Ar 39 balsīm pret 38 Saeimas deputāti nolēma neļaut brīvprātīgajiem ierakstīt savu tautību pasē. Protams, tautības minēšana pasē var radīt sarežģījumus gan varai, gan pašiem tautiešiem.
Latvijas speciālo uzdevumu vēstnieka Rolanda Lappuķes pamatnodarbošanās ir sakaru veidošana un uzturēšana ar latviešu diasporu pasaulē. Vēstnieka un Neatkarīgās sarunas pamattēma – reemigrācija.
Augstākā ranga topmenedžeri Latvijas valsts (!) pārvaldes augstākajos ešelonos izmira ap gadsimtu miju. Varbūt kāds no tiem vēl saglabājies uzņēmēju vidē, varbūt kāds ir pašvaldībās, bet valsts pārvaldē šāda līmeņa amatpersonas, ja arī pastāv, tad nelegāli. Pēc gadsimtu mijas, pēc Jaunā laika ienākšanas politikā pārvaldē sāka dominēt topmenedžeru izstrādājumi.
Teic, ka neviena vara nespēj samazināt atalgojumu tiktāl, lai Sokrāts nespētu ar to iztikt. Taču Sokrāts nebūs ne Latvijas prezidents, ne eksprezidents.
Esmu nodzīvojis vairāk nekā sešdesmit gadus bez kara. Subjektīvi uzskatu to par nozīmīgu savas dzīves faktu. Un domāju, ka Eiropas Savienībai šī fakta nodrošināšanā bijusi svarīga loma.
Saeimas komisijas un apakškomisijas sākušas izskatīt personu lietas. Te par orālu nesaturēšanu izskata, te par nepietiekamu uzlāpīšanos. Kā fabrikas arodbiedrība iepriekšējos laikos. Taču Saeimai allaž paticis būt tuvāk tautai.
Latvijas pilsoņi caur SKDS aptauju paziņojuši, ka nākamajās pašvaldību un arī nākamajās Saeimas vēlēšanās atkal ir gatavi balsot par deputātu kandidātiem nevis saistībā ar šo kandidātu valstsspēju un to, vai šie kandidāti ir daudzmaz politiķi, bet atkarībā no savas privātas patikšanas.
Ja uz tā vai cita kuģīša dumpojas eksperti un nevalstiskās organizācijas, tad jādomā, kurā zupā ir tārpi. Kuģa komandas, ekspertu un NVO vai abās. Protams, eksperti un tāpat nevalstiskās organizācijas nav ugunsdzēsēju vai asenizatoru komandas, kurām jāveic domāšanas katastrofu prevencija vai jānovērš tās jebkurā pretrunu pakāpē, jebkurā emocionālā atmosfērā.
Pirmais aptverošais dzīvojamā fonda novērtējums pēc neatkarības atjaunošanas parādījās 1993. vai 1994. gadā. Ja neskaitīt Tautas frontes ekspertu centienus, tad publikācijas, kas satur kompleksu demogrāfiskās perspektīvas, cilvēkresursu, cilvēkkapitāla stāvokļa vērtējumu, arī sāka parādīties ap to laiku.
Pirms vicināt sīku naudu (1580 latu) katra jaunā emigranta priekšā kā atgriešanās mānekli, būtu skaidri un politiski atbildīgi jādefinē – priekš kam Latvijai reemigrācija, precīzāk un plašāk – priekš kam tai vajadzīgs «katrs latvietis»?
Meklēt šajā tekstā sakritības ar konkrētām personām nav obligāti. Turklāt šis nebūs viedoklis, kā Rihardiņam un Ilzītei bērnudārzā darīt TO. Proti – noskaidrot dzimumu līdztiesības lietiņas un novērst problēmas tās ceļā. Še būs tik vien kā dažas tēzes par Latvijas valsts pārvaldi. Par to, kāpēc tai nesanāk un nesanāk nākotne.
Acīmredzot Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) spēs radīt tikai tādu sabiedrisko mediju, kas atbilst varas priekšstatiem par to. NEPLP uz mēles pagaidām tikai naudiņa. Ar varas piegaršu.
Prezidentam šķiet, ka jaunajam Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājam jābūt ar vietēju skatījumu. Saeimas spīkerei šķiet, ka jaunajam SAB vadītājam jābūt ar profesionālu skatījumu.
Jau laikus, pirms pašvaldību vēlēšanām partiju runasvīriem līdz ar politologiem un politikas ekspertiem jāsniedz mums, lajiem, skaidrība par Latvijas partiju pašdefinīcijām.
Desmito Saeimu neatlaida tehnoloģisku iemeslu dēļ. Nebija tādu apstākļu un iekšējo stāvokļu, kas turētu parlamenta rīcībspēju pata stāvoklī. Desmitās Saeimas atlaišanas iemesli uzstājīgi tika saistīti ar politikas (parlamentārisma) kvalitāti un politikas morāli.
Dažas nedēļas iztiku bez mediju telpas un nu, atradis to patukšu, jūtos vīlies. Nevienas pašas svaigas Latvijas inteliģences vēstules, kurā Eiroparlaments būtu lūgts nominēt Andreja Saharova prēmijai Par domas brīvību ne tikai Pussy Riot, bet arī «mazbudžeta» (tikai 5 miljoni USD) filmiņu Musulmaņu nevainība.
Kad vecie kaitnieki bija Viestura Dūles tagadējā vecumā un pat jaunāki, gadījās trešā atmoda. Skaistā nākotne varēja sākties. Bet vēl arvien Skaistā nākotne parādās kā nosaukums, kā uzlīme. Ko tas liecina?
Piektā Krievijas tautiešu organizāciju konference, kas notika Rīgā 25. augustā, demonstrēja apmēram tādu pašu retorikas un noskaņojumu radikalizāciju, kāds raksturo koalīcijas politiķus un latviešu medijus pēc 18. februāra referenduma. No oficiālās retorikas, medijos valdošiem priekšstatiem un konferences satura es secinu sekojošo: – Latvijā ir divu kopienu sabiedrība;
Baltijas starptautiskās akadēmijas Eiropas studiju programmu direktore, Dr. philos. Ilze Ostrovska intervijā Neatkarīgajai vērtē studiju programmu ekspertīzi un studiju politiku.
Edmunda Sprūdža vadītā domubiedru grupa radījusi Vīziju par Latviju kā tīru, efektīvu, koncentrētu, radošu un konkurētspējīgu Eiropas valsti. Apgalvojot, ka «Nacionālajam attīstības plānam nepieciešama konkrēta vīzija par Latvijas attīstības virzienu». Vīzija pasniegta kā Latvijas valsts redzējums 2020. gadā.