Mārtiņš Apinis / Autori

Lai arī atsevišķās ekonomikas jomās jūnijā noskaņojums ir nedaudz labāks, tas pamatā ir saistīts ar sezonālo faktoru iedarbību un kopumā biznesa perspektīvu vērtējums ir diezgan padrūms. Turklāt iespējams, ka nākamajos mēnešos tas pasliktināsies vēl vairāk.

Eiropas Centrālās bankas pēdējā gada laikā veiktais procentu likmju kāpums, sadārdzinot aizdevumus, varētu būt nodarījis lielu postu mājsaimniecību budžetiem un var krietni iedragāt nākotnes ekonomiskās izaugsmes tempus. Tomēr ļoti bieži ekonomikas procesu kontekstā notiekošais nav vērtējams kā tikai labs vai slikts. Tā noticis arī šajā gadījumā, jo pavērušās plašākas iespējas drošākiem ieguldījumiem, turklāt tādiem, kuru atdeve ilgtermiņā var apsteigt inflācijas rādītājus.

Visai reti gadās situācijas, kad ekonomikas procesu kontekstā var priecāties par izaugsmi, kas mērāma ar negatīvu skaitli. Tomēr attiecībā uz Latvijas mazumtirdzniecības nozari patlaban ir izveidojusies tieši šāda situācija. Nozare kopumā strādā ar nelieliem mīnusiem, taču varam priecāties par to, ka nav vēl sliktāk.

Lai arī gribētos runāt, ka sabalansētā tautsaimniecībā visam būtu jānotiek tandēmā, par mūsu valsts uzņēmēju apetīti dažādās nozarēs to diemžēl nevaram teikt. Lai arī publiski nav pieejami dati par to, kurš mazumtirgotājs un cik lielus uzcenojumus piemēro konkrētai precei, aizvien vairāk šķiet, ka gan atsevišķu lauksaimniecības organizāciju sūdzības, gan arī zemkopības ministra neapmierinātība ar tirgotāju uzcenojumiem ir visai pamatota.

Mainoties laikiem, ir mainījušies arī vasaras saulgriežu svinēšanas tikumi, un, ja kādreiz varēja šķist, ka svinēšana bez alus un siera nav īsti iedomājama, tad tagad skatījums ir daudz demokrātiskāks. To nosaka ne tikai globalizācija, bet arī meteoroloģiskie faktori.

Aizvien augstā inflācija pagājušajā nedēļā Eiropas Centrālajai bankai (ECB) lika nākt klajā ar vēl vienu paziņojumu par bāzes procentu likmes celšanu, to kāpinot par 0,25% līdz 4% līmenim. Šis likmju kāpums tiek motivēts ar nepieciešamību ierobežot kreditēšanu, tā slāpējot patēriņa pieaugumu un šī lielā patēriņa veicināto inflāciju. Lai arī likme ir nonākusi jaunā augstākajā punktā kopš “treknajiem gadiem”, jau tagad analītiķu vidē tiek spriests, ka šis nebūs pēdējais procentu likmju celšanas piegājiens un jau nākammēnes tā varētu pieaugt vēl.

Pērnais gads daudziem degvielas tirgotājiem, arī tiem, kas darbojas Latvijā, ir vainagojies ar peļņas pieaugumu, kas varētu radīt jautājumus par to, ka straujajā naftas cenu kāpumā arī degvielas tirgotāji uzlikuši papildu uzcenojumus, lai tiktu pie lielākas peļņas.

Aizvien ieilgstošais Eiropu pārņēmušais sausums sola kārtējos izaicinājumus ne tikai lauksaimniekiem, bet arī tiem, kas viņu produkciju patērē. Trešdienas rītā Maljorkā piedzīvotais negaiss un spēcīgā lietusgāze ir laba zīme, ka Eiropas lauki pavisam bez valgmes šovasar nepaliks, un ir cerība uz to, ka apcirkņi nebūs pilnīgi tukši, taču nekādam lielam optimismam nav pamata.

Vairākus desmitus gadu ilgstoša neprofesionāla reģionālā politika novedusi valsti pie pamatīgas noslāņošanās starp galvaspilsētu un attālākām Latvijas vietām. Kamēr Rīgā vidējais Eiropas Savienības labklājības līmenis varētu būt manāms jau pie horizonta, tikmēr 200 un pat mazāk kilometru attālumā ir bēdu ieleja, kas izpaužas arī vairākus desmitus procentu zemākās algās.

Inflācijai pamatīgi “iztīrot” iedzīvotāju makus, aizvien izteiktākas blaknes ir vērojamas uzņēmējdarbības sektorā. Pagājušajā gadā cenu pieaugums bija veicinošs lielākai korporatīvajai peļņai, šogad redzamas pretēja procesa ievirzes – krītoties iedzīvotāju pirktspējai, arī daudzos uz vietējo patēriņu orientētajos sektoros peļņas iespējas samazinās.

Finanšu tirgus ekspertu ieteikumi būt pacietīgiem vērtspapīru cenu lejupslīdes laikā sevi pēdējo dažu mēnešu laikā ir attaisnojuši. Ieguldījumu atdeve 12 mēnešu periodam, kas vēl pirms dažiem mēnešiem bija rakstāma pat ar padsmit procentu kritumu, patlaban ir vai nu mazos vienciparu mīnusos, vai pat nokļuvuši “pozitīvajā teritorijā”.

Neraugoties uz to, ka pēdējais gads vai pusotra lielai Latvijas iedzīvotāju daļai no labklājības un pirktspējas izmaiņu viedokļa nav bijis sevišķi labs, ir pamats domāt, ka situācija īstermiņā uzlabosies un gan darbarūķis, gan tas, kurš ir devies pelnītā atpūtā, kādu brīdi varētu dzīvot mazliet labāk nekā līdz šim vai vismaz nepiedzīvot savas pirktspējas samazinājumu.

Inflācijas frontē jaunumi un secinājumi ir gan labi, gan slikti. Viena no labajām ziņām ir tā, ka pavasarī inflācijas kritums Latvijā kļuvis izteiktāks un tagad patēriņa cenu indeksa skrējiens gada izteiksmē jeb gada inflācija ir līdzīga tai, kāda tā ir abās pārējās Baltijas valstīs.

Kamēr viena sabiedrības daļa aizvien biežāk runā par nonākšanu krīzes situācijā, cita materiālā ziņā jūtas visai komfortabli un ar saviem tēriņiem pat spēj aktivizēt valsts tautsaimniecību. Tomēr, visticamāk, šādam stāvoklim ir vien pagaidu raksturs. Ziņas par mūsu ekonomikas virzību un hipotēzes par iedzīvotāju iespējām nopelnīt iztiku ir pretrunīgas – gan skaudras, gan optimisma pilnas, tomēr šķiet, ka pēdējā laikā kopējā garšas buķetē sevi piesaka aizvien nepatīkamākas notis.

Latvijas ekonomiskais sniegums ir raibs kā dzeņa vēders, vienas ekonomikas nozares ietvaros uzņēmumiem piedzīvojot gan vērā ņemamu izaugsmi, gan samērā izteiktu kritumu. Tomēr kopējais signāls ir vērsts situācijas pasliktinājuma virzienā, ko apliecina arī atsevišķu uzņēmēju aptauju dati. Tādējādi varam teikt, ka gan pasaules ekonomikas atslābums, gan inflācijas izraisītā iedzīvotāju pirktspējas samazināšanās jau ir sākusi negatīvi ietekmēt Latvijas ekonomiskās izaugsmes ātrumu.

Nepārliecinošā ekonomiskā fona dēļ pasaules investīciju vidē šis gads ir sācies ar zināmu trauksmi, tomēr tas nav kļuvis par šķērsli ļoti apjomīgam cenu kāpumam tehnoloģiskā sektora akciju segmentā.

Tuvākajās nedēļās aizvien aktuālāks kļūs jautājums, vai ASV likumdevējiem izdosies vienoties par valsts parāda griestu palielināšanu, kas palīdzētu novērst iespējamas valsts maksātnespējas iestāšanos. Protams, neviena no abām ASV vadošajām partijām nav ieinteresēta valsts maksātnespējā, un ir ļoti ticams, ka pēc ilgstošas stīvēšanās jautājums kārtējo reizi tiks atrisināts, kā tas bijis iepriekšējās 78 reizes kopš 1960. gada.

Neraugoties uz to, ka saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā pagājušais gads Latvijas tautsaimniecībā ir bijis nedrošības pilns, uzņēmējdarbība bijusi tendēta paplašināties, ko apliecina arī visai strauji pieaugušais aizdevumu portfelis.

Cenām koriģējoties lejup pēc iepriekš straujā augšupskrējiena, Latvijas apstrādes rūpniecība ir piedzīvojusi deflāciju, kuras iespaidā produkcijas cenu līmenis pret iepriekšējo mēnesi samazinās. Arī aprīlī salīdzinājumā ar martu saražotās produkcijas tirgus vērtība saruka par 1,2%. Turklāt šāda ievirze ir vērojama jau trīs mēnešus pēc kārtas, un aprīlī pagaidām sasniegts lielākais krituma temps, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija.

Pēdējos pāris mēnešos sākumā piesardzīgi, taču pēc tam aizvien izteiktāk sākās runas un tām sekoja jau “taustāmi” paziņojumi par siltumenerģijas tarifu kritumu aizvien jaunā pašvaldībās. Tas nozīmē, ka pēdējie apkures rēķini jau var būt samazinājušies ne tikai tāpēc, ka aprīlis ir siltāks nekā marts, bet arī tāpēc, ka pašas apkures izmaksas ir kļuvušas zemākas. Jāpiebilst, ka ar to labās ziņas nebeidzas. Šobrīd ir ļoti ticams, ka jau uz leju pārskatītie tarifi varētu tikt samazināti vēl vairāk, tādējādi ikdienas nepieciešamību nodrošināšana kļūtu vieglāka arī mazturīgajām mājsaimniecībām. Tieši tās no inflācijas un komunālo pakalpojumu cenu lēciena iepriekš cieta visvairāk.

Lai gan pēdējā laikā Latvijas tautsaimniecības izaugsmes skanējumā iezogas ne tikai pa kādai negatīvai notij, bet pat veselam sēru maršam, situācija ne visās jomās ir slikta. Gan no parasta iedzīvotāja, gan no tautsaimniecības veselības viedokļa esam saņēmuši pozitīvu informāciju attiecībā uz nodarbinātības attīstību un bezdarba līmeņa krišanos un šajā ziņā esam nonākuši pie pirmskovida laika rādītājiem.

Pēc Krievijas karaspēka pilna mēroga iebrukuma tās kaimiņvalstī Ukrainā ik pa laikam aktualitāti iegūst ziņas par to, ka kādi Eiropas valstu uzņēmumi ir pārkāpuši kaimiņvalstij noteikto sankciju režīmu vai pat veikuši piegādes Krievijas armijai. Tāpat tiek atgādināts, ka daudzi Eiropas valstu uzņēmumi, sevišķi no Francijas, neizrāda vēlmi pamest Krievijas tirgu.