Mārtiņš Apinis / Autori

Satraukumi par banku aizdevumu sadārdzināšanos un ar to saistīto kredītu maksātāju kontu iztukšošanos droši vien ir sasnieguši augstāko punktu kopš iepriekšējās finanšu krīzes. Situācija saasinājusies tik tālu, ka sabiedrības līdzdalības portālā “Manabalss.lv” savākti vairāk nekā 16,6 tūkstoši parakstu, lai banku jau izsniegtajiem kredītiem netiktu piemērots starpbanku aizdevuma likmes “Euribor” pieaugums.

Investīciju bums, pēdējos mēnešos strauji palielinot naftas cenas, visticamāk, novedīs pie tālāka degvielas cenu kāpuma Latvijas degvielas uzpildes stacijās.

Pēdējā gada laikā notikušie pasaules politekonomiskie satricinājumi aktualizējuši jau ilgstoši neatrisinātas problēmas, tajā skaitā arī tās, kuras ir saistītas ar pensiju uzkrājumu veidošanu. Izveidot ideālu, riskiem nepakļautu uzkrājumu sistēmu diezin vai kādam izdosies, taču ir iespējams radīt risinājumus, lai riskus ievērojami samazinātu un pensijā došanās saistītos ar lielāku finansiālo drošību nekā patlaban.

Straujais elektrības cenas pieaugums, kas sevišķi izpaudās pagājušā gada vasarā, daudziem varēja radīt pamatotas bažas par notiekošo elektrības tirgū, ja aizvien lielāka autoparka daļa ar iekšdedzes dzinējiem tiks nomainīti ar tādiem, kurus darbina elektrība.

Apstrādes rūpniecības sektoram dzīvojot stabilos produkcijas izlaides mīnusos, rodas arvien vairāk bažu, vai pēdējā laikā publicētajai statistikai par strādājošo ienākumu palielināšanos būs turpinājums.

Neraugoties uz to, ka pēdējais gads Latvijas mājsaimniecībām finansiālā ziņā ir bijis izaicinājumu pilns, komercbankās pieaudzis noguldījumu apjoms. “Neatkarīgā” pēta, kur ir vērts ieguldīt, lai ieguvums pārsniegtu vismaz inflācijas sekas.

Daļa Latvijā strādājošo pēdējā laikā ir tikuši pie milzīga algas kāpuma. Vismaz tā var secināt, analizējot Centrālās statistikas pārvaldes datus, kuri liecina, ka atsevišķās nozarēs atalgojums kāpis pat par 37 līdz 45 procentiem. “Neatkarīgā” pēta, kurās nozarēs strādājošie var rēķināties ar algas kāpumu arī nākotnē, bet kurās algas pielikumu vēl nāksies izcīnīt.

Ziņas par to, kā mainījusies Latvijas strādājošo rocība pagājušajā ceturksnī, ir bijušas ievērojami patīkamākas par izmaiņām tautsaimniecībā kopumā. Tomēr, kā savulaik pauda kāds kolēģis: labāk skaļāka monētu šķindoņa maciņā nekā statistisks IKP pieaugums.

Acīmredzamais neticamais mēdz notikt, norādot uz straujiem pavērsieniem tautsaimniecībā, par ko liecina arī pēdējā informācija par darba algas samaksas pārmaiņām Latvijā. Tā norāda uz to, ka vismaz pēdējo trīs mēnešu periodā iedzīvotāju algas Latvijā varētu būt pieaugušas pusotru divas reizes straujāk nekā patēriņa cenas. Tādējādi vismaz vairums Latvijas strādājošo ir atgriezušies pie pirktspējas līmeņa palielināšanās.

Jaunākie mazumtirdzniecības dati liecina, ka valstī vēl aizvien ir ekonomiski spēcīgs “turīgo” iedzīvotāju slānis. Vienlaikus dati norāda uz to, ka ļoti lielai iedzīvotāju daļai rocība būtiski sarukusi, daudzi pat ir spiesti ierobežot tēriņus pirmās nepieciešamības precēm, tajā skaitā arī pārtikai.

Ekonomiskās konjunktūra pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā dažādās tautsaimniecības nozarēs ir bijusi visai atšķirīga, taču tās visas ir bijušas spiestas saskarties ar pasaulē notiekošo dzīves dārdzības pieaugumu. Dārgākas preces un pakalpojumi tik ilgi, kamēr nospiedošais vairums patērētāju tos var nopirkt, nozīmē arī lielāku uzņēmumu apgrozījumu. Taču lielai daļai uzņēmumu tas nozīmē arī rentablāku darbību un strādāšanu ar lielāku peļņu.

“Latvijā jūlijā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji”, “Latvija janvārī–jūnijā starp desmit ES valstīm ar eksporta kritumu”, “Latvijā rūpniecības produkcijas apmēra kritums jūnijā straujāks nekā ES un eirozonā vidēji”, “Latvija otrajā ceturksnī starp deviņām ES valstīm ar IKP kritumu” – šādi ir virsrakstu vēstījumi par mūsu valsts tautsaimniecības virzību vien dažu dienu laikā.

Pārejas ekonomikas valstu centieni palielināt savu ekonomisko varenību pasaulē pēdējo gadu gaitā kļūst aizvien izteiktāki. Pēdējo kārtējo reizi apliecina tā dēvēto BRICS valstu savienības (tajā ietilpst Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrikas republika) samits, kas vainagojās ar uzaicinājumu organizācijai pievienoties vēl sešām valstīm – Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Argentīnai, Etiopijai, Ēģiptei, Irānai un Saūda Arābijai. Piekrišanas gadījumā valstis varētu iestāties organizācijā jau nākamajā gadā.

Pēdējā laikā uzvirmojot runām par it kā gaidāmo nodokļu reformu, izskanējuši minējumi, ka, lai iekasētu valstij nepieciešamos līdzekļus, nākotnē pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme varētu pieaugt no pašreizējā 21% līdz 23%. Tas rada pieņēmumu, ka reformas idejas autori vēlas iet vieglāko ceļu, piedāvājot vismaz provizorisku ekseļa tabulās paredzamu iekasētās naudas apjomu valsts budžetā, nepadomājot par sekām, ko tas nodarīs mūsu tautsaimniecībai un iedzīvotāju labklājībai.

Dārga elektrība Latvijā ir temats, kas apspriests jau gadiem, diemžēl gan bez pozitīva rezultāta gala patērētājiem. Varētu teikt, ka pēc jauno sadales tarifu stāšanās spēkā šā gada 1. jūlijā lielākie zaudētāji ir iedzīvotāji, kamēr uzņēmējsabiedrībām tarifu izmaiņa var visai kardināli atšķirties. Tomēr kopumā arī Latvijas uzņēmumi turpina strādāt ar augstām energoizmaksām, kas nekādā veidā neuzlabo konkurētspēju, kas būtu bijis ļoti noderīgi pašreizējā šaubīgajā pasaules tautsaimniecības situācijā.

Atziņas, ka Rietumu ekonomiskās sankcijas uz Krieviju neatstāj nekādu ietekmi, neiztur kritiku. Jau tuvākajā laikā agresorvalsti gaida aizvien lielākas finansiālās problēmas. Tas nozīmē arī to, ka pagājušajā nedēļā izskanējušajām līdzīgas bažas par ekonomisko attiecību uzturēšanu ar agresorvalsti pamazām kļūs par pagātni.

Šis gads iesākās ar ziņām par straujo Ķīnas ekonomikas atgūšanos kopš Covid-19 pandēmijas. Tas varētu pozitīvi ietekmēt arī pārējās pasaules tautsaimniecību, kas būtu svarīgi, jo tā piedzīvojusi pagurumu līdz ar dažādu finanšu atbalstu izsīkšanu pēcpandēmijas periodā. Tomēr pēdējā laikā aizvien biežāk tiek runāts, ka arī pasaules otrās lielākās ekonomikas izaugsme var atslābt, un tas var radīt nepatīkamas sekas globālajai tautsaimniecībai, kuras mēs izjutīsim arī Latvijā.

Meklējot patiesību diskusiju virpuļos par dārgo pārtiku Latvijā un aizvien augsto inflāciju, varam atrast arī dažas labas vēstis. Aizejošajā nedēļā noskaidrojās, ka Latvija ne tuvu nav valsts ar augstāko inflācijas rādītāju Eiropas valstu saimē.

Straujais kāpums, ko pēdējā laikā esam redzējuši pasaules akciju tirgos, diemžēl nav kalpojis par pietiekamu dzinuli, lai Latvijas pensiju 2. līmeņa pat visagresīvākie plāni tiktu pie vērā ņemama ienesīguma. Šie mīnusi laika gaitā izlīdzināsies un noteikti pat pārvērtīsies plusos, tomēr paliek zināms rūgtums par zaudētajām iespējām, tādējādi radot bažas, vai tādas tiks pilnvērtīgi izmantotas arī nākotnē.

Pēdējo mēnešu laikā redzamais inflācijas kritums, visticamāk, turpināsies, tomēr ir ne mazums faktoru, kas pircējiem aizvien šķitīs nepatīkami, jo patēriņa cenu indeksa lejupskrējiens var aizkavēties. Šajā gadījumā runa nav vien par skādi, ko iedzīvotāju makiem jau nodara elektroenerģijas sadales un pārvadu tarifu izmaiņas, bet gan globāli ekonomiskie procesi. Tiesa, arī jau pieminētais tarifu kāpums iegriezis visai pamatīgi, kopumā elektroenerģijas cenai jūlijā salīdzinājumā ar jūliju pieaugot par 17,6%. Taču, raugoties uz visiem notiekošajiem procesiem plašāk, inflāciju, visticamāk, negaida pagājušā gada “ziedu laiki”, bet gan neliels pakāpiens, no kura sekos “atkritiens”.

Globālās ekonomikas tendences drīzāk ir ļaunu vēstošas nekā priekpilnas, kas pamazām jau sāk ietekmēt arī Latvijas iedzīvotāju dzīvi. Tiesa, pēdējie desmit vai nedaudz vairāk gadu arī mūsu tautsaimniecību padarījuši visai kontrastainu, lai gan šī vārda labākajā nozīmē. Mūsu tautsaimniecībā šobrīd aizvien ir nozares, kas spēj darboties ar izaugsmi par spīti visai šaubīgajam fonam. Turklāt arī nozarēs, kas patlaban piedzīvo kritumu, piemēram, apstrādes rūpniecībā, ir apakšnozares, kas spēj uzrādīt itin solīdu kāpumu.

Kredītlikmju pieaugums līdz ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenoto procentu likmju celšanas kampaņu, iespējams, ir pietuvojies savam šī ekonomikas cikla augstākajam punktam. Vienlaikus šobrīd nav pamata gaidīt to, ka kredītlikmes drīzumā būtiski kritīsies, sarunā ar “Neatkarīgo” pauž finanšu jomas eksperti.