Māris Krūmiņš / Autori

Britu premjers Riši Sunaks un Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena vakar vienojušies par izmaiņām tā dēvētajā Ziemeļīrijas protokolā, taču šīs provinces Demokrātiskā unionistu partija (DUP) pagaidām nav steigusies paust atbalstu dokumentam, norādot, ka jāizvērtē visas juridiskās detaļas. Vienošanās mērķis ir panākt, lai Ziemeļīrija vairs nebūtu atrauta no Apvienotās Karalistes tirgus, likvidējot muitas barjeras un birokrātiskos šķēršļus, bet DUP atbalsts ir tik svarīgs tādēļ, ka šī partija jau gadu paralizē Ziemeļīrijas parlamenta darbu un kā priekšnosacījumu, lai atgrieztos tajā, izvirzījusi prasību būtiski grozīt protokolu.

ASV varas iestādes no bēdīgi slavenā Gvantanamo bāzes cietuma pagājušajā nedēļā atbrīvojušas divus pakistāniešus, kuri ieslodzījumā turēti kopš 2002. gada (!) bez jebkādu oficiālu apsūdzību izvirzīšanas, nemaz nerunājot par tiesas spriedumu. Pašlaik cietumā atrodas vēl 32 cilvēki, kuri sagūstīti ASV izvērstā kara pret teroru laikā.

Lai gan oficiālais Igaunijas parlamenta (Riigikogu) vēlēšanu datums ir 5. marts, iepriekšējā balsošana, kurā ar katru reizi piedalās aizvien vairāk vēlētāju, sākas jau šodien. Par 101 parlamenta deputātu mandātu cīnās deviņas partijas, bet domājams, ka noteikto 5% barjeru pārvarēs sešas. Pašreizējās premjeres Kajas Kallasas vadītā Reformu partija ir neapšaubāms favorīts, tomēr aptaujas liecina, ka tās līdzšinējai koalīcijai ar sociāldemokrātiem un Isamaa nākamajā parlamentā varētu nebūt vairākuma.

Par Putina pavāru dēvētais algotņu grupējuma “Vagner” īpašnieks Jevgēņijs Prigožins pēdējo nedēļu laikā nonācis uzmanības centrā ar savām asajām pret Krievijas bruņoto spēku vadību vērstajām tirādēm, apsūdzot to vadītājus pat nodevībā.

Ceļā uz Starptautisko kosmosa staciju (SKS) nosūtīta Krievijas kosmiskā kapsula Sojuz MS-23 bez apkalpes. Ar to uz mūsu planētas atgriezīsies divi krievu kosmonauti un viens amerikāņu astronauts, kuri pašlaik iestrēguši orbītā, jo kapsulu Sojuz MS-22, kurā viņiem bija paredzēts doties atceļā, sabojājis mikrometeoroīds vai kāda kosmiskā draza. Lai gan rezerves transports jau drīz būs klāt, apkalpes misija pagarināta par pusgadu.

Gadu pēc Krievijas agresīvā iebrukuma Ukrainā kļūst aizvien skaidrāks, ka Ķīna, savu interešu vadīta, attālinās no deklarētās neitralitātes, nostājoties Maskavas pusē. Šī nostāja spilgti izpaudās šonedēļ, kad Maskavā ar Krievijas augstākajām amatpersonām tikās Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina galvenais padomnieks ārlietu jautājumos Vans Ji un skanēja runas par "mieru un stabilitāti", ko visā pasaulē vēloties nodrošināt šīs valstis

Ļoti asas diskusijas uzliesmojušas ANO Drošības padomes sēdē, kas notika naktī uz trešdienu pēc Latvijas laika. Krievija ir sagatavojusi rezolūciju, kurā pieprasīts, lai pagājušā gada septembrī notikušo gāzes vadu “Nord Stream 1” un “Nord Stream 2” spridzināšanu izmeklētu ANO paspārnē izveidota komisija, un šādu risinājumu atbalsta arī Ķīna.

Kādā vidusskolā Francijas dienvidrietumos mācību stundas laikā 16 gadus vecs skolēns ar nazi sadūris skolotāju, kura no gūtajiem ievainojumiem mirusi notikuma vietā. Vainīgais ir aizturēts, un policija sliecas domāt, ka slepkavību viņš pastrādājis garīgās veselības traucējumu dēļ. Šodien tajās Francijas skolās, kas pašlaik nav ziemas brīvlaikā, notiks klusuma brīdis, godinot nogalinātās pedagoģes piemiņu.

Spēcīgo lietavu izraisītajos zemes nogruvumos Brazīlijas Sanpaulu štatā bojā gājuši vismaz 46 cilvēki, bet vairāki desmiti ir pazuduši bez vēsts. Glābēju darbu apgrūtina gan lietus turpināšanās, gan tas, ka vairāku lielu nogruvumu dēļ ir pilnībā vai daļēja bloķēta satiksme pa vairākām nozīmīgām šosejām. Štatā ir izsludināta ārkārtas situācija, un vairākās Atlantijas okeāna piekrastes pilsētās nācies atcelt iecerētās karnevāla svinības.

Bruklinas iedzīvotāji, kuri pagājušo svētdien bija devušies pastaigā pa Prospekta parku, kļuvuši par aculieciniekiem neparastam notikumam - parka darbinieki ar īpaši sagatavotu speciālistu palīdzību tvarstījuši ezerā peldošu aligatoru. Aptuveni 1,2 metrus garais rāpulis, kurš pat ne īpaši bargajā Ņujorkas ziemā izskatījies ļoti nosalis, tagad nogādāts Bronksas zooloģiskajā dārzā.

Gribēja, kā labāk, bet sanāca kā vienmēr - šis nu jau aizsaulē aizgājušā bijušā Krievijas premjera Viktora Černomirdina domugrauds ir lieliska ilustrācija Nigērijā notiekošajai naudas reformai. Tā paredzēja izņemt no apgrozījuma triju nominālu naudaszīmes, aizstājot tās ar jaunām, svaigi izgatavotām. Taču viss ir aizgājis greizi, jo jaunā naudiņa kaut kur ražošanas procesā iestrēgusi, un tagad varasiestādēm nākas reaģēt uz saniknoto iedzīvotāju protestiem, ik pa laikam pagarinot veco banknošu lietošanas termiņu. Daļa ļaužu gan nesaprot, kas tagad ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, bet kas nav.

Cīņa par Skotu Nacionālās partijas (SNP) vadītāja amatu, kas kļuvis vakants pēc ilggadējās līderes Nikolas Stērdženas pagājušās nedēļas paziņojuma par demisiju, ir sākusies. Par gatavību kandidēt uz šo posteni, kas Skotijas parlamentā ievēlētajiem deputātiem nozīmē arī pirmā ministra jeb valdības vadītāja amatu, paziņojis veselības ministrs Hamza Jusafs un bijusī kopienu drošības ministre Eša Rīgena, bet pieteikumu pieņemšana turpināsies līdz pat 24. februāra pusdienlaikam.

Pagājušā gada rudenī notikušo dabasgāzes vadu “Nord Stream” spridzināšanu organizējušas ASV amatpersonas ar Norvēģijas atbalstu – tā savā blogā apgalvo amerikāņu žurnālistikas veterāns, Pulicera prēmijas laureāts Sīmors Heršs. Viņa hipotēze pārpublicēta daudzos labējās ievirzes interneta resursos ASV, Kanādā un citur pasaulē. To izmanto arī Krievijas propagandas mašīna. “Meduza.io” norāda gan uz acīmredzamām faktu kļūdām, gan to, ka Heršs pēdējos gadu desmitos ne reizi vien publicējis sensacionālus rakstus, kas vairāk līdzinās sazvērestības teorijām.

Pagājušajā gadā par 23% pieaudzis Igaunijas veikalos fiksēto zādzību skaits. Tirgotāji ir pārliecināti, ka lielā mērā tas saistīts ar likumdošanas izmaiņām, jo, ja nozagto preču vērtība nepārsniedz 200 eiro, krimināllietas pret garnadžiem ierosinātas netiek, un lielā daļā gadījumu policija ignorē šādus izsaukumus, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Indijas okeānā pie Dienvidāfrikas Republikas krastiem šodien sākas desmit dienu ilgas militārās mācības Mosi II, kurās piedalās arī Krievijas un Ķīnas karakuģi. Maskava uz DĀR nosūtījusi fregati Admiral Gorškov, kuras bruņojumā ir arī Cirkon virsskaņas raķetes - bruņojums, par kura varenību ne reizi vien lepni bazūnējis Kremļa saimnieks Vladimirs Putins. Rietumvalstu ieskatā DĀR ar šiem manevriem apliecina, ka, pretēji deklarētajai neitralitātei, atbalsta Krievijas agresiju pret Ukrainu.

Maijā ieplānotajā britu karaļa Čārlza III un viņa dzīvesbiedres Kamillas kronēšanā karalienes konsortes galvā tiks likts kronis, kas 1911. gadā izgatavots karalienei Mērijai. Pašlaik tas jau izņemts no Tauera ekspozīcijas, un galma juvelieri strādā, lai pielāgotu to Kamillai un papildus izrotātu. Tiesa, nolemts neizmantot leģendāro Koh-i-Noor briljantu, kuru joprojām vēlas atgūt Indija.

Skotijas jau tāpat niecīgās izredzes pārskatāmā nākotnē kļūt neatkarīgai no Apvienotās Karalistes kļuvušas vēl mazākas pēc tam, kad par demisiju paziņojusi Skotu Nacionālās partijas (SNP) līdere un Skotijas valdības vadītāja Nikola Stērdžena. Pašlaik grūti iedomāties, ka viņas pēctecis vai pēctece abos amatos spēs tikpat pārliecinoši un iedvesmojoši atbalstīt neatkarības ideju.

Baidoties par savu drošību, Krievijas prezidents Vladimirs Putins starp savām rezidencēm visbiežāk pārvietojas īpašā bruņu vilcienā, vēsta neatkarīgie Krievijas mediji. Beidzamo gadu laikā pie viņa trim zināmajām rezidencēm uzbūvētas slepenas, stingri apsargātas stacijas, uz kurām ved ne sliktāk apsargāti sliežu ceļu atzari.

ASV militārpersonām izdevies uziet 4. februārī notriektā gaisa balona atliekas, un Pentagona speciālisti jau ķērušies pie elektronisko sensoru un citu ierīču pētīšanas. Visticamāk, šis milzīgais balons, kas šķērsoja Aļasku, Kanādu un tad daļu ASV teritorijas, ir izgatavots Ķīnā un tā misija bijusi izlūkošanas informācijas vākšana. Mazāka skaidrība ir par vēl trim krietni mazākiem neidentificētiem lidojošiem objektiem, kas pagājušās nedēļas beigās notriekti virs ASV un Kanādas – to atlūzas nav atrastas, un tas būs ļoti sarežģīts uzdevums. Fakti norāda, ka, visticamāk, šādi spiegošanas baloni ASV teritoriju apciemojuši ļoti bieži un palikuši nenotriekti.

Sarunas par kopš 1974. gada sašķeltās Kipras atkalapvienošanu būs viens no šīs valsts jaunievēlētā prezidenta Nika Hristodulida mērķiem. 49 gadus vecais bijušais ārlietu ministrs, kurš savulaik piedalījies arī sarunās ar starptautiski neatzītās Ziemeļkipras turku republikas pārstāvjiem, gan uzsvēris, ka ANO būs nepieciešams izstrādāt jaunu situācijas noregulējuma plānu, jo līdzšinējais īsti neapmierina ne vienu, ne otru konfliktā iesaistīto pusi.

Lai gan novērotājiem no malas varēja šķist, ka Moldovas premjeres Natālijas Gavrilicas demisija, par ko tika paziņots piektdien, ir negaidīta, tālākie notikumi liecina, ka tas bijis labi pārdomāts solis ar mērķi lielāku uzmanību pievērst valsts drošībai un Krievijas radītajam apdraudējumam.

Šonedēļ viesojoties Londonā, Parīzē un Briselē, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvaru licis uz diviem jautājumiem. Pirmais, protams, ir ieroču (un jo jaudīgāku, jo labāk) piegādes Ukrainai, jo pretējā gadījumā šai valstij būs ļoti grūti pretoties Krievijas agresijai, nerunājot nemaz par pašlaik okupēto teritoriju atgūšanu. Otrais – Zelenskis ļoti uzstājīgi aicinājis pēc iespējas ātrāk uzņemt Ukrainu Eiropas Savienības rindās.