Māris Krautmanis / Autori

Latvijas Krājbankas maksātnespēja pagājušā gada nogalē smagi iedragāja iedzīvotāju uzticību komercbanku sistēmai.

Valdības simts dienu priekšvakarā tirgus un sociālo pētījumu aģentūra Latvijas fakti ir veikusi aptauju, kurā pilsoņu vērtējumā reitinga tabulas galvgalī ir aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Vienotība), aiz kura seko ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (deleģējusi ZRP), tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (VL!-TB/LNNK), kuru vērtējums ir ar plusa zīmi. Premjeram Valdim Dombrovskim (Vienotība) reitings nav slikts, tomēr nedaudz zem nulles.

Pašreizējā valdošā Vienotības, Zatlera Reformu partijas (ZRP) un Visu Latvijai!-TB/LNNK koalīcija pati sevi ir nodēvējusi par «reformu un tiesiskuma» koalīciju.

Pagājušajā nedēļā «reformu un tiesiskuma koalīcija» veica grozījumus Saeimas kārtības rullī, atceļot aizklāto balsošanu gandrīz par visām amatpersonām – tagad pat tiesnešus un ģenerālprokuroru vēlēs atklāti.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā pārstāvētajiem opozīcijas deputātiem pagājušajā nedēļā neizdevās pārliecināt nacionāli vienoto reformistu vairākumu apstiprināšanai virzīt Saeimā tikai piecus Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) kandidātus.

Telekompānijas LNT raidījumā Tautas balss savulaik bija sižets par kādu 65 gadus vecu Āriju no Ogres, kura nabadzības dēļ jūtas kā iekritusi bezdibenī un tāpēc grib pārdot savu nieri. Latvijas transplantācijas centra vadītājs Rafaels Rozentāls stāstīja raidījumam, ka centrs apmēram reizi nedēļā saņem zvanus no nieru pārdevējiem.

«9. Saeimas vēlēšanas bija nozagtas!» ar šādu frāzi pēdējā laikā nesenās vēstures notikumus mēdz raksturot Vienotības ideologi, ar «nozagšanu» domājot Tautas partijas triku, izmantot savā priekšvēlēšanu kampaņā trešās personas un viņu ziedojumus.

Aizvadītais gads vēsturē ir atstājis arābu pilsoņkaru sākumu, cunami Japānā, nemierus un streikus Eiropā, novērsto Amerikas Savienoto Valstu defoltu, eiro krīzi, Krievijas pēcvēlēšanu mītiņošanu.

Sociālajos tīklos saorganizētais svētdienas flešmobs pie Swedbank bankomātiem jau ir laimīgi beidzies ar komercbankas nesabrukšanu, kas ir burvīgi.

Iracionāls masu panikas fenomens – tā varētu dēvēt to, kas notika svētdienas vakarā. Sociālajos interneta tīklos un mobilajos sakaros ziņa, ka «Swedbank iet uz grunti», pāris stundās izplatījās ne vien pa visu Latviju, bet bija tikusi arī līdz latvju ausīm Londonā un Dublinā.

Ar pašreizējo, 11. Saeimu, šķiet, tik tiešām ir atnācis jauns sākums un iedibinājusies jauna politiskā kultūra, jo tādi brīnumi kā pašlaik nebija ne 10., ne 9., ne 5. un 6., ne 7. un 8. Saeimas laikā. Jaunie tautas priekšstāvji prot pārsteigt, un šonedēļ par kārtējo pārsteigumu parūpējās Klāvs Olšteins, kurš pārstāv no Zatlera Reformu partijas atšķēlušos neatkarīgo deputātu grupu.

Saeimas deputāti ceturtdien aizklātā balsojumā neatbalstīja Administratīvās rajona tiesas tiesneses Agijas Kudrēvičas atkārtotu ievēlēšanu amatā uz laiku līdz diviem gadiem. Tiesneses iecelšanu amatā atbalstīja trīs deputāti, pret bija 88, bet atturējās četri.

Ja nekas nenobruks, tad Saeima šodien otrajā un galīgajā lasījumā pieņems Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumu jeb tā saukto likumu par nulles deklarācijām.

«Latvijas Krājbanka – visaugstākais sirdsmiera procents» – tā skanēja viens no otrdien sabrukušās komercbankas saukļiem. Šā paša saukļa vizuālajā noformējumā attēlota tāda kā veselīga cilvēka elektrokardiogramma, kurā pēc diviem sirdspukstiem raustītā līkne turpinās kā taisne. Akurāt tā, kā ir, kad cilvēks ir miris. Turklāt taisnes turpinājums noved pie tādiem kā trim sarkaniem krustiem. Jāteic, dziļi simboliski – simboliski un pravietiski.

«Lietuvas nacionālās bankas lēmums apturēt komercbankas Snoras darbību neietekmēs Latvijas Krājbanku» (Krāj bankas prezidenta padomniece Dace Dūze, 16. no vembris). «Šobrīd ir pāragri vērtēt situācijas ap Snoras banku ietekmi uz Latvijas Krājbanku un Latviju» (Fi nanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane, 18. novembris). Lūk, cik optimistiski viņas runāja vēl viņnedēļ!

1972. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs sākās Votergeitas skandāls, kas beidzās 1974. gadā ar prezidenta Ričarda Niksona atkāpšanos. Viena no šā skandāla sastāvdaļām, kas izraisīja milzīgu tautas sašutumu, bija tas, ka politiķi izrādījās izspiegojuši savus konkurentus, noklausījušies viņu sarunas.

Finiša taisnē ievirzījies konkurss uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatu.

Vienotībā ietilpstošās Pilsoniskās savienības līderis Ģirts Valdis Kristovskis pirms vēlēšanām atzinās, ka Valda Dombrovska valdība bijusi ZZS ķīlniece, kas droši vien izskatījās amizanti: premjers un Vienotības ministri pie valdības galda sēdēja piesieti pie krēsliem un viņus uzraudzīja drūmi vīri ar zaļiem apsējiem ap galvu.

Ar Valda Zatlera un viņa Zatlera Reformu partijas (ZRP) ierašanos iekšpolitikā parlaments ir ieguvis «jaunu sākumu» un «jaunu politisko kultūru», kādas nebija nevienā no iepriekšējiem sasaukumiem.

Valdošo koalīciju veidos Vienotība (V), Nacionālā apvienība (NA) un Zatlera Reformu partija (ZRP) – tādā secībā turpmāk būtu jāraksta nākamās valdības aprises, lai precīzāk izteiktu, kurš tagad diktē, kurš pieķēries klāt un kurš velkas nopakaļ.

Situācija 11. Saeimā atbilst tam stāvoklim, kurā parlamenta atlaišanai pastāv reāli iemesli, nevis sadomāti iegansti, kā iepriekšējā reizē. Jau pirmajās nedēļās ir iezīmējusies parlamentāra krīze – tas ir tad, kad politisko spēku savstarpējie konflikti un partiju sadalījums ir tāds, ar kuru nav iespējams izveidot stabilu vairākuma valdību. Atlaižot 10. Saeimu, gribējām, kā labāk, bet ir sanācis kā vienmēr.

Nesen televīzijas raidījums Degpunktā rādīja sižetu par to, kā vienā no Latvijas novadiem nodedzis neliels desu cehs. Lai šo ražotni radītu, ģimene bija 20 gadus dienām un naktīm sūri strādājusi, bet tagad visi sviedri un asaras vējā – pāri palikuši tikai pelni.