Lietuvas ieņēmumu dienestā strādā gandrīz trīs reizes mazāk darbinieku nekā Latvijā – attiecīgi, ņemot vērā to, ka Lietuvā ir 2,8 miljoni iedzīvotāju, bet Latvijā tikai 1,8 miljoni, jāsecina, ka kaimiņvalsts dienests strādā efektīvāk.
Igaunija ir valsts ar mazāku iedzīvotāju skaitu un mazāku Nodokļu un muitas departamenta (analogs Latvijas Valsts ieņēmumu dienestam) darbinieku skaitu, tomēr tā spēj savākt par gandrīz trim miljardiem eiro “treknāku” valsts budžetu, nekā to spēj izdarīt Latvijā – liecina publiski pieejamie dati par abu valstu ieņēmumu dienestiem un abu valstu budžetiem.
Kara apstākļos svarīgas ir elementārās zināšanas par to, ko nozīmē “kombatants”, kas ir regulārās armijas kareivis atšķirībā no “brīvprātīgais leģionārs” un “algotnis”.
Saskaņā ar pirmdien publiskoto spriedumu, Londonas tiesnesis atvieglojis “iesaldēšanas” rīkojumu dažiem ar Pjotru Avenu (Pjotr Aven) saistītajiem kontiem, kuri izmantoti rēķinu apmaksai un drošības naudai – strīds tiesā ir daļa no izmeklēšanas saistībā ar miljardierim izvirzītajām apsūdzībām par izvairīšanos no sankcijām, kuras viņam piemērotas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, otrdien paziņoja aģentūra “Bloomberg”.
Kādēļ tik ļoti nokrities eiro kurss, bet ASV dolārs nostiprinājies, kam tas ir izdevīgi – uz šiem un citiem jautājumiem atbildes mēģina rast Vācijas “Deutsche Welle” (DW) multimediju portāls www.dw.com.
Why the euro has fallen so much while the US dollar has strengthened, who benefits - these and other questions were researched by the Deutsche Welle (DW) multimedia portal www.dw.com.
Ar pārliecinošu balsu vairākumu Kazahstānas pilsoņi referendumā pauda atbalstu Valsts prezidenta Kasima Džomarta Tokajeva piedāvātajai valsts un pašvaldību pārvaldes demokratizācijai un modernizācijai.
Kazakhstan's citizens have voted overwhelmingly in favor in a referendum on the democratization and modernization of state and local government proposed by President Kassym-Jomart Tokayev.
Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā arvien mazāk tiek izmantotas tradicionālās metodes – reklāmas medijos, priekšvēlēšanu avīzes, plakāti, apkrāsoti autobusi, turpretī aizvien vairāk tiek radīti atraktīvi produkti sociālajos tīklos; līdz ar to gaidāmā priekšvēlēšanu kampaņa būs mazāk caurspīdīga un tajā efektīvāki var izrādīties marginalizēto sociālo slāņu organizētie pasākumi. Tādējādi jaunā Saeima būs politiski vēl fragmentētāka un būs vēl grūtāk izveidot vairākuma koalīciju – intervijā “Neatkarīgajai” prognozē sociālo tīklu satura radītājs, politikas vērotājs, sorosologs un fotogrāfs Mārcis Bendiks.
Satversmes tiesas (ST) 23. maija spriedums par valsts labā konfiscējamo mantu uzjunda diskusijas par procesa virzītāju nepamatotajiem lēmumiem, ar kuriem manta tiek atzīta kā noziedzīgi iegūta. Advokāte Daiga Siliņa prognozē, ka procesa virzītāju un tiesu nevēlēšanās tiesiski piemērot likumu normas mantas konfiscēšanā noslēgsies ar Latvijas valstij piespriestām kompensācijām Eiropas tiesās.
Partijas “Konservatīvie” līdera Jāņa Bordāna paziņojums par vajadzību rīkot atkārtotu konkursu KNAB priekšnieka kandidāta atlasei radījis aizdomas par mēģinājumiem panākt tāda kandidāta iecelšanu, kurš, atbilstoši šīs partijas uzstādījumiem, būtu gatavs KNAB izmantot politisko oponentu apkarošanai – līdzīgi kā tas notika tad, kad KNAB strādāja vēlāk uz J. Bordāna partiju atnākušie Juris Jurašs, Juta Strīķe un virkne citu operatīvo darbinieku.
Ministru prezidenta biedra un tieslietu ministra Jāņa Bordāna parakstītajā lēmumā par disciplinārsoda piemērošanu Iļģuciema cietuma priekšnieka vietniecei pulkvedei Oksanai Kulakovai lasāmas sūdzības gan par Tieslietu ministrijas (TM) un Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) vadības piekopto psiholoģisko teroru jeb bosingu, gan par IeVP amatpersonu bosingu pret padotajiem.
Tieslietu ministra lēmuma teksts “Par disciplinārlietas izbeigšanu pret Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieci ģenerāli Ilonu Spuri” atklāj Tieslietu ministrijas pārraudzības iestādes amatpersonu saspringtās, neētiskās attiecības, subordinācijas ignoranci, bezatbildību un nodokļu maksātāju naudas šķērdēšanu.
“Es viņu ne zināju, ne dzirdēju, ne redzēju,” par šobrīd ASV krimināli apsūdzēto Krievijas domes vicespīkeru un Krievijas Federācijas Bruņoto spēku sporta kluba ACSK direktoru padomes priekšsēdētāju Aleksandru Babakovu saka Nacionālās apvienības Saeimas deputāts, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sekretārs un Stratēģiskās komunikācijas apakškomisijas sekretārs Edvīns Šnore.
Vācijas varas iestādes pagaidām demonstrē nosacītu iecietību pret Krievijas kara Ukrainā atbalsta akciju rīkotājiem un dalībniekiem, tomēr nākotnē šiem “putinistiem” var nākties izjust Vācijas likumu bardzību, liecina “Neatkarīgās” apkopotā informācija no Vācijas medijiem, kā arī no ierakstiem sociālajos tīklos.
Saulkrastu policijas iecirkņa policistiem jānotver miljonārs Jūlijs Krūmiņš un jāatgādā uz Rīgas apgabaltiesu nopratināšanai t.s. Lemberga prāvā, pirmdien lēma Rīgas apgabaltiesa.
Balsojumi Saeimā un pirms tam veiktie priekšdarbi, lai virzītu Civilās savienības likumprojektu, atmasko tā autorus un virzītājus – partiju “Konservatīvie” – kā savu vēlētāju un Latvijas kristīgo baznīcu krāpējus, komentējot pagājušās ceturtdienas notikumus Saeimā, sarunā ar “Neatkarīgo” vērtēja bijušais Saeimas deputāts, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, Tiesību zinātņu institūta valdes priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes profesors, Dr. iur. Ringolds Balodis.
Aivars Lembergs bija viens no tiem, kurš jau pirmajās dienās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pauda viedokli, ka karš nekavējoties jāaptur; karojošajām pusēm jāsēžas pie sarunu galda. Par šāda viedokļa paušanu viņš izpelnījās bargu kritiku no oponentiem politikā.
Grozījumi Likumā par ostām atgriezīs Latviju PSRS laikos, kad ostas pārvaldīja valsts varas ierēdņi, kurus interesēja tikai no ostu darbības ienākošā nauda un kuriem bija vienaldzīgas vides piesārņojuma izraisītās problēmas, uzskata ilggadējais Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
Maskavā dzimusī, bet Vācijā dzīvojošā žurnāliste, scenāriste, rakstniece Anastasija Gorohova šā gada 5. martā bija plānojusi būt Rīgā, lai piedalītos kinofestivālā “Art docfest”. Tajā tika demonstrēta filma “Beyond the White” (“Viņpus baltā”), kura veidota pēc viņas rakstītā scenārija. Diemžēl Krievijas iebrukums Ukrainā plāniem apmeklēt Rīgas kinofestivālu pārvilka treknu svītru.
Francijas un Vācijas valdības sola saviem iedzīvotājiem kompensēt izmaksas, kas saistītas ar strauji augošām degvielas cenām, turpretī Latvijā šie būtiskie zaudējumi tiks kompensēti tikai Saeimas deputātiem.
Ukrainas plašsaziņas līdzekļos publiskotā informācija par JKP vadošā politiķa Jura Juraša iekļaušanos Ukrainas zemessardzes vienībā Kijevas aizstāvībai uzjundījusi jautājumus par viņa iepriekš slēptajiem talantiem militārajā jomā, kā arī par politiķa centienu patiesajiem iemesliem.