Viktors Avotiņš / Autori

Ieraudzījis Satversmes tiesas (ST) nesen respektēto valsts karoga neizkāršanas attaisnojuma motivāciju – «izteiksmes brīvības ierobežošana», tūdaļ nodomāju, ka Satversmes tiesa rīkojusies gluži tāpat kā savulaik Marks Aurēlijs.

Kā mediju patērētājam man liekas, ka Grieķijas stāsts mums netiek stāstīts no sākuma. Turklāt man šķiet, ka tas (arī pēc pirmdienas vienošanās ES priekšnieku līmenī) tiek stāstīts no jostasvietas uz leju.

Vienīgās Valsts prezidenta tiesības, kuras tas gūst, jau stājoties amatā, bet kuru motivāciju es lāgā nesaprotu, ir tūlītējas tiesības uz katra ordeņa augstāko šķiru. Šī vēlme padarīt prezidentu līdzīgu Ziemassvētku eglītei (līdz šim auga mežā, bet nu jau, redz, kas) acīmredzot ir kas līdzīgs savlaicīgam gandarījumam par potenciālo vientulību politiskajā vidē.

Gleznotāja Džemma SKULME ir izcils cilvēks Latvijas kultūrā. Cilvēks, kurš turklāt, varbūt savas dzimtas, savu vecāku iespaidā, visos laikos un laiku maiņās pratis uzturēt sevī tādu būtiskā redzi un atbildības pakāpi tā priekšā, ka gan mākslā, gan sabiedriskajā darbā spējis rīkoties, saglabājot stāju un, cik iespējams, darot labu. Ar Neatkarīgo māksliniece sarunājas par atbildību un atļaušanos.

Gleznotāja Džemma SKULME ir izcils cilvēks Latvijas kultūrā.

Tas ir labi, ka Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš aizrādīja New York Times (NYT) ka ir nepiedienīgi mūsdienu kontekstā dēvēt Latviju par «bijušo padomju republiku». Taču mani daudz vairāk satrauc nevis tas, ka kāds tur Rietumos nosaucis Latviju par «bijušo padomju republiku», bet gan, piemēram, tas, ka ar «bijušo Padomju Savienību» saistītā nostalģija Krievijas oficiālajās (!) aprindās izpaužas Baltijas valstu neatkarības apstrīdēšanā.

Valsts prezidents Andris BĒRZIŅŠ tikās ar Neatkarīgo savā pēdējā darba dienā Melngalvju namā. Vakar. Taču mūsu saruna bija pakārtota tam, kā nodrošināt Latvijas valstij veiksmīgu ceļu uz priekšu, nākotnē.

Valsts prezidents Andris BĒRZIŅŠ tikās ar Neatkarīgo savā pēdējā darba dienā Melngalvju namā. Vakar. Taču mūsu saruna bija pakārtota tam, kā nodrošināt Latvijas valstij veiksmīgu ceļu uz priekšu, nākotnē.

Nolēmusi publiskot to cilvēku vārdus, kuri nemaksā uzturlīdzekļus saviem bērniem, valsts vara veikusi vienu no vieglākajiem (samērā ar problēmas apjomu) darbiem tās pārvarēšanā. Protams, labi, ka vismaz tā. Lai gan – Ziemeļosetijas pilsētās nemaksātāju ģīmjus likuši lielajos reklāmas ekrānos. Efekts bijis nosacīti labs, bet – bijušās sievas sākušas teikt, ka tāda izdarīšanās ar «tēviem» psiholoģiski traumē bērnus. Domāju, ka Latvijā bijušās sievas pret tādu gājienu iebilstu krietni mazāk.

Divdesmit septītajā jūnijā apmeklēju astoto Krievijas tautiešu organizāciju konferenci Rīgā, Maskavas namā. Nepārstāvēto parlamenta spīkera Aleksandra Gapoņenko runa plenārsēdē (Saprāta miegs rada briesmoņus, par Drošības policijas 2014. gada pārskatu) lika man minēto pārskatu pārlasīt.

Mani ļoti samulsināja tas, ka izglītības un zinātnes ministre par savām prioritātēm nozarē (izglītības kvalitāte, izglītības pieejamība) un skolotāju atalgojumu lielā mērā raksta «nezinu» līmenī (sk. M. Seile, apollo.lv). Proti – viņa apcer situāciju nevis kā ilgstoša, mērķtiecīga procesa pārmantotāja un noteicēja (!) savā jomā, bet kā cilvēks, kurš, pārstāvēdams sistēmu konkrētā nozarē, nespēj par sistēmu atbildēt pat tādā, manuprāt, visai elementārā lietā kā skolotāju atalgojums.

Dīvaini nav tas, ka ļaudis vēlas publiski paust savu viedokli vai demonstrēt sevi. Stulbi būtu likt tam šķēršļus. Dīvainības sākas tad, kad šo pasākumu fonā vai pamatojumā valda nevis objektīva zināšana, bet – drīzāk – tumsonības izmantošana, kas ļauj zināšanas, atklāsmes vietā likt pieņēmumus, bet katru kritisku attieksmi nomākt ar bezmaz konfrontējošu «ideoloģiju».

Akadēmiķis, ķīmiķis un zinātnes vēsturnieks Jānis Stradiņš savai astoņdesmit gadu jubilejai veltīto pasākumu saturu, cik vien spēdams, centās novērst no sevis un pievērst zinātnes stāvoklim Latvijā. Arī intervijā Neatkarīgajai viņš tiecas runāt par zinātni. Nevis sevi.

Akadēmiķis, ķīmiķis un zinātnes vēsturnieks Jānis Stradiņš savai astoņdesmit gadu jubilejai veltīto pasākumu saturu, cik vien spēdams, centās novērst no sevis un pievērst zinātnes stāvoklim Latvijā. Arī intervijā Neatkarīgajai viņš tiecas runāt par zinātni. Nevis sevi.

Savākti 10 000 parakstu par labu marihuānas legalizācijai. Nav savākti 10 000 parakstu par labu alkohola pārdošanai no 21 gada vecuma, par smēķēšanas ierobežošanu publiskā telpā, par brīvu no ĢMO Latviju, par Latvijas mežu saglabāšanu, par veselības aprūpi katram Latvijas iedzīvotājam… (sk. manabalss.lv).

Ja man būtu jālemj par jaunu pasaules kārtību vai kādu citu ilgtermiņa ideju, ja es gribētu apsvērt sev izdevīgas degvielas cenas, izejvielu tirgus, noteikt, kam ar ko karot,… tad noteikti izvēlētos Bilderbergas kluba (grupas) formātu. Slēgtu, konfidenciālu sanāksmi «tikai ar ielūgumiem».

Latvijas Zaļās partijas biedrs, 9. Saeimas priekšsēdētājs (2006–2007), bijušais Ministru prezidents (2004), bioloģijas doktors, SIA Eiroprojekts konsultants Indulis Emsis sarunājas ar Neatkarīgo par Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ievēlēšanu, raksturu, par priekšrocībām un šķēršļiem viņa ceļā.

Latvijas Zaļās partijas biedrs, 9. Saeimas priekšsēdētājs (2006–2007), bijušais Ministru prezidents (2004), bioloģijas doktors, SIA Eiroprojekts konsultants Indulis Emsis sarunājas ar Neatkarīgo par Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ievēlēšanu, raksturu, par priekšrocībām un šķēršļiem viņa ceļā.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes 2011. gada datiem Latvijā ir 1849 analfabēti (0,1% no iedzīvotāju kopskaita). Es saukšu par analfabētiem arī tos, kuri neiet skolā un nav aizņemti ar mājmācību.

Acīmredzot haotiskas cilvēku plūsmas, neapjēgta un nenovērtēta lielas cilvēku masas ienākšana kontinentā ir ES politikas prioritāte. Acīmredzot ar multikulturālisma izgāšanos nav diezgan un oficiālā Eiropa apzināti turpina pārtaisīt ES par Bābeles torni.

Trešajā jūnijā piepildījās tas, ko 29. maijā konferencē Pilsoņu kongresa ieguldījums Latvijas neatkarības atjaunošanā paredzēja bijušais Latvijas komitejas lietu pārvaldnieks Andris Pauls-Pāvuls. Viņš teica: «Man šķiet, kļūstot par Valsts prezidentu, Levits būtu vienīgais, kurš šobrīd spētu saliedēt valstsnāciju un izbeigt 25 gadus ilgušās domstarpības Latvijas pilsoņu vidū. (..) Es neesmu tāds optimists kā Egils Levits, man šķiet, ka Zoodārza procedūra joprojām pastāv un 3. jūnija vakarā Egils Levits dosies atkal trimdā.»

Lasīju, ka valsts varētu pārtraukt atbalsta sniegšanu privāto bērnudārzu un aukļu pakalpojumiem. Nelasīju, ka viscaur valstī vecākiem būtu iespēja brīvi izvēlēties kādu alternatīvu, ka valsts bērnudārzi stāv tukši, rindas pazudušas,… Turklāt, motivējot šo nolūku, Finanšu ministrija (FM) atkal atklāj, ka bērns tai nav bērns, bet naudas maks, fiskāla vienība.