmērā. Ministru par to nikni sunī visi, kam nav slinkums, un jo īpaši Valkas mērs Vents Armands Krauklis, piesaucot pat iespējamu politisko korupciju, kuru viņš gan nevarot pierādīt.

Latvijas hokeja izlases iekļūšana Pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā ir labā ziņa, kas ir kā svaiga ūdens malks šajā laikā, kad mediji var piedāvāt gandrīz tikai nebaudāmu, nepatīkamu jaunumu virumu par politiku, ekonomiku un sabiedrību. Iekļūšana ceturtdaļfinālā ir brīnums, jo nekādi nerakstās iekšā parastajā loģikā.

Maksa par nepamatotu neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšanu pastāv jau 12 gadus un laiku pa laikam ir aizvien pieaugusi. Pašlaik tā ir 40,14 eiro, bet no 1. jūnija būs jau 56 eiro.

13. Saeimas vēlēšanu kampaņā visādi aizkulišu vīriņi pašlaik iesildās un palaiž medijos un tautā dažādas manipulācijas ar sabiedrības apziņu, lai paskatītos, kā vēstījums aiziet, kā publika reaģē. Tas saprotami. Nepatīkami, ka šīs feiki manipulatīvās ziņas ar lielu entuziasmu ziņo un izplata par visu nodokļu maksātāju naudu apmaksātie sabiedriskie mediji. Bet nu lai nu tā būtu – ja ziņas nav meli, bet tikai melība, tad neko daudz jau nevar iebilst.

Interneta tīklos jau ļoti intensīvi pašreklamējas priekšvēlēšanu politiskais izstrādājums, kas nosaucies par Attīstībai/Par!.

Nav tā, ka Latvija būtu neizdevusies valsts, ka viss slikti un viena vienīga bēdu leja un asaru jūra būtu visapkārt. Latvija tomēr pieder pie relatīvi labklājīgo pasaules valstu pulka un nav arī pēdējā Eiropā. Taču ir problēmas, un tās ir jārisina.

Kad amerikāņu aktiera Aleksa Boldvina atveidotais Donalds Tramps humora šovā «Saturday Night Live» nosauca Raimondu Vējoni par Boratu, latvji pa daļai smēja šim jokam līdzi, pa daļai uzmeta lūpu. Nu kāds Vējonis Borats?

Ir jau nu gan diezgan dīvaini, ka ar tādu paraugdemokrātijas valsti kā Norvēģija Latvijai ir viena diezgan jau ilga nesaprašanās.

Ungārijā pirms nedēļas notika parlamenta vēlēšanas, kurās visvairāk balsu ieguva premjerministra Viktora Orbana vadītā konservatīvā partija Fidesz, izcīnot divas trešdaļas deputātu vietu. Līdz ar to Orbanam ir nodrošināts trešais termiņš pēc kārtas valdības vadītāja amatā.

ASV Demokrātu partija nespēj samierināties, ka pie valsts stūres stāv republikānis Donalds Tramps. Tāpēc milzu darbs veltīts tam, lai izmakšķerētu kādu iemeslu, lai iedarbinātu Trampa gāšanas procedūru. Viens no šā darba perspektīvākajiem virzieniem ir stāsts par to, kā Trampa palīgi saistīti ar Krieviju un kā Krievija ietekmējusi vēlēšanu rezultātus.

Pirmdien Krievijas vērtspapīru tirgū notika briesmu lietas – vienā dienā nobruka visu valsts lielāko uzņēmumu akciju vērtība dramatiskos apjomos.

Partiju reitingos mēnešiem ilgi nav būtisku izmaiņu – pirmais trijnieks ir Saskaņa, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un Nacionālā apvienība (NA), kurām par 5% barjeras pārvarēšanu nebūtu jāuztraucas. Saskaņā ar pētījumu firmas SKDS februāra datiem netālu no 5% barjeras ar 4,6% ir arī Vienotība un Jaunā konservatīvā partija (JKP) ar 4,1%.

Ir tāda organizācija re:baltica, kas līdzīgi kā nevalstiski pretvalstiskās sabiedriskās organizācijas Delna un Providus ir caurcaurēm sorosītu politekonomiskās sektas produkts. Galvenā re:baltica runaspersona Inga Spriņģe ir viena no cītīgākajām kādreizējās laikraksta Diena redaktores, ilggadējās Sorosa fonda Latvija priekšnieces un politiķes Sarmītes Ēlertes skolniecēm. Spriņģe savulaik specializējās dēmonizēšanā – ilgi, intensīvi rakstot par to, cik neģēlīgs ir kāds politiķis vai amatpersona no Jaunajam laikam vai vēlāk Vienotībai pretējām politisko konkurentu aprindām, kamēr tautas masās nostiprinājās viedoklis, ka Spriņģes upuris tiešām ir purva baisulis ar zvīņainu ādu un nāsīm, pa kurām nāk ārā uguns un sērs.

Visādu veidu dabas vai tehnogēnas katastrofas pasaulē laiku pa laikam notiek, tomēr dūmi no ugunsgrēka Krievijas Sibīrijas pilsētā Kemerovā kaut kā īpaši iecērt acīs – tā, ka velk uz raudienu.

Divpadsmit seniores 26. martā ar plakātiem rokās mēģināja pievērst uzmanību tam, ka mūsu valstī pastāv vecuma ierobežojumi bezmaksas vēža skrīninga saņemšanai. Kārtība pašlaik ir tāda, ka dzemdes kakla un krūts vēža pārbaužu veikšanai Nacionālais veselības dienests izsūta uzaicinājuma vēstules. Uzaicinājums dzemdes kakla pārbaudei tiek nosūtīts sievietēm vecumā no 25 līdz 67 gadiem, savukārt krūts vēža pārbaudei ar mamogrāfijas metodi sievietēm vecumā no 50 līdz 68 gadiem.

Ar dziļu nožēlu bija jānoskatās, kā kaimiņvalstī Krievijā daudzi izcili mākslinieki bija parakstījuši vēstījumu, ka atbalsta prezidenta Vladimira Putina politiku. Dažiem tā bija spiesta lieta, jo, ja viņi nepaustu kvēlu atbalstu, varētu sanākt lielas ziepes – nāktos sēdēt uz apsūdzēto sola par valsts naudas iztērēšanu nepareizā veidā, būtu krimināllieta par to, ka teātrim dotā nauda aizgājusi kaut kādus neceļus. Mākslinieki mēdz būt pavirši grāmatveži, un reizēm sanāk ieberzties ar finanšu darījumiem. Vēl mākslinieki un zinātnieki zina – ja nedemonstrēs lojalitāti varai, paliks malā no aprites, netiks aicināti uz lieliem forumiem, nedabūs grantus un subsīdijas.

Krievija ir piecēlusies no ceļiem kājās, Putins ir padzinis «pindosus» zemāk par «plintusu», Krievija var sadot visiem pa purnu, nekad nevienam nav uzbrukusi, viena pati ir uzvarējusi Tēvijas karā. Krima ir mūsu. Staļina tētis nemaz nebija slikts, kā to apgalvo ģermokrāti. Krievija nav pieķerta indēšanā, lai gan pareizi, ka nodevēji tiek likvidēti. Valstī viss ir slikti, nav naudas, taču tur vainīgas ārzemes. Slikta ir valdība un vietvaras, bet ne Putins. Rietumi pūst un dzenas tikai pēc naudas, kamēr Krievija ir augsta garīguma apdvesta. Rietumi uzmācas ar saviem spēles noteikumiem, taču Krievijai tie nav jāievēro, bet pašai jādiktē noteikumi, jo ir varena lielvalsts.