Māris Krautmanis / Autori

Ja vērtējums par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja Jaroslava Streļčenoka darbu būs negatīvs, Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) rosinās valdību vērsties Saeimā ar priekšlikumu atlaist KNAB vadītāju.

Paula Stradiņa slimnīcas jaunais korpuss nav vis kāda joka lieta, bet gana vērienīga, gandrīz 75 miljonus eiro vērta celtne. 24 miljonus veido piesaistītie līdzekļi no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.

Ja Rīgā Ziemeļu šķērsojumu būvētu paralēli Daugavai, varētu jautāt, vai varas vīriem ir visi mājās, jo tāda būve būtu bezjēdzīga.

Rīdzinieki jau ir izniknojušies par dārgajām sabiedriskā transporta biļetēm. Vienā jaukā dienā to cena tika paaugstināta gandrīz divas reizes. Tā nedara, tas nav glīti. Un tad vēl Rīgas satiksmes autobusu mazgāšanas «nanoūdens skandāls», kas pastiprina īgnumu.

Lietuvas Valsts aizsardzības padome, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un draudus valsts drošībai, ir nolēmusi, ka valsts aizsardzības spējas ir jāpastiprina, atjaunojot obligāto karaklausību. Iesaukšanu plānots atjaunot uz pieciem gadiem. Šis lēmums gan vēl jāapstiprina Seimā. Obligātās karaklausības idejas aktīviste ir Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, kas izceļas citu ES valstu līderu starpā ar īpaši dusmīgiem, pret Kremli vērstiem izteikumiem.

«Kaujas japānis un ķīniets, gatavojas abesīniets; arī Jefiņš savu stobru pagriezis pret zvirbuļtropu,» II pasaules kara priekšvakarā rakstīja asprātīgais rīmju dzejnieks un latviešu komiksa tēvs Jānis Dreslers.

Dānijā un Francijā miljoni ļaužu vēl nespēj attapties no šoka, piemin terora aktu upurus. 7. janvārī Parīzē musulmaņu teroristi nogalināja 12 cilvēku žurnāla Charlie Hebdo redakcijā.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana pārtikas precēm nenesīšot gaidīto efektu, 10. februārī intervijā LTV raidījumam 900 sekundes sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

Krievijas un rietumvalstu līderi ir atskārtuši, ka nupat jau ir tik tālu, ka var izcelties bruņots konflikts starp Krievijas un NATO valstu armijām. Situācija ir salīdzināma nevis vairs ar Kubas krīzi 1962. gadā, bet ar 1939. gada vasaru, kad Ādolfs Hitlers jau bija iesoļojis Austrijā un Čehoslovākijas Sudetijā un pumpēja riepas, lai dotos iekšā Polijā.

Sākotnēji Latvijas Reģionu apvienībai nebija ne reitinga, ne cerību, taču ar aktiera Artusa Kaimiņa nikno klaunādi tā pārvarēja 5% barjeru un iekļuva Saeimā.

Šā mēneša pirmajā darba dienā, iekāpjot sabiedriskajā transportā, dažs rīdzinieks grūši nopūtās, citam kāds trīsstāvīgais mātes vārds pār lūpām nāca – ar vienu joni braukšana kļuvusi divas reizes dārgāka. Brauciens divstāvu autobusā Londonā maksā pat mazāk.

Zemnieks, domājot, vai vajag savā saimniecībā turēt kazas, parēķinās, vai tas rentējas. Ja nerentējas, tad neturēs. Līdzīgi ir rīkojusies Latvijas valdība, otrdien pieņemot lēmumu par nepiedalīšanos World Expo 2015 izstādē Milānā.

Būtu jau jauki, ja starp 147 valstu paviljoniem un stendiem World Expo 2015 būtu arī Latvijas arhitektu radošās izdomas brīnums – paviljons ozola formā.

Bija kādreiz tāda Zatlera Reformu partija, kas nāca ar bļaurīgiem saukļiem, ka viss piegriezies, oligarhi izlaupījuši Latviju un tagad uz politiskās skatuves parādās spēks, kas noslaucīs visus vecos mošķus nost. Toreizējā krīzes brīdī tas bija populāri – ļaužu masas noticēja blēžiem, ka viņi būs tie, kas izvedīs latvjus ārā no sniega un tumsas.

Pēc terora aktiem Francijā, kur fanātiski musulmaņi nogalināja satīriskā žurnāla Charlie Hebdo darbiniekus un policistus, Rietumu civilizācijā ir panika, protesti, sašutums. Asiņainais terora akts ir pelnījis nosodījumu, zvērīgā atbilde uz Muhameda karikatūru publicēšanu ir nesamērīga ar bērnišķīgo karikatūru nodarījumu.

Tā dēvētā Imantas hakera Denisa Čalovska lietā situācija ir mainījusies kā daždien hokejā – viena tiesu instance kaut ko nolemj, un tas tiek interpretēts kā «Čalovski nevar izdot ASV», pēc tam cita instance ko lemj, un tas tiek nosaukts kā «Čalovski var izdot ASV». Pašlaik Čalovska aizstāvībai klājas grūti, jo Augstākās tiesas Krimināllietu departaments 7. janvārī nosūtījis atpakaļ viņa advokātei Ilonai Bulgakovai pieteikumu, kurā viņa bija lūgusi atcelt lēmumu par Čalovska izdošanu Amerikas Savienotajām Valstīm, kā arī apturēt tā izpildi. Tāpēc var sanākt tā, ka vienā jaukā dienā viņu paņems ciet, saslēgs roku dzelžos un iesēdinās lidmašīnā uz ASV.

Latvija kā Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts nozīmē, ka būs spiedieni no visādām pusēm. Tostarp sagaidāmas arī Eiropas geju un lesbiešu organizāciju aktivitātes ar centieniem piespiest Latviju virzīt homoseksuālistiem svarīgus dokumentus ES līmenī un veikt šādas tādas korekcijas savos likumos – legalizēt viendzimuma pāru laulības, atļaut tiem adoptēt bērnus, noteikt stingrus sodus par homofobisku izrunāšanos. Tāpat homoseksuālā uzmākšanās izpaudīsies, audzinot Latvijas amatpersonas, kā tām pareizi jārunā un jādomā. Tas jau faktiski ir sācies, un pirmais audzināmo sarakstā ir pati augstākā Latvijas amatpersona – Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Aizvadītais gads ir bijis vardarbības pandēmijas gads. Dažādos pasaules nostūros dažādu iemeslu un ieganstu dēļ ļaudis ir masveidā izgājuši ielās, klieguši, demolējuši un kāvušies.

Ir pagājis ne pārāk ilgs laika sprīdis, kopš 4. oktobrī Latvijas pilsoņi ievēlēja 12. Saeimu. Atšķirībā no 11. Saeimas, kas tika vēlēta ārkārtas režīmā un kur uz eksprezidenta Valda Zatlera rēķina parlamentā iekļuva vesels bars gadījuma cilvēku, pelēku garāmgājēju, 12. Saeima tika vēlēta pēc solīdas priekšvēlēšanu kampaņas, bija daudz kandidātu diskusiju plašsaziņas līdzekļos.

Ceturtdien Maskavā notika ikgadējā lielā Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses konference – desmitā pēc kārtas. Šoreiz tā ilga trīs stundas. Dažādu valstu politikas vērotājiem ir viela analīzei - ko šoreiz viņš ar to gribēja sacīt?

Marta eiforiskais reibonis pēc Krimas aneksijas decembrī Krievijai ir atnesis smagu paģiru rītu. Pirmdien rublis bija nogāzies pat līdz 100 rubļiem par eiro un 80 par dolāru. Lai atdabūtu nacionālo valūtu kaut cik līmenī, Krievijas Centrālā banka izmisīgi manipulē ar procentu likmēm un injicē rublī rezervju taukus, bet propagandas mašīna mierina publiku, ka panikai nav pamata. Bet krievi, kā jau bijušie padomju cilvēki, ir gana daudzreiz jau pieredzējuši, ka valsts blēdās, tāpēc naski izpērk griķus, sāli un sērkociņus.

17. un 18. decembrī oficiālā vizītē Latvijā uzturas Kirgizstānas Republikas ārlietu ministrs Erlans Abdildajevs.