Māris Krautmanis / Autori

Vēl pirms mēneša gan politisko partiju reitingi, gan šļauganās iekšpolitiskās norises rādīja nolemtīgu ainu – vara paliek pie varas, opozīcija – opozīcijā, bet jaunajām partijām jāpastāv pie ratiem zem 5% barjeras.

Spriežot pēc pētījumu firmu aptauju rezultātiem, 12. Saeimas sastāvs solās būt aptuveni tāds pats kā pašlaik – favorītes ir trīs pašlaik valdošās partijas un opozīcijas partija Saskaņa. Vienīgā intriga ir par Ingunas Sudrabas sirdspartiju – vai tā pārvarēs 5% barjeru un ietiks Saeimā? Ir vēl šādi tādi jautājumi par to, cik vēlētāju kura lielpartija būs izzaudējusi vai piesaistījusi. Tur būs svarīgs katrs mandāts, kad partijas sāks stīvēties par krēsliem nākamajā valdībā. Protams, atkal pacelsies jautājums par Saskaņu, kas, iespējams, būs dabūjusi lielāko mandātu skaitu, taču pie varas galda sēdošie negribēs celties no krēsliem, lai tos kādam dotu.

Pētījumu firmas SKDS, kā arī citu sociologu kompāniju partiju popularitātes mērījumi rāda, ka 12. Saeimā no 13 pretendentēm stabila iekļūšana parlamentā garantēta tikai četrām – sociāldemokrātiskajai partijai „Saskaņa”, „Vienotībai, ZZS un nacionālajai apvienībai.

Ingunas Sudrabas dibinātā partija „No sirds Latvijai” ir 12. Saeimas vēlēšanu jaunums, bet nav nekāds jaunums pats piegājiens – ne visai ilgi pirms vēlēšanām dibināt jaunu partiju, kas sola dižas pārmaiņas, labāku dzīvi visiem, pie viena skarbi nokritizējot līdzšinējos tautas kalpus un valdību. Milzu vilšanos un mieles tautā ir atstājis Zatlera reformu partijas spožums un posts, tāpēc mazāk kā citām reizēm var atrast vēlētājus, kas gatavi atkal ticēt un cerēt, ka jauna partija tiešām būs kas jauns un labāks.

Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs amatā ir jau 16 gadus, un vismaz 16 reizes ir bijuši centieni viņu no šā amata izmest. Taču Loginovs kā nemirstīgais Kaščejs allaž ir ticis sveikā. Gan jau pienāks tas brīdis, kad viņu no amata atbrīvos, jo nekas nav mūžīgs. Taču šī gan laikam vēl nebūs tā reize.

Nacionālā apvienība „Visu Latvijai! – TB/LNNK” pirms 12. Saeimas vēlēšanām uzvedas neparasti – ir neredzēti rāma, tikpat kā neizmanto savai retorikai Ukrainas un Krievijas konflikta tēmu, kas tai varētu būt kā medusmaize. Tā neuzbrūk konkurentiem, arī pašreklāmā netiek ieguldīti kādi vērā ņemami līdzekļi. Ja salīdzina ar citām partijām, kas jau iztērējušas teju vai visus priekšvēlēšanu tēriņu griestus, nacionālā apvienība pamanījusies iztikt ar tikai 16% no tēriņu limita – par šo naudu ir pirkts mazliet vides reklāmas, uz stabiem līmējot Dzintara Rasnača, Eināra Cilinska un Daces Melbārdes portrejas. „Nacionāļi” ir pilnīgā pašapmierā – viņi var atļauties netērēties, būt neaktīvi, jo ir pārliecināti, ka tik un tā 12. Saeimā iekļūs, turklāt ar diezgan lielu mandātu skaitu.

Iepriekš pazīts kā „Saskaņas centrs”, 12. Saeimas vēlēšanās šis politiskais spēks startē ar jaunu nosaukumu - sociāldemokrātiskā partija „Saskaņa”. Ar to partija uzsver, ka politiskajā spektrā tagad ir nolēmusi turēt kreiso līniju, kas nozīmē īpašu pievēršanos sociālo problēmu risinājumam, lielāku valsts iejaukšanos ekonomikas procesos. Kāds Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) biedrs interneta sociālajā tīklā „Facebook” reiz ierakstīja: „Ikreiz, kad „Saskaņa” sevi dēvē par sociāldemokrātiem, pasaulē nomirst kāds kaķēns.” Var redzēt, ka LSDSP dziļi sāp, ka „Saskaņa” cenšas ieņemt viņas kādreizējo nišu, taču pati vainīga – savulaik LSDSP bija varena, veidoja lielu frakciju parlamentā, taču iekšējas nesaskaņas to sagrauza tiktāl, ka tā izkrita no spēles un palika aiz borta. Bet kreisā vieta spektrā ilgi nevar palikt tukša, un tagad tajā iespiežas„Saskaņa”.

Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) veido četras partijas – Latvijas Zemnieku savienība, Latvijas Zaļā partija, partija „Latvijai un Ventspilij” un Liepājas partija.

“Pirmā Baltijas kanāla” (PBK) sadarbībā ar pētījumu centru SKDS veiktā aptauja liecina, ka oktobrī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās 5% barjeru varētu pārvarēt četri politiskie spēki – sociāldemokrātiskā partija „Saskaņa”, “Vienotība”, nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-”Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).

Krievijas aneksija Krimā un karš Ukrainas dienvidaustrumos ir radījis bēgļu straumes un nebeidzamas ciešanas civiliedzīvotājiem, kas iet bojā un cieš badu, nokļuvuši pa vidu karojošajām pusēm. Labas gribas cilvēki Latvijā jūt līdzi un vēlas palīdzēt.

Valdība iepazinās ar pētījumu centra SKDS veikto pētījumu, kurā atspoguļoti rezultāti par Latvijas mazākumtautību pārstāvju piederības sajūtu Latvijai.

Lielāko daļu partiju vēlēšanu 4000 zīmju programmu var mierīgi nelasīt, jo partijām nebūs resursu, lai realizētu deklarētās ieceres, taču tas neattiecas uz politisko partiju „Vienotība”. Politiskajai partijai „Vienotība” nav jābažījas par 5% barjeras pārvarēšanu 12. Saeimas vēlēšanās.

Krievijas un Ukrainas konflikts šonedēļ ievirzījies jau tajā fāzē, ka tam vairs netiek piemeklēti maigāki apzīmējumi – tas jau tiek saukts par karu.

Ir tāds aforisms: «Skolotājs – tas, kurš sevi padara par arvien mazāk un mazāk vajadzīgu.» Diemžēl divās desmitgadēs valsts politika šo domu ir pārpratusi, un skolotājs kļūst arvien mazāk un mazāk vajadzīgs. Ne tāpēc, ka viņa skolēni ir gudri kļuvuši.

Valdība otrdien iepazinās ar pētījumu centra SKDS veikto pētījumu, kurā atspoguļoti rezultāti par Latvijas mazākumtautību pārstāvju piederības sajūtu Latvijai. Aptaujas rezultāti atklāj, ka Latvijai piederīgi jūtas 51% nelatviešu, 64% sevi uzskata par Latvijas patriotiem, savukārt 31% nepilsoņu nevēlas iegūt Latvijas pilsonību, jo nejūt pēc tās vajadzību.

Vācijas kanclere Angela Merkele pavēstījusi, ka Ukraina „ir brīva" stāties Krievijas prezidenta Vladimira Putina iecerētajā Eirāzijas Savienībā, ko analītiķi tulko kā zīmi centieniem salabt ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, raksta „Euobserver". Svētdien, uzstājoties Vācijas sabiedriskajā raidorganizācijā ARD, Vācijas Kanclere teica, ka viņas sestdien notikušās vizītes Kijevā mērķis bija sagatavot miera sarunas starp Ukrainas prezidentu Petro Porošenko un Putinu, taču izteicās, ka uz tām nevajag likt pārāk lielas cerības.

Joprojām nav mūsu valstī nopietnas attieksmes pret sankcijām un embargo. Sak, gan jau kaut kā pārdzīvosim. Šādu domu ļaudīm cenšas iepotēt valdošās aprindas ar partiju Vienotība priekšgalā.

Saeima ceturtdien ārkārtas plenārsēdē otrajā lasījumā pieņēma virkni grozījumu Krimināllikumā, kas skar aktuālas, sabiedrībā daudz apspriestas tēmas – būvniecību, seksuālos noziegumus, psihoaktīvo vielu apriti.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzvedas kā mērkaķis ar granātu – uz rietumpasaules sankcijām viņš ir reaģējis ar antisankcijām, aizliedzis ievest savā valstī pārtiku.

Cīniņā par 12. Saeimas mandātiem devušās 13 partiju listes, taču reālas izredzes pārvarēt 5% barjeru ir tikai četrām vai piecām. Viss velk uz to, ka pēc vēlēšanām varas kumosu dalīs apmēram tie paši politiskie spēki, kas pašlaik; neizskatās, ka sabiedrībā būtu pieprasījums pēc kardinālām pārmaiņām, tāpat arī politiķi paši neko jaunu nepiedāvā. Nebūs vairs partijas ar Zatlera un reformu vārdu karogā, var atgadīties, ka starp vecajiem, lielajiem iespraucas Sudrabas sirdspartija, taču kopkora dziesma būs tā pati vecā.

Veselības ministre Ingrīda Circene demisionēja, un kopš tā laika neviens nav gribējis kļūt par veselības ministru. Piedāvāja gan šim, gan tam, bet visi atteicās – neviens nav tik traks, lai uz pāris mēnešiem pamestu savu darbu un kļūtu par boksa maisu saniknotajai mediķu arodbiedrībai. Valdība nozari ir pametusi novārtā, nogriezusi tai finansējumu pretrunā ar pašas solījumiem to paaugstināt.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paudis, ka runas par rietumvalstu un Krievijas abpusējo sankciju ietekmi uz Latvijas ekonomiku esot pārspīlētas. «Tiešas ietekmes uz Latvijas ekonomiku nav,» apgalvoja ministrs.