Māris Krautmanis / Autori

Gandrīz pirms gada – februāra beigās tā dēvētajā Lemberga prāvā Rīgas apgabaltiesā tika uzsākta rakstveida pierādījumu pārbaude.

Aizvadītajā gadā ir bijis daudz krāšņu notikumu, taču, ja gada notikumu topu veidot pēc tā, kas bijis pats nejēdzīgākais, groteskākais, smieklīgākais, visas pirmās deviņas vietas varētu rindot apmēram tā: «Streļčenoks atlaiž Strīķi. Strīķe tiek atjaunota darbā. Streļčenoks atlaiž Strīķi atkal. Strīķe atkal tiek atjaunota amatā. Strīķe tiek pazemināta amatā. Un tā tālāk.» Tikai kādā desmitajā vietā varētu rindoties valdības veidošana vai trači Artusa suņu būdā. Nemitīgi atkārtojošies vodeviļas sižeti par nesaskaņām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) it kā ir sen apnikuši, taču tajā pašā laikā sabiedrībā izraisa dzīvu interesi un emocionālu attieksmi sociālajos tīklos.

Rubļa kursa krišanās attiecībā pret dolāru un eiro, zemā naftas cena pasaules tirgū, tāpat Rietumu sankcijas pret Krieviju un pašas Krievijas embargo Rietumu pārtikas precēm aizvadītā gada laikā ir atstājis negatīvas pēdas Krievijas ekonomikā.

Valdības un kādu nozaru darbinieku nesaprašanās pasaulē nav nekas neparasts. Kad jau pavisam nevar rast dialogu, dusmīgie ļaudis sāk protesta demonstrācijas un streikus. Šajās dienās Eiropā ir trīs palielākas nemiera ostas – Beļģijā protesti pret valdību, Vācijā Lufthansa pilotu streiks un tepat kaimiņos, Lietuvā – skolotāju streiks.

Deviņus gadus veco Dāvi Danielu Janušu ir piemeklējusi nelaime – īpaši reta slimība, kuras ārstēšanai nepieciešama neparasti liela naudas summa – vairāk nekā 300 tūkstoši eiro. Vienīgā vieta pasaulē, kur dakteri prot tikt ar Dāvja slimību galā un veikt ļoti sarežģītu operāciju, ir Filadelfijā (ASV). Saprotams, ka Dāvja vecāki, kas nav miljonāri, nevar paši samaksāt 300 tūkstošus, tāpēc vajadzīga palīdzība. Palīdzībai pirmām kārtām būtu jānāk no valsts puses, taču izrādās, ka Veselības ministrijas maciņš ir patukšs un tajā nav šādas naudas.

ASV ģenerālleitnants Bens Hodžs ir sacījis, ka ASV armija plāno nākamgad citās NATO dalībvalstīs izvietot 150 tankus, un daļa no šīs bruņutehnikas, iespējams, tiks bāzēta Austrumeiropā.

Sestdien, 29.novembrī, partijas "Latvijas attīstībai" kongresā tiks vēlēts jauns valdes priekšsēdētājs, un politiskā spēka pašreizējais vadītājs Einars Repše uz šo amatu vairs nepretendēšot.

Šonedēļ darbu uzsāka divas parlamentārās izmeklēšanas komisijas. Viena izmeklēs Zolitūdes traģēdiju, otra – bankas Citadele pārdošanas darījumu. Plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos jau dzirdēts daudz īgnu pareģojumu, ka no šo komisiju darbības nebūs nekādas jēgas, tāpat kā no visām iepriekšējām parlamentārajām komisijām, kuru 20 gadu laikā ir bijis 17. Cerams, ka tik slikti nebūs. Jautājums ir, ko no šīm komisijām ceram sagaidīt un vai šīs gaidas atbilst tām iespējām un robežām, kurās parlamentārās komisijas strādā.

Valsts prezidents Andris Bērziņš ir nācis klajā ar likumdošanas iniciatīvām politisko partiju darbības un vēlēšanu sistēmas pilnveidei. Tostarp viens no viņa priekšlikumiem ir noteikt, ka Saeimas vēlēšanās varēs piedalīties partijas, kas dibinātas vismaz gadu pirms vēlēšanām.

Valdība otrdien atbalstīja trīs ministriju rosinātās pārmaiņas Ventspils, Liepājas un Rīgas ostu valdēs, veicot valsts pārstāvju nomaiņu tajās.

Valsts prezidents Andris Bērziņš uzrunu pie Brīvības pieminekļa sāka ar Satversmes 3. panta citējumu: «Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale.»

1919. gada novembrī Pāvels Bermonts-Avalovs gribēja sagrābt Latviju. Tas bija biznesa projekts, kurā lielas bankas bija investējušas ne mazu naudu. Bija paredzēts, ka vācu investori pēc uzvaras saņems savā īpašumā jaukas muižiņas. Latviešu loma pēc tam būtu kopt laukus, zirgus, atdoties, iznest naktspodiņus, pienest madāmām rīta kafiju un tādā garā.

Jaunais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība Visu Latvijai!TB/LNNK) ir pazīstams kā pieredzējis, nopietns vīrs no politiķu saprātīgā un pragmatiskā, ne bļaurīgā gala.

Šodien uz savu pirmo sēdi sanāk jaunā 12. Saeima. Sēdes sākumdaļu vadīs 11. Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība), kurai gan drīz vien nāksies savu krēslu atdot Inārai Mūrniecei (Nacionālā apvienība Visu Latvijai!–TB/LNNK). Par bijušās Latvijas Avīzes žurnālistes Mūrnieces apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētājas amatā koalīcijas partijas jau ir vienojušās, kad veidoja valdību. Diezin vai var sanākt kāda aizķeršanās arī ar citu Saeimas prezidija amatu sadali, tāpēc nopirktie ziedu klēpji nebūs jānes atpakaļ uz Saktas tirdziņu.

Drošības policija (DP) uzskata, ka balsu pirkšana aizvadītajās Saeimas vēlēšanās nav bijusi masveidīga un Latgalē tie bijuši atsevišķi gadījumi.

Sociālajos tīklos interneta klikšķinātāji uzjautrinās par 38 sekundes īsu „Amerikas smieklīgāko videokuriozu” klipu, kurā nofilmēta jenota un vairāku suņu spēlēšanās kādā privātmājas pagalmā. Sižets gandrīz vai precīzi attēlo tās attiecības, kas izveidojušās pašlaik starp 12. Saeimā ievēlētajām partijām jaunās valdības veidošanā.

Nedēļas sākumā sociālajos tīklos finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) nāca klajā ar savdabīgu pareģojumu, ka jaunā koalīcija būs «stagnācijas un liekulības koalīcija, Lemberga pilnīgs triumfs».

Ārā ir pelēks rudens, un cilvēkiem kā Prževaļska ķēves nāk virsū domas par apkures un elektrības rēķiniem. Taču ne visiem valstī klājas slikti, ir arī priecīgi jaunumi.

Vienotības politiķi turpina priecāties par «lielisko» vēlēšanu rezultātu un citēt Marka Tvena: «Ziņas par manu nāvi ir stipri pārspīlētas.» Protams, partijas iegūtie 23 mandāti nav nekāda nāve, taču, ja Vienotība turpinās pēc inerces dzīvot tā, kā pieradusi pēdējos gados, var sanākt, ka nav nemaz tālu līdz sēru maršam un skujām klātai takai.

Citadeles bankas kautķermeņa prihvatizācijas procesā parādījusies it kā jauna nianse – vinnējušais, laimīgais pircējs jeb amerikāņu investīciju fonds Ripplewood holdings ir piepeši norūpējies par savu reputāciju un veic dažas publisko attiecību akcijas, lai kā nebūt norobežotos no tās neglītības, ko Citadeles pārdošanā pieļauj Latvijas valdība.

Premjere Laimdota Straujuma, runājot par bankas Citadele pārdošanas procesu, mierināja televīzijas auditoriju, sakot, ka starp tiem, kas banku pērk, nav neviena no mūsu valsts. «Dieva laime! Tad jau ar Citadeli viss kārtībā,» atviegloti uzelpoja latviešu elektorāts pie zilā ekrāna. Tas nekas, ka par vairāk nekā miljardu nodokļu maksātāju naudas glābtā Citadele tiks pārdota par 98 miljoniem, līdzi pūriņā vēl dodot bankas nopelnītos 45 skaidras naudas miljonus, kas glabājas šīs bankas seifā. Pēc gada vai trim gadiem bankas pircēji pārdos to tālāk, kabatā iebāžot starpību, kas nebūs maza. Bet tas nekas – galvenais, ka šie pircēji nav no mūsu valsts. Tāpēc mūsu valsts var gulēt mierīgi.

Valdošās koalīcijas politiķu skaidrojums, ka vēlētājs balsojis par viņiem tāpēc, ka viņi izcili labi strādājuši, ir stipri pārspīlēts.