Mārtiņš Apinis / Autori

Kā jau bija prognozējams iepriekš, arī septembrī inflācija Latvijā ir turpinājusi virzību pretī nulles atzīmei, un visticamāk šāda virzība varētu saglabāties arī tuvāko dažu mēnešu laikā. Tas varētu notikt, neraugoties uz jauna militārā konflikta uzliesmojumu Tuvajos Austrumos, kam teorētiski būtu pamats ietekmēt naftas cenas. Taču šobrīd nav nekādu indikāciju par to, ka valstu ziņā konflikts varētu vērsties plašumā, tādējādi apdraudot melnā zelta piegādes, un kāpināt dzīves dārdzību.

Neraugoties uz to, ka mājsaimniecības naudas uzkrājumiem pārsvarā izvēlas parastus banku noguldījumus, uzkrājošo apdrošināšanu vai pensiju fondus, arī uzņēmu akciju iegādāšanās kļūst aizvien populārāka, tomēr ik pa laikam ir dzirdams viedoklis, ka ieguldījumi nav izdevīgi, jo tiem tiek piemērotas pārāk augstas brokeru komisijas maksas. Vai tās tiešām ir vērtējamas kā neizdevīgas, kā un kur ieguldīt, lai radītu iespējamo peļņas potenciālu, par to raksta turpinājumā.

Neraugoties uz tehnisko progresu, kas nosaka aizvien lielākas prasības pēc mobilitātes un aizvien ātrākiem pārvietošanās līdzekļiem, aptverot aizvien vairāk pasažieru, pasaules metropolēs turpina darboties sabiedriskā transporta veidi ar gadsimtiem senu vēsturi.  

Pieņemoties spēkā negāciju lavīnai par bankās pieaugošajām aizdevuma likmēm un izskanot viedokļiem par to, ka arī kredītiestādēm šo likmju aprēķināšanā vajadzētu būt tolerantākām pret aizdevuma ņēmējiem, “Neatkarīgā” (NRA) centās gūt skaidrojumu banku sektoru pārstāvošajā Latvijas Finanšu nozares asociācijā (LFNA). Diemžēl iegūtās atbildes, maigi sakot, bija visai vispārējas, nevedinot domāt, ka šī institūcija vēlētos sabiedrībai plašāk izskaidrot, kāpēc aizdevuma procenti, kas tiek pievienoti starpbanku tirgus likmei EURIBOR, Latvijā vismaz šķietami ir tik augsti. 

Pilnīgi noteikti nebūtu adekvāti, ja valstij par nodokļu maksātāju naudu būtu jāsniedz finansiāls atbalsts kredītņēmējiem, kuru aizdevums ir ņemts vienīgā mājokļa iegādei, valsts finanšu institūcijas garantēts, ja komercbankas faktiski nepalielina biznesu un neuzņemas nekādus papildu finanšu riskus, bet gūs strauji augošu peļņu uz likmju cenošanas rēķina. Vēl jo vairāk šāda doma šķiet absurda tāpēc, ka par nodokļu maksātāju naudu tiešā vai netiešā veidā banku sektors tika stutēts iepriekšējās finanšu krīzes laikā, ko pats lielā mērā bija izraisījis.

Lai arī šobrīd šķiet visai mazticami, tomēr ekonomiskā izaugsme nākamajā gadā salīdzinājumā ar šo brīdi varētu visai būtiski palielināties. Vismaz tā izriet gan no valdības, gan Latvijas Bankas izdarītajām aplēsēm attiecībā uz potenciālajiem ekonomikas attīstības tempiem.

Pasaules akciju tirgus indeksi šobrīd atkal ir pietuvojušies saviem vēsturiski augstākajiem punktiem, ļaujot tikt pie papildu peļņas gan lielajiem institucionāliem spēlētājiem, gan vienkāršiem ieguldītājiem.

Lai arī Apvienotās Karalistes galvaspilsētu ir gadījies apmeklēt ne reizi vien, līdz šim nezināju, ka tās transporta sistēma balstās ne tikai uz izdaudzinātajiem autobusiem un metro, bet arī tramvajiem. To maršruti vijas Londonas dienvidu daļā starp Vimbldonu, Kroidonu, Bekenemu un Ņūadingtonu. Pilsētas tūrisma mājaslapā teikts, ka Londonas tramvaji ir regulāri un viegli pieejami. Londonas tramvaju tīkls, ko sauc par “Tramlink”, kursē no Vimbldonas caur Kroidonu uz Bekenemu.

“Kas augstu kāpj, tas zemu krīt” princips attiecas arī uz inflāciju. Pirms gada mūsu valsts patēriņa cenu kāpuma ziņā bija viena no Eiropas pirmrindniekiem, bet tagad vairāk var runāt par pretējo gan Eiropas Savienības, gan visas Eiropas kontekstā.

Pēdējos ceturkšņos Zviedrijas un Somijas ekonomikas ieslīgušas ne vien stagnācijā, bet pat nedaudz samazinājušās, izraisot plašākas negācijas arī mūsu kaimiņvalstī Igaunijā. Lai gan, komentējot abu ziemeļvalstu ietekmi uz Latviju, eksperti neparedz dramatiskās sekas, atsevišķi nepatīkami momenti var neizpalikt, un tie galvenokārt var attiekties uz Latvijas rūpniecības uzņēmumiem.

Liela inflācija un aizdevumu procentu likmju kāpums nav veicinājis kreditēšanas apjomu samazināšanos, kā to varētu gaidīt brīdī, kad iedzīvotāju un uzņēmumu izmaksas strauji pieaug. Šobrīd aizdevumu tirgū ir vērojama pretēja ievirze, kas cita starpā var liecināt par to, ka ekonomikas lejupslīde var nebūt ilgstoša un atgūšanās no tās var notikt samērā strauji.

Komentējot prognozējamo situāciju nodokļu iekasēšanā nākamā gada budžetam, “Neatkarīgās” aptaujātie eksperti saskata iespēju kāpināt budžeta ieņēmumus, tomēr no viņu teiktā ir noprotams, ka nākamgad apstākļi ieņēmumu palielināšanai vairs nebūs tik labvēlīgi kā šajā gadā.

Ja bankas mūsu uzņēmumiem un iedzīvotājiem piedāvā dārgākus kredītus nekā citviet Eiropā, tad, manuprāt, ir pilnīgi leģitīmi, ka valsts no banku sektora nodokļos iekasē vairāk, intervijā “Neatkarīgajai” pauž Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, atbildot uz jautājumu vai solidaritātes nodoklis palīdzētu sabalansēt banku kredītu un noguldījumu likmes.

Ekonomiskā virzība Latvijā šobrīd ir labvēlīga darba ņēmējiem, un kopumā valstī vidējā darba samaksa varētu pieaugt par 12–14%, taču, tā kā inflācija krīt, tad caurmēra strādājošais šī gada beigās būs turīgāks nekā pērnā gada izskaņā.

Krīžu laikā valdība ir sniegusi būtisku atbalstu ekonomikai, kas ir bijis saistīts ar izdevumu palielināšanu, bet vienlaikus parāda apjoms pret ekonomiku nav būtiski pieaudzis. Šobrīd ir apmēram 40% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir vērtējams kā salīdzinoši zems un drošs valsts parāda līmenis, intervijā “Neatkarīgajai” stāsta Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Pēdējās nedēļās aizvien lielāku aktualitāti gūst nākamā gada valsts budžeta izstrāde, kas īr īpaši sarežģīta visai nepārliecinošā ekonomiskā fona ietekmē. Tāpat savu aktualitāti nav zaudējuši aizvien dārgākie kredīti Latvijas komercbankās un atziņas par solidaritātes nodokļa ieviešanu no banku virspeļņas. Par to un citiem ekonomikas jautājumiem plašāk intervijā “Neatkarīgajai” stāsta Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Paredzēt 6,8% vērtu nodokļa ieņēmumu pieaugumu brīdī, kad ekonomika jau, visticamāk, ir uzņēmusi lejupejošu tendenci, bet iepriekš strauji augošā inflācija var izvērsties deflācijā, ir ļoti liels izaicinājums. Tomēr uz to pagaidām tiek stūrēts nākamā gada valsts budžets.

Inflācija Latvijā turpinās samazināties, uzskata “Neatkarīgās” aptaujātie ekonomikas eksperti, un pastāv iespēja, ka šā gada beigās salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn patēriņa cenu indeksa kāpums būs sarucis pat līdz 1%. Salīdzinājumam – pērnā gada izskaņā šis pieauguma temps bija ap 20%.

Šobrīd aprit 15 gadi, kopš, sabrūkot uz parādiem būvētai ekonomikai un finanšu atvasinājumiem “uzpūstam” fondu tirgum, nebūtībā devās vairāk nekā gadsimtu pastāvējusī investīciju banka “Lehman Brothers”. Būtībā šī vairāk nekā simtgadi pastāvošā finanšu milža sabrukums ir kļuvis par savdabīgu iepriekšējās finanšu krīzes simbolu. Pirms 15 gadiem notikušajos satricinājumos smagi cieta arī Latvija, kura ātri nonāca starptautisko aizdevēju atkarībā, krīzes dēļ valsti bija spiesti atstāt vai no brīva prāta uz ārvalstīm strādāt devās pat vairāk nekā 100 000 strādājošo, bet valsts ekonomikas apjoms kritās apmēram par ceturto daļu.

Informācija par mūsu valsts eksportētā un importētā preču apjoma izmaiņām aizvien vairāk vedina domāt, ka mūsu valsts tautsaimniecības apjoms sašaurinās jeb, vienkāršā valodā runājot, tās vērtība, pārrēķinot maizes kukuļos vai piena pudelēs, kļūst mazāka. Dati par ekonomikas apjoma izmaiņām gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar šo periodu pērn norādīja uz nepilnu procentu vērtu ekonomisko samazinājumu. Taču straujāks preču eksporta un importa krituma temps jūlijā nekā iepriekšējos mēnešos, turklāt aizvien izteiktāks kritums mašīnbūves produkcijas eksportā norāda uz nepatikšanu tuvošanos mūsu valsts tautsaimniecībā.

Eiropas Centrālās bankas padomes sēdē ceturtdien pieņemtais lēmums par procentu likmju paaugstināšanu, visticamāk, nozīmē vēl pēdējo vispārējo aizdevumu sadārdzināšanos pašreizējā ekonomikas cikla ietvaros. Tā ir priecīga ziņa no aizdevuma sadārdzināšanās nogurušajām mājsaimniecībām un uzņēmumiem, tomēr sliktā ziņa ir tā, ka ECB dod samērā nepārprotamu mājienu, ka uz drīzu likmju samazināšanos nevajag cerēt.

Neraugoties uz visai neizdevīgo ārējo fonu, kad augsto procentu likmju ietekmē samazinās patērētāju aktivitāte Latvijas preču eksporta tirgos, valsts tautsaimniecība šo gadu noslēgs bez krīzes. Ekonomistu vidū vien dalās viedoklis, vai šis gads kopumā Latvijai noslēgsies ar pieticīgu izaugsmi, nulli, vai nelielu kritumu.