Ritums Rozenbergs / Autori

“Ceļu būvniecības sabiedrības “Igate”” valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns jau ir vērsies ar skaudru vēstuli pie Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča. Tajā viņš paudis savu redzējumu par notiekošajām nejēdzībām robežbūvē.

Lai tiktu pie lielās naudas, politiķiem jālemj par lielāku atbalstu inovācijām un eksportētspējīgiem uzņēmumiem, jānoregulē finanšu pieejamības jautājums, kā arī jāatvieglo nodokļu slogs darbaspēkam, analizējot Latvijas nabadzības iemeslus, intervijā “Neatkarīgajai” norādīja Latvijas eksportētāju asociācijas "The Red Jackets" valdes loceklis, ekonomists Jānis Ošlejs.

Lai rastu atbildes uz jautājumiem, kādēļ 2021. gada 21. decembra vēlā pēcpusdienā pie sava daudzdzīvokļu nama gāja bojā VID Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes Otrās nodokļu strīdu izskatīšanas daļas galvenā inspektore Sandra Kalnbērziņa, “Neatkarīgā” devās uz Jēkabpili, uz traģiskā notikuma vietu.

Tikai retais atminas, ka pirms vairāk nekā diviem gadiem, 2021. gada 21. decembrī, Jēkabpilī, it kā izkrītot no piektā stāva dzīvokļa balkona, gāja bojā VID Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes Otrās nodokļu strīdu izskatīšanas daļas galvenā nodokļu inspektore Sandra Kalnbērziņa.

Tiesnešu vajāšana par to vai citu spriedumu; ir izskausta ministra politiskās ietekmes realizēšana uz tiesu varu; Jēkabpils slepkavības lietā gaidāmas aizvien jaunas nepatīkamas atklāsmes; ģenerālprokurora Jura Stukāna izteikumi par prokurora taisnību, nevainīguma prezumpcijas redzējumu ir tikai un vienīgi paša ģenerālprokurora interpretācija; tiks izskaustas esošās garās tiesvedības un nepieļauta jaunu garo tiesvedību veidošanās; Rīgas vārds daiļos Eiropas tieslietu pasākumi karti; nav zudušas cerības Rīgā ievilināt kādu no Eiropas tieslietu institūcijām, – par šiem un citiem jautājumiem intervija “Neatkarīgajā” ar tieslietu ministri Inesi Lībiņu-Egneri (“Jaunā Vienotība”).

Respektējot UNESCO Ģenerālās konferences ieteikumu, ANO Ģenerālā asambleja 1993. gada decembrī kā atgādinājumu valdībām par nepieciešamību ievērot apņemšanos nodrošināt preses brīvību izsludināja 3. maiju par Pasaules preses brīvības dienu.

Pirmdienas TV24 raidījumā “Kārtības rullis” ģenerālprokurors Juris Stukāns nāca klajā ar līdz šim publiski neizklāstītu Kriminālprocesa likuma versiju. Proti, kriminālprocesā pastāv nevis līdz šim zināmā un svētā vietā turētā nevainīguma prezumpcija, bet gan gluži otrādi – vainīguma prezumpcija; kriminālprocesu līdz uzvarošām beigām virza un sodu piemēro prokurors; tiesa uz to visu tikai noraugās un ar savu lēmumu apstiprina prokurora pieņēmumus.

Bijušajam Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājam, tagad ģenerālprokuroram Jurim Stukānam līdz pilnvaru termiņa beigām atlicis nedaudz vairāk par diviem gadiem. Intervijā “Neatkarīgajai” ģenerālprokurors skaidro savu nostāju par kandidēšanu uz nākamo termiņu, stāsta, kādēļ nepieciešami Kriminālprocesa likuma grozījumi, lai novērstu ilgstošās tiesvedības, pamato, kādēļ viņš ar šādu likumdošanas iniciatīvu nav gatavs doties uz Saeimu, atminas notikumus saistībā ar tā dēvēto Lato Lapsas krimināllietu un Valsts ieņēmumu dienestu un pauž pārliecību, ka ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes atbilstība amatam noteikti ir jāizvērtē, bet ne saistībā ar skandalozajiem VID kriminālprocesiem.

Bijušais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas Pirmās izmeklēšanas nodaļas vadītājs Intars Štālbergs “Neatkarīgās” lasītājiem atklāj vēl vienu stāstu par nejēdzībām VID un tās ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes darba metodēm.

“Neatkarīgās” intervijas ar “airBaltic” izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju Martinu Gausu otrā daļa par to, vai “airBaltic” sadarbībā ar “Space X” piedāvās lidojumus kosmosā, kādēļ “airBaltic” vēlas būvēt angāru par 60 miljoniem un pērk līzingā dārgus elektromobiļus “Audi” par 100 000 eiro, par Martina Gausa rocību, viņa īpašumiem un to, kā viņš spēj izdzīvot ar mazāku algu nekā “Ryanair” vadītājam Maiklam O’Līrijam, kā arī par viņa latviešu valodas zināšanām un to, kādēļ viņš publiski izvairās runāt latviski.

Kā kļūt par uzņēmuma vadītāju ar algu vismaz miljons eiro gadā, kā jāpērk lidmašīnas, kā jāfinansē lidmašīnu iegādes darījumi, kādi lidmašīnu motori jāizvēlas un kā tie tiek pilnveidoti, ar kādiem vīriem jādraudzējas, lai iemācītos vadīt lielus starptautiskus uzņēmumus, kādēļ “airBaltic” lidmašīnas negāžas zemē, kad tām gaisā samaitājas viens no dzinējiem, un cik daudz jāstrādā, lai apvārdotu daudzos Latvijas premjerus un satiksmes ministrus – “Neatkarīgās” intervija ar “airBaltic” izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju Martinu Gausu. Intervijas pirmā daļa.

Kāpēc Krievija uzbruka Ukrainai, ne Baltijas valstīm, ko Krievija cer panākt karā ar Ukrainu, kā Krieviju ietekmē daudzās Eiropas Savienības piemērotās sankcijas, kā Krievijas sabiedrība spēs pārvarēt kara sekas, kāda izskatīsies pēckara Krievija un Austrumeiropa – par šīm un citām tēmām intervijas turpinājums ar Latvijas vēstnieku Krievijā Māri Riekstiņu.

Ko iegūstam, atsaucot vēstnieku no Krievijas, kas mainījies mūsu diplomātu darbā, karam sākoties, kad Latvijas diplomāti apjauta, ka Krievija uzbruks Ukrainai, kādēļ Vladimirs Putins un viņa komanda lēma uzbrukt tieši Ukrainai, kādas acīmredzamas kļūdas agresori pieļāvuši – par šīm un citām tēmām “Neatkarīgās” intervija ar Latvijas vēstnieku Krievijā Māri Riekstiņu.

Satiksmes ministram Jānim Vitenbergam jau pirmajās ministrēšanas nedēļās sanākusi ķeza ar Roterdamas ostas pārvaldes modeli. Ministrs mēģinājis žurnālistiem izklāstīt savu sapratni par to, kā būtu pārvaldāmas ostas. Izrādās, Roterdamas ostas pārvaldes modelis, kuru ministrs uzskata par pareizu, ir pilnīgi pretējs tam, pēc kāda ilgojās un kādu Rīgas un Ventspils ostās ieviesa pašreizējās koalīcijas partneris “Jaunā Vienotība” un Krišjāņa Kariņa pirmā valdība.

Kopš šā gada 13. janvāra valdībā slepenībā tiek turēti Skultes dabasgāzes termināļa it kā potenciālo investoru vārdi un viņu piedāvātā darījuma detaļas. Atbildīgā ministra izvairīšanās informēt par piedāvātā darījuma būtību un darījuma piedāvātājiem rada aizdomas, ka slepus tiek perināta kārtējā blēdība, par kuru gāzes un elektroenerģijas lietotājiem nāksies maksāt dārgu cenu.

Latvijas tiesu sistēma gadu desmitus cīnās ar tā sauktajiem garajiem kriminālprocesiem, kuru ilgums ir tuvs vai pat pārsniedz desmit gadus. Šādi procesi, atbilstoši Eiropas cilvēktiesību praksei, ar vislielāko varbūtību pārkāpj personas tiesības uz taisnīgu tiesu. Igaunijas tiesību aktu regulējuma analīze un Igaunijas pieredzes pārņemšana var būt solis ceļā uz šo gadiem ieilgušo kriminālprocesu izskaušanu Latvijā, sarunā ar “Neatkarīgo” uzsver zvērināta advokāte Jeļena Kvjatkovska.

Par Krievijas opozicionāru impērisko domāšanu, par rītdienas Eiropu, par to, ko darīt ar Navaļnija fondu, par Izraēlas modeli, kā sadzīvot ar agresīviem kaimiņiem, – par šīm un citām aktualitātēm saruna ar Alvi Hermani.

Kapitāla daļu turētāja lēmumus valsts akciju sabiedrībā pieņem akciju turētājs Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs. Ministre kapitālsabiedrības jautājumos neiejaucoties – “Neatkarīgajai” atbild ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” simt miljonu eiro vērtā Kaigu purva vēja parka projekta iegāde esot vien uzņēmuma “operatīvā darbība”, kurā akcionārs neiejaucas – šādu skaidrojumu par bez publiskā iepirkuma procedūras organizēto darījumu saņēmām no “Latvenergo” akciju turētāja Ekonomikas ministrijas.

Lai arī jau vairāk nekā divus mēnešus notiek konfidenciālas sarunas starp valsts akciju sabiedrību “Latvenergo” un SIA “Laflora” par Kaigu kūdras purva vēja parka projekta iegādi, par iespējamo darījumu nekas oficiāli netiek ziņots. “Latvenergo” apliecina “Neatkarīgajai” gatavību publiski ziņot par darījumu, tiklīdz tas būs noslēgts.

Zviedrijas Karaliskās lauksaimniecības un mežsaimniecības akadēmijas biedrs Andris Balodis ieņem augstus amatus gan valsts akciju sabiedrībā “Latvijas valsts meži” (LVM), gan privātajās kompānijās, kuras nav iespējams apiet nedz koksnes pircējiem, nedz tās pārdevējiem. 

Koalīciju veidojošo partiju darba grupā notiekot stīvēšanās par nepieciešamību iekļaut valdības deklarācijā valsts kapitālsabiedrību kotēšanu biržā. Ja koalīcijas partneri padosies šim priekšlikumam, tas nozīmēs pakāpenisku valsts uzņēmumu nonākšanu privāto investoru rokās jeb to privatizāciju.