Māris Krautmanis / Autori

Nesen vienā žurnālā kāds komentētājs, apcerot Saskaņas centra iespējamo iesaistīšanos valdošajā koalīcijā, dusmīgi izsaucās, ka vēlētājs neesot politiķiem devis tādu mandātu.

Latvijā kā mazā valstī politiķu, biznesa, izpildvaras un tiesu varas elite ir diezgan viendabīga masa, kurai trūkst konkurējošas elites – visi apmēram vienā un tajā pašā komjaunatnē bijuši aktīvisti, visi studējuši apmēram vienā universitātē, visiem kaut kā līdzīgi bijusi Atmoda un Tautas fronte, līdz ar to politiskā procesa vārīšanās katlā ik pa brīdim zirņi uznāk virspusē, bet palaikam – grūbas.

11. Saeimas vēlēšanu jautājumu izdevās uzdot rīkojuma Nr.2 autoram Valdim Zatleram. Tas bija: atbrīvoties no oligarhu ietekmes politikā, tiesiskuma uzvara. Ļaudis atsaucās un gāja pie urnām, domājot, ka balso par «spirgta gaisa malku», par «jaunu sākumu».

Valsts kanceleja ir saņēmusi 13 pretendentu pieteikumus atklātam konkursam uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatu. Tagad zināmi arī pretendentu vārdi.

Sen zināms, ka Latvijas vēlētāja noskaņojums ir mainīgs kā Baltijas klimats un balsojums bieži vien mēdz būt neaprēķināms. Tā ir noticis arī šoreiz. Izrādās, liekot krustiņus un svītrojot kandidātus, Vienotības elektorāts ir izspēlējis tādu joku, kuru šīs kompradoru partijas ideologi nebija gaidījuši – 11. Saeimā nav ietikusi virkne ļoti svarīgu kadru, tostarp pat paši galvenie jenotības ideju autori un ideologi.

Jaunā valdošā koalīcija it kā mehāniski pati par sevi jau krīt kopā no ZRP, Vienotības un Nacionālās apvienības, kura pēdējā laikā ir «labi uzvedusies», bijusi kā piesūcekņzivs Vienotībai un neiekļāvusi kandidātu sarakstā «inteliģento antisemītu» Jāni Iesalnieku.

Interneta vietnē Wikileaks pieejams diezgan apjomīgs materiālu klāsts par Latviju – publicēti slepeni un pusslepeni dokumenti par laika periodu no 2006. līdz 2010. gadam.

Gan jau daudziem vēl būs svaigā atmiņā tās trauksmainās dienas, kad dzima partija Jaunais laiks. Tas notika jancīgi, ar drosmīgu bezkaunību: vecās partijas tikai novaidējās, noskatoties, kā no kosmosa tālēm uz grēcīgās latvju politikas zemes nolaižas citplanētiešu kuģis un no tā izkāpj jauns Vadonis tautai – Einars Repše, kurš paziņoja, ka nav vairs puišelis, un paģērēja, lai viņam ziedo miljonu latu.

Veroties savos reitingos, partijas jau ir sākušas dalīt vēl nenomedīto lāčādu un prātot, kādās koalīciju kombinācijās var iznākt saplūst pēc 11. Saeimas vēlēšanām. Virkne partiju dara viedi, jau laikus cenšoties atbrīvoties no negludumiem, kas pēc 17. septembra varētu traucēt salīmēties kopā ar to vai citu spēku.

Latvijā ir dibināti visādi klubi, biedrības un fondi, kuros cilvēki ne tikai pasēž un papļāpā, bet arī gudro, kā ietekmēt likumdevēju un izpildvaru. Spilgts pagātnes piemērs ir slavenais Klubs 21, no kura izauga partija Latvijas ceļš.

Valda Dombrovska vadītā valdība bijusi ZZS oligarha Aivara Lemberga ķīlniece, – Pilsoniskās savienības (PS) kopsapulcē atzinās ārlietu ministrs un PS vadītājs Ģirts Valdis Kristovskis.

ASV prezidents Baraks Obama svētdienas vakarā paziņoja, ka Kongresa demokrātu un republikāņu līderi ir panākuši vienošanos par ASV valsts parāda griestu paaugstināšanu, lai novērstu vēsturē pirmo ASV maksātnespēju.

11. Saeimas vēlēšanās 17. septembrī vairs nebūs oranžās Tautas partijas, kas ir pabeigusi savas dienas latvju zemes politiskajā dzīvē. Bet bija laiks, kad Andris Šķēle nāca kā Baltais tēvs, ļaužu masas milzu entuziasmā mirdzošām acīm nēsāja viņu uz rokām.

Referendumā par 10. Saeimas atlaišanu bija pārāk maz jautājumu, tāpēc arī tik skopa tautas atbilde. Uz jautājumu, vai Saeima ir jāatlaiž, protams, atbilde bija: «Jā!»

Cenšoties attaisnot lielās ļaužu masu cerības uz kaut ko jaunu, nebijušu un varbūt labāku politikā, eksprezidents Valdis Zatlers ir manifestējis jaunu partiju, kas sauksies Zatlera Reformu partija.

Jau vairāk nekā desmit gadus Latvijas akcīzes markas, ko redzam uz tabakas izstrādājumu paciņām un alkohola pudelēm, drukā Lielbritānijas firma De La Rue. 1998. gadā briti uzvarēja slēgtā konkursā, kurā piedalījās Lielbritānijas, Dānijas, Ķīnas, Somijas un Latvijas kompānijas.

Tiem, kas klausījās debates Saeimas plenārsēdē pirms Valsts prezidenta ievēlēšanas, varēja rasties iespaids, ka ir radusies milzu draudzība starp Vienotību un Visu Latvijai!TB/LNNK. Abu slavas dziesmas Valdim Zatleram bija gandrīz vienādas.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars jau bija nodrošinājis sev spilgtu vietu jaunāko laiku Latvijas vēsturē ar trim diženiem veikumiem.

Pagājušomēnes (11. maijā) dienas gaismu ieraudzīja Satversmes tiesas (ST) spriedums lietā, kurā tika skatīta atsevišķu Operatīvās darbības likuma normu atbilstība Satversmei. Apstrīdēta tika likumā nostiprinātā iespēja noteiktos gadījumos veikt personas telefona sarunu noklausīšanos, nesaņemot akceptu no Augstākās tiesas tiesneša, kas citos gadījumos ir obligāti.

Pirms septiņiem mēnešiem partiju apvienība Vienotība 10. Saeimas vēlēšanu nakti pavadīja eiforijā par vareno rezultātu – iegūti 33 deputātu mandāti, kas nozīmē, ka trešdaļai Latvijas pilsoņu ir šķitis gana simpātisks dezodorantam Rexona līdzīgais V veida ķeksītis šā politiskā spēka karogā un mierīgais premjers Valdis Dombrovskis.

Valsts prezidents Valdis Zatlers 28. maijā izdeva rīkojumu par rosināšanu atlaist Saeimu, pamatojoties uz Satversmes 48. pantu, kas viņam šādas tiesības tiešām dod.

Dzirdot Valsts prezidenta Valda Zatlera maijpuķīšu apvērsuma runu un tajā pausto absurdo argumentāciju, kāpēc viņš ierosina Saeimas atlaišanu, mana pirmā reakcija bija – Zatlers ir nodedzinājis jelkādu iespēju, ka viņu varētu atkārtoti ievēlēt par prezidentu.