Viktors Avotiņš / Autori

Diemžēl mediju pozicionēšanās Latvijā izpaužas kā pārošanās ar noteiktu politisko (nevis sabiedrības) uzskatu segmentu. Bet šā vai tā pozicionējas visi mediji, kuri vērtē sabiedriskos un politiskos procesus.

Ārlietu ministrija publicējusi Ārlietu ministra ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos. Šādi Jāņa Poruka garā («Tā iet, ka nesamītu ziedus. Tā stāvēt, ka nevienam ceļā.») sacerēti vēstījumi neiedvesmo. Tie nedod priekšstatu par to, cik kvalitatīvi Latvijas ārlietu mašīna darbojusies.

Ja kultūras ministrei ir kompetences problēmas, tad pie tā ir vainīga Saeima, kas šādu ministru konkrētā valdībā akceptēja.

Filma Likteņa ironija jeb Vieglu garu nesen izpelnījās Latvijas eksdiplomāta skepsi. Viņam vainīga filma, man tukšums, ko šī filma jau gadu gadiem piesedz. Man tā ir izcila filma, lai arī otrā sērija šķiet ziepīgāka par pirmo un visumā var piekrist komentāram: «Jo skaidrāks Lukašins, jo garlaicīgāk.»

Vecā gada izskaņā arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs aicināja atpazīt trešā totalitārisma iedīgļus.

Pirms deviņiem gadiem, 2003. gada 20. septembrī, Latvijas pilsoņi lemjošā referendumā tika aicināti atbildēt uz vienkāršu jautājumu – Vai jūs esat par Latvijas dalību Eiropas Savienībā? Nekādi citi jautājumi netika uzdoti, un arī debatēs pirms iestāšanās neviena atbildīga valsts amatpersona, nedz arī tālaika eksperti neraksturoja referenduma jautājumu kā lēmumu paketi.

Starp politiskajiem 2012. gada notikumiem, kuri tagad medijos izlikti kā Gada notikumi, nav neviena valsts notikuma. Protams, tas ir subjektīvs vērtējums. Taču netaisos uzdot par valstiskiem notikumiem problēmas (demogrāfija, reemigrācija), kuras gan tika šogad aktīvi aprunātas, bet kuru mērogam atbilstoša politikas prakse tā arī netika iezīmēta.

Decembra sākumā rakstnieks, satīriķis, režisors, blogeris Mihails ZADORNOVS viesojās Rīgā ar savu dokumentālo autorfilmu "Kņazs Rjuriks", kurā noraida normaņu teorijas par kņaza Rjurika un Krievijas valstiskuma izcelšanos.

Korupcija Latvijā tiek vērtēta kā pumpas uz tīņu deguniem. Jo, kolīdz parādās kārtējais Transparency International (TI) atzinums, sākas kārtējā pumpu skaitīšana. Karlīnei to vienpadsmit, Līziņai deviņas, Vilmai četras.

Nauda ir nauda. Vai lats, vai eiro, vai dolārs. Dažam nauda līp pie pirkstiem, citam pie nagiem, dažam nes augļus, citam postu. Man šķiet, ka jebkurā gadījumā galvenais jautājums nav vis tik daudz par eiro vai latu kā tādiem, cik par to, vai protam apieties ar naudu.

Latvijai nevajag klausīt ANO Bērnu tiesību komiteju un atteikties no glābējsilēm. Jo Latvijā glābējsiles jau kļuvušas par galveno bērnu (ģimenes) politikas raksturotāju. Par brendu. Glābējsiļu izveidošanai ierosina vākt ziedojumus.

Divdesmit sestajā novembrī Rīgā ļoti īsā vizītē ieradās Starptautiskā Rūpnieku un uzņēmēju kongresa (International Congress of industrialists and enterpreneurs, ICIE) viceprezidents, komitejas sadarbībai finanšu, kredītpolitikas un banku jomā priekšsēdētājs Oļegs BEREZOVOJS. Intervijā Neatkarīgajai viņš stāsta par kongresa darbības kontekstu.

Nacionālā apvienība un Vienotība veiksmīgi sākušas Saskaņas centra priekšvēlēšanu reklāmas kampaņu Rīgā. Abas partijas acīmredzot jau laikus samierinājušās ar to, ka nespēs Saskaņas centra un Gods kalpot Rīgai! aliansei neko atņemt, kādēļ pārslēgušās uz pieticīgāku mērķi – neko nedot tai klāt.

23. novembrī klausījos konferences Latvijas mediji: izaicinājumi un attīstības stratēģijas pārmaiņu laikā tiešraidi. Par attīstības stratēģijām nedzirdēju neko. Dzirdēju šo to par izdzīvošanas stratēģijām un taktikām.

Kas Krievijas varai nafta, tas Latvijas varai netikums. Alkoholisms, kukuļņemšana, bēdīgais ceļu stāvoklis, visādu veidu maucība…. kļūst par svarīgu valsts veiksmes stāsta, tās budžeta stuti. Kā ne, ja, konstatējusi kādu netikumu, vara tik vien zina darīt, kā ņemt arvien lielāku karoti un baroties no netikumu izaugsmes krējuma.

Kamēr Latvija sēdēja cietumā, tikmēr ļaužu ticība tai sēdēja dvēselēs kā klosterī. Vai ikviens, kas nebija aizmirsis Latvijas karoga krāsas, turēja dvēselē vietu, kur Latvijai palikt. Palaikam tā saņēma pat kādu paciņu brīvības no drosmīgiem ļaudīm un novembros mazliet aizliegtas gaismas no svecītes kapos.

Runā, ka apkures tarifi Latvijā esot atkarīgi no to aprēķina metodes. Izrādās, augstākās izglītības kvalitāte arī. Trīs metodes (akreditācija, Augstākās izglītības padomes ekspertīze, IZM ekspertīze) – trīs visai atšķirīgi kvalitātes vērtējumi.

Pilnīgi iespējams, ka divas trešdaļas Latvijas zinātnisko institūtu ir vāji.

Bijušie Saeimas priekšsēdētāji atzinuši, ka 11. Saeima kļuvusi neprofesionālāka un vulgārāka. Manā uztverē tas nav vis Valda Zatlera aicinājuma, bet gan visu Saeimas sasaukumu vadītāju kolektīva darba rezultāts.

Lāčplēša dienas priekšvakarā Neatkarīgā sarunājas ar vīru kopas Vilki dalībniekiem Andri BALCERU un Gundaru KALNIŅU par vīriem un tēvu zemi.

Neatkarīgā sarunājas par sabiedrisko mediju ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes jaunveidojamā sabiedriskā medija satura projekta vadītāju Zani ČULKSTĒNU, NEPLP priekšsēdētāju Aināru DIMANTU un padomes locekli Gintu GRŪBI.

Ziņa par publisko ateju demolētājiem un ziņa par to, ka sabiedrībā uzticības nevalstiskajām organizācijām (mīnus 2,9%, valstī pāri par 13 000 NVO) un arodbiedrībām (plus 1,5%) nav palicis gandrīz nemaz, liekamas vienā kaudzē. Jo tās abas raksturo sabiedrības attieksmi pret sabiedrisko.