Viktors Avotiņš / Autori

Ivars Zariņš (sociāldemokrātiskā partija Saskaņa) pašlaik ir 12. Saeimā visaktīvākais deputāts, kurš visbiežāk par visiem uzstājies ar runām un priekšlikumiem no Saeimas tribīnes. Par nolikto atslēgu principu, komercbanku lobiju politikā un citām aktualitātēm šī Neatkarīgās intervija ar Ivaru Zariņu.

Reiz sensenos laikos mums ar Krievijas kolēģi Juri Ščekočihinu Kremļa kongresu pilī kļuva garlaicīgi. PSKP vadošā loma vairs nebija likuma burts, un mēs iedomājāmies sevi esam visaugstākos PSRS formālās varas pārstāvjus. Tāpēc devāmies šo varu apliecināt Kremļa teritorijā.

Psiholoģijas doktors, psihodiagnostikas speciālists, Krievijas Pedagoģisko un sociālo zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļas absolvents Pāvels TJURINS vairāk nekā desmit gadus vadīja Latvijas Valsts policijas psiholoģisko dienestu. Viņš ir vairāku psiholoģijai veltītu grāmatu autors, bet šogad izdeva sarkastisku, fantasmagorisku, «huligānu psiholoģijai» veltītu romānu LEĢENDA par čurājošo britu. Lasa lekcijas Baltijas psiholoģijas un menedžmenta institūtā. Intervijā profesors pārliecināja Neatkarīgo, ka psihologa darbs ir ļoti nopietns un sarežģīts.

Neatkarīgā intervē vides un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu (Nacionālā apvienība).

Lai cik patīkama būtu melnbaltā pasaules uztvere, kas ļauj politiķiem un medijiem izslēgt smadzenes, es tomēr ceru, ka Latvijas valstsvīru rīcības izvēli allaž noteiks valsts izredzes un intereses. Nevis, piemēram, anonīmās interneta varzas līmenim pieskaņota politiķu un mediju sprēgāšana.

Varētu domāt, ka KNAB Latvijā ir kāds ārkārtas institūts, par kuru var izteikt dažādus viedokļus, bet kuru nav pat vēlams ielikt kaut kādos kvalitatīvas pārvaldes rāmjos. Kā gan citādi būtu iespējams tas, ka KNAB publiskā tēla pamatu jau vairākus gadus pēc kārtas veido iekšējās intrigas. KNAB pārraugs ir Ministru prezidents.

Rīgas Grebenščikova un Līvānu draudžu garīgais tēvs, Latvijas vecticībnieku Pomoras baznīcas Garīgās komisijas priekšsēdētāja vietnieks Fjodors Behčanovs un Latvijas Vecticībnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Ilarions Ivanovs sarunājas ar Neatkarīgo par Kristus dzimšanu un to, ka arī ticība ir jāapliecina darbībā.

Ne tas, ka Eiropa ir nogurusi omīte, man šķita galvenais pāvesta Franciska Eiropas parlamentā sacītajā, bet gan tas, ka katoļu baznīca ir gatava «iesaistīties jēgpilnā, atklātā un caurskatāmā dialogā ar Eiropas Savienības institūcijām».

Oto fon Bismarks teica, ka karus vinnē skolotājs un draudzes mācītājs. Pieņemsim, ka sabiedrība mācītāju var «lietot» pēc ticības un vajadzības. Taču ir viens, kuru pati valsts definējusi kā tādu, kam ikdienā jāgādā par cilvēka veselumu un viņa konkurētspēju reālā nākotnē. Tas ir skolotājs. Taču patlaban pilnā sparā rit sabiedrības atbruņošana no skolotāja un arī paša skolotāja atbruņošana no viņa darba jēgas. Kas vinnēs karus, ja sistēma, kura nav pakļaujama komercializācijai, kuras konstrukcija nav jāpakārto ne modeļa 21+9, ne kāda cita teritoriālā modeļa iegribām, kuras kadru kopumam jābūt motivētam ne jau kā neveiksminieku etalonam, bet kā profesionālam un radošam kopumam, novēršas no cilvēka, jo devalvē savu galveno instrumentu – skolotāju ?

Tas, ka Kariņa kungs izsakās 4. decembrī pieņemtās ASV pārstāvju palātas rezolūcijas Nr. 758 «gaismā», ir viņam dabiski.

Nevajag domāt, ka vara piešķir politiski vārgiem organismiem kādu īpašu ģenialitāti.a Kā partiju līderi uztur savu partiju, tā, tikuši pie varas, tie izturēsies pret valsti (sabiedrību).

Droši vien tiem politiķiem un pilsoņiem, kuri, neiesaistot smadzenes, luncina astes uz vienu pusi un ņirdz zobus uz otru, Vladimira Putina vēstījums Federālajai sapulcei likās agresīvs un draudīgs. Man no tā tika divas galvenās atziņas: Krievijas ārpolitika nemainīsies; Krievijas ekonomika ir, teiksim, apstājusies, bet Krievijas centrālajai varai nav stratēģiska padoma, kā to esošajos apstākļos atkal piespiest kustēties. Ciktāl runāt par Rietumiem adresēto konfrontējošo retoriku, tiktāl tā manā uztverē bija, pirmkārt, kā izsakās diplomāti, «adekvāta reakcija» uz līdzīgu ASV un Eiropas vāvuļošanu, otrkārt – dūmi, ko palaist virsū situācijai Krievijas iekšienē. Pati uzruna man likās mērķtiecīga, tāda, kas definē ne tik daudz stabilizāciju, cik riskus.

Saeimas deputāts (ZZS), Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs, bijušais reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs un Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Māris Kučinskis intervijā Neatkarīgajai pauž savu viedokli par valsts un reģionu attīstību.

Saeimas deputāts (ZZS), Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs, bijušais reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs un Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Māris Kučinskis intervijā Neatkarīgajai pauž savu viedokli par valsts un reģionu attīstību.

Sabiedrība atvērās puisītim. Latvijas cilvēki parasti atsaucas, kad kāds ticis nelaimē, ko pats nespēj panest. Šoreiz cilvēki atsaucās Dāvim, tieši Dāvim. Bet es neņemos apgalvot, ka viņi atsaucās ar šīm nelaimēm saistītai valsts problēmai. Un tāpēc man šķiet ciniskas to amatpersonu runas, kuras (amatpersonas), cilvēku aktīvās atsaucības iedvesmotas, iedomājās, ka līdzcietību vajadzētu izlaist caur valsts aparātu. Iztaisīt no līdzcietības oficiālu industriju.

Neatkarīgā sarunājas ar Latvijas tiesībsargu Juri JANSONU par to, ka likums par laimi nedarbosies, ja vien cilvēki paši negribēs būt laimīgi.

Lai arī daudzi, mīļuprāt, redzētu Latvijas attīstībai un Reformu partiju morgā, man to abu lēmums turpināt darbību liekas respektējams. Neesmu šo partiju fans, taču nedomāju, ka abu partiju aktīvu veido muļķi.

Manuprāt, informatīvajam karam Latvijas telpā būtu vērts veltīt tikpat augsta līmeņa zinātniskas konferences un diskusijas, kādas tikušas veltītas nacionālajai drošībai militārā aspektā.

Pirms septiņiem gadiem skolotājs Oskars Lūsis delfos atgādināja, ka ekonomikā par saprātīgām būtnēm uzskata cilvēkus, kas domā par sevi. Taču, atskatījies savā pieredzē un izlasījis LR MK noteikumus Nr. 746 (24.08.2004.), viņš jautāja – vai skolotājs ir ekonomiski nesaprātīga būtne? Jo bija uzskatāmi aprēķinājis, ka strādā nevis deviņas tarificētās stundas, bet gan 16. Viņš jautāja: «Kur tad palikušas manas septiņas nostrādātās stundas? Vai tiešām es nemāku plānot savu laiku? Diemžēl māku gan plānot, gan rēķināt, tādēļ vairāk nestrādāju par ekonomikas skolotāju.»

Būveksperts, būvinženieris un restaurators Sergejs Meierovics intervijā Neatkarīgajai vērtē, vai gada laikā darīts pietiekami, lai Zolitūdes traģēdijai līdzīgu nelaimju cēloņus turpmāk nenāktos meklēt politikā, būvniecības procesa organizācijā un kontrolē.

Būveksperts, būvinženieris un restaurators Sergejs Meierovics intervijā Neatkarīgajai vērtē, vai gada laikā darīts pietiekami, lai Zolitūdes traģēdijai līdzīgu nelaimju cēloņus turpmāk nenāktos meklēt politikā, būvniecības procesa organizācijā un kontrolē.

Latvijā esot 2300 vergu ( sk. Walk Free Foundation (WFF) veidoto globālās verdzības indeksu 2014). Saskaņā ar visprimitīvāko ANO definīciju vergs ir cilvēks, kuram nav iespēju pamest darbu, ko viņš dara, tad, kad vien viņš pats to grib.