Viktors Avotiņš / Autori

Mūsu mīlestības ministrijas vadītāja nesen jau šausmināja ļaudis ar vārdiem: «nav citas izejas», kā vien pacelt pensionēšanās vecumu. Nu tai atkal «nav citas izejas» kā vien ar «mobilitātes pabalstiem» piedabūt cilvēkus pamest reģionus.

Sestdien (18. augustā) Latvijas politiski represētie četrpadsmito reizi pulcējās Ikšķilē. Ar klusuma brīdi tika pieminēti 1940. gada laikā mirušie represētie un ne sevišķi silti uztverti tie 82, kas gada laikā papildinājuši Latvijas politiski represēto apvienības (LPRA) rindas.

Rēzeknē bija Latgales svētki. Rēzeknes Latgaliešu biedrības iniciēti, tie izcēlās ar norišu daudzveidību un pieredzēja lielu cilvēku atsaucību. Centrālais notikums – trešā pasaules latgaliešu konference Latvijas neatkarības laiks – Latgales iespēja vai iznīcība. Izteikšos tikai par tautsaimniecisko konferences daļu.

Veselības ministrija sacerējusi Veselības obligātās apdrošināšanas koncepcijas projektu. Teksts liecina, ka projekts radīts sev – nozares birokrātijai. Jo pamatā tas apraksta obligātās veselības apdrošināšanas (OVA) ideju no finanšu mobilizācijas puses.

Katram, kurš uzskata, ka politisko uzskatu vai politiska protesta paušanai ir laba katra vieta, katra situācija un jebkura forma jebkurā situācijā un vietā, varētu novēlēt, lai kāds apzināti novemj viņu kāzu kleitu vai uzdanco kādu ašu deju uz viņu senču kapiem.

Mutes nost no NAP 2014.–2020.! Tas nav domāts Jānim Ošlejam, tas nav domāts Andrim Deniņam un nav domāts pat pašam Ģirtam Rungainim. Tas ir domāts man. Tas nav domāts ekonomikas ministram Danielam Pavļutam, tas nav domāts finanšu ministram Andrim Vilkam, tas nav domāts pat pašam premjerministram Valdim Dombrovskim.

Izteicies, ka Baltijas valstīm būs grūti ilgtermiņā izdzīvot pa vienai, Latvijas prezidents, manuprāt, piedāvāja sintezēt šajās valstīs pastāvošo pesimismu. Jo, lai Baltijas valstis būtu savā iespējamā ūnijā stabilas, tām tomēr vispirms būtu jāiemācās dzīvot (nevis izdzīvot) katrai par sevi.

Zaļo un zemnieku savienības iniciatīva – rīkot referendumu par tikko Saeimā pieņemto referendumu ierosināšanas kārtību – nav priekšvēlēšanu izrādīšanās. Tā domā Saeimas spīkere, bet tā viņa šajā sakarā varbūt varētu teikt par Saskaņas centru.

Jūlijā Jūrmalā dažas dienas vienmēr spīd nauda. Jūrmalā nauda jūlijā katru gadu spīd tik traki, ka arvien kāda Latvijas valsts amatpersona sajūtas no tās spīdēšanas kā mēnessērdzīga, izstiepj rociņas, izstiepj lūpiņas un dodas, kur nauda spīd.

Drīz vien būsim pietiekami nogatavojušies, lai rīkotu bērnu mešanas sacensības. Iesākumā nacionālā, bet, ja paveiksies, arī starptautiskā līmenī. Paralimpiskā un olimpiskā.

Acīmredzot demokrātijas devalvācija kļūst Latvijai aktuāla. Varbūt jau ir vērts referendumā lemt – devalvēt demokrātiju vai nē. Jo, raugi, Saeima 26. jūlijā droši vien pieņems lēmumu, kurā būs teikts, ka demokrātijas inflācija valstī kopš tās atjaunošanas kāpusi vismaz piecas reizes.

Veselības ministrija nupat atzinās, ka aizliegumi nav samazinājuši alkohola patēriņu. Dzert sākuši vairāk. Bet, kā tad aizliegumi var būt efektīvi, ja vienlaikus pastāv tautas nodzirdīšanas politika?

Tām Latvijas partijām, kuras grib tikt Saeimā, šobrīd ir visizdevīgākā poza. Jo ohlokrātiskais ( ohlokrātija pūļa vara) politiskās apziņas līmenis, ko Latvijas varas partijas divdesmit gados mērķtiecīgi borējušas sabiedrībai, ir kļuvis dominējošs un partijām nav tam rezultatīvu (ideoloģisku) pretlīdzekļu. Ja, teiksim, Vienotības vai kādas citas partijas reitings krīt, tā nav nekāda nelaime un neko daudz neliecina par šīs partijas kvalitāti. Tas liecina vienīgi par to, ka tā vai cita partija operatīvajā telpā nepietiekami demonstrējusi sava elektorātiņa iecienītākās pozas. Partiju reputācijas ir tikpat sadalītas kā reklāmas tirgi, un svārstības nenotiek vis reālas partiju konkurences, bet vienīgi šo virtuālo reputāciju ietvaros.

Kinozinātnieks, mākslas doktors, Latvijas Universitātes asociētais profesors, iepriekšējais Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītājs Ābrams Kleckins sarunājas ar Neatkarīgo par ebreju kopienas holokaustā zaudēto īpašumu.

Mainīt spēku salikumu Rīgas domē pašvaldību vēlēšanās nav neiespējami. Bet nesanāks. Nesanāks, kamēr Saeimas koalīcija, kuras rīcībā ir valsts, tieksies sacensties ar Rīgas domes koalīciju nevis saimniekošanā, bet muldēšanā. Nesanāks, kamēr Vienotībai šķitīs, ka, lai savāktu Rīgu, būs diezgan ar pūļa psiholoģisko programmēšanu un solījumiem nocirst Maskavas rokas. Iztiekot bez jelkādiem produktīvas rīcības paraugiem. Nesanāks, kamēr Rīgas domē opozīcija būs tikai skata un deputāta algas dēļ.

Saeima radīja stulbumu, kas kārtējo reizi pacelts vispārīgas normas līmenī vienīgi tekošā acumirkļa un viena atsevišķa notikuma dēļ. Prezidents nolēma, ka stulbums būs labs diezgan, ja vien Saeima tam piešķirs lielāku smukumu. Ko lai saka? Runasvīriem spēks rokās. Arī prezidenti nav pasargāti no politikānisma.

Interesanti, ko Rīgas dome, kas nesen samērā vienprātīgi pieņēma lēmumu eksportēt Rīgas ubagus pie baznīcām, par tiem zina? Droši vien kaut ko no policijas un, lai arī maz ticams, varbūt kaut ko no pašiem ubagiem.

Vienotības reitings (jūnijā 18,5%, pirmā vieta) kāpj tāpēc, ka tā ir ideāla partija. Un savā ziņā tai ir ideāla un atsaucīga sabiedrība. Lielā mērā tā ir sabiedrība, kas pateicīga Vienotībai par ārējas formas līmenī uzturēto stabilitāti un arī par to, ka valsts satura raksturojumu Vienotība tai sniedz vien no patīkamās puses.

Tiesību doktors, atvaļināts ģenerālis, Daugavpils universitātes profesors Vitolds Zahars intervijā Neatkarīgajai raksturo Latvijas kriminālpolitiku.

Ceturtajā jūlijā (ebreju genocīda upuru piemiņas dienā) Latvijas oficiālo aprindu pārstāvji dosies uz ebreju piemiņas vietām daudz kuplākā skaitā nekā citkārt. Ko citu tiem iesākt, ja Ebreju draudžu un kopienu padome atkal padarījusi to dzīvi neērtu?

Valsts prezidents 21. jūnijā palaida Saeimu brīvdienās ar runu. Tā nebija karaļa runa. Augsts valsts ierēdnis teica parlamentam – jūs esat savā vietā, un es esmu savā. Un, tā kā mēs te esam, valstij klājas nudien labi. Tāpēc, mīļie, nevajag šūpot to varas būdu, kurā mēs tik labi esam.

Kādā sabiedriskā (nevis reliģiskā) pasākumā dziedātāji glabāja dziedātāju. Bet – nedziedāja. Drošības pēc. Lai arī bija lasījuši, ka nekad neviens nenāks bičot autoratlīdzību bērēs un izlaidumos.