Viktors Avotiņš / Autori

Profesionālus priekšlikumus raksturo loģika un saprāts. Tie balstās uz argumentiem, nevis pieņēmumiem. Pagājušā gada 14. oktobrī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, spriežot par likumprojektu Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums, tika izteikts, manuprāt, loģisks un saprātīgs priekšlikums, kā būtu risināmas Svētā Pētera baznīcas statusa un piederības lietas.

Runām par Tautas partijas un LPP/LC apvienību ir tas pats iemesls kas Vienotības tapšanai. Iegrozīties un sakombinēties tā, lai pie varas noturētos iespējami lielāks skaits politiskās nomenklatūras pārstāvju.

Tas, ka nepaies ne pāris naktis un dažs, novada platajā gultiņā pagulējis, pagasts gribēs rāpties no tās laukā, nebija nekas neparedzams. Ko citu gaidīt no sociālekonomiski nesagatavotas reformas?

Tie, kas neiesaistīsies politikā un nebrāļosies ar partijām, būs vai nu "malā stāvētāji", kuri palaidīs garām lielo pavērsienu Latvijas politikā (S. Āboltiņa), vai arī "būs spiesti kā statisti noskatīties" (M. Kučinskis).

Manā izpratnē komentētājiem kategoriski jāizvairās dot padomus, kā būtu risināmas viņu komentētās problēmas. Ja tie, kuri noteiktā situācijā uzņēmušies būt atbildīgi par kādu lietu, sāk jautāt, kas viņiem jādara, garāmgājējiem, viņi nav savā vietā. Viņi ir liekuļi un viltvārži, kas jāaizvāc.

Tauta par maz dzer. Krīze ierobežojusi alkohola patēriņu jauniešu, pusaudžu un zīdaiņu vidū. Daļa mājsaimniecību kontaktējas ar šņabja veikaliem vēl retāk nekā ar ārstiem. Neviena jauna alum veltīta dziesma pēdējā laikā nav kļuvusi par hitu.

Tas, ka prezidenta pilī brūk griesti, nepadara pašu prezidentu par Mahatmu Gandiju, kurš gan sāka savas gaitas, staigādams maisā un ar kociņu, gan arī, ticis par visaugstāko valstsvīru, turpināja staigāt maisā un ar kociņu.

Ja Eiropas Savienība sola mums vienu kāposta lapu, mēs nesakām vis: "Paldies!", bet, uzmetuši lūpu, jautājam: "Kāpēc nav piecas?" Ja Eiropas Savienība gadā, kas izsludināts par gadu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību, sola līdzfinansējumu kampaņai, mēs sakām – to mums nevajag, dodiet uzreiz bulkas. Mēs topam permanenti nabagi.

Banku noslēpums Latvijā acīmredzot vairs nepastāv. Klasificētu datu noslēpums Latvijā acīmredzot arī vairs nepastāv.

LU Juridiskās fakultātes Tiesību teorijas un vēstures katedras vadītāja, profesore Sanita OSIPOVA, Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs KUSIŅŠ un LU Juridiskās fakultātes Tiesību teorijas un vēstures katedras lektors Aigars STRUPIŠS diskutē par iecerēto Tieslietu padomi.

Pārskatā par tautas attīstību 2008./2009.: Atbildīgums teikts, ka pastāv arī kolektīvais atbildīgums.

Mūsdienās politiku taisa sēdus. Un viedokļi par politiku to vairumā arī rodas sēdus. Turklāt publiskā troksnī. Pie televizora, pie kafijas, pie kaimiņienes, pie ierēdņa... Politiku taisa un par to interesējas pamatā tādi, kuri nav bērnībā cūkas ganījuši. Kā piedzimuši, tā apsēdināti. Te tas domāts ne vien tiešā, bet arī (un varbūt pat vairāk) pārnestā nozīmē. Jo arī starp dikti šiverīgiem ļaudīm mēdz gadīties bremzes, bet starp it kā nemanāmiem savrupniekiem spēcīgi virzītāji.

Spēcīga nacionāla politika manā uztverē būtu latviešu kopšanas, nevis krievu "kopšanas" politika. Sekas mērķtiecīgai latviešu kopšanas politikai būtu arī spēcīga politiska nācija (Latvijas tauta). Savādā kārtā Latvijas "nacionālie spēki" devuši priekšroku krievu "kopšanas" politikai. Vienkāršoti runājot – nevis ar savu piemēru parādījuši, kā vajag šajā zemē dzīvot, bet centušies "mācīt" krieviem, kā tiem te dzīvot.

Aplam domāt, ka tikai Pilsoniskā savienība sirgst ar valstisku bezpalīdzību. Ar to sirgst tiklab TP, kā SC, LPP/LC u.c. Ja tā nebūtu, tad partijas jau sen būtu vienojušās par reālu kursu (plānu) krīzes pārvarēšanai. Dažas liek noprast, ka šāds kurss tām kaut kur noglabāts. Taču pagaidām šie ļaudis, no kuriem dažs labs sevi par politiķi uzskata teju 20 gadus, ir kā plātīzeri, kuri savām brūtēm teic, ka tiem liels konts bankā un diža māja kalniņā. Uzsāktā lielīšanās ar savu varas potenci bez konkrēta valsts ilgtermiņa dienas kārtības piedāvājuma liecina, ka tie atkal cer tikt gultā pie tautas ar dubļu peļķi lejiņā. Ar smadzeņu skalošanu.

Reiz dzīvoja kāds fonds, kuram bērni bija iedvesmas avots. Lai kur arī fonds ietu, bērni vienmēr bija tam sirdī. Reiz fonds gāja gar miskasti. Fondu pārņēma dziļas šausmas par bērniņu, kurš, tādā iemests, varētu iet bojā.

Top Rīgas Jauniešu dome. Par ideju un domes mērķiem Neatkarīgajai stāsta projekta virzītāji: Ivars BANDONIS, Jaunā laika Jaunatnes un Rīgas nodaļas valdes loceklis, nekustamo īpašumu speciālists; Jānis BIRKS, Pilsoniskās savienības jauniešu grupas vadītājs, zīmolu vadītājs tirdzniecības uzņēmumā; Andrejs GROCEVS, biedrības Pirmie (LPP/LC jauniešu organizācija) valdes loceklis, LU students; Mitrofans SLOBODJANS, biedrības Patrioti.lv Rīgas Jauniešu domes projekta vadītājs, Saeimas deputāta Alekseja Holostova (Saskaņas centrs) palīgs, LU maģistrants.

Dažu lietu kārtošanā farss liekams starp nopietnākiem žanriem. Tad, ja partijas veidojas kā interešu grupas vai politiskā biznesa projekti un ja pat ietekmīgākie no tiem biedru skaita ziņā nepārsniedz sīkpartijas apjomu, skaidrs, ka nozīmīgu šo partiju daļu veidos radinieki un paziņas.

Latvijā nav partijas valstij, un acīmredzot līdz Saeimas vēlēšanām neviena sevi kā tādu neapliecinās. Tiešāk vai netiešāk visi galvenie politiskie spēlētāji sākuši pārliecināt vēlētājus, ka būs kā vienmēr.

Pusaudžiem viss aizliegtais liekoties interesants – teica amatpersona. Vai tad, ja skolotājas ik pirmajā septembrī noliktu zinību ierindniekiem priekšā obligātos simt gramus, tie stiprākus dzērienus vairs nelietotu?

Šonedēļ biedrība Jaunais zīda ceļš, akciju sabiedrība Ūdens enerģētikas un transporta sistēma Rīga–Hersona–Astrahaņa un akcionāru biedrība Arha sākušas parakstu vākšanu par referendumu, kurā sabiedrībai jāizšķiras, pieņemt vai nepieņemt projekta Daugava–Latvijai pirms projektēšanas pasākumu nodrošināšanas likumu.

Globālā konjunktūra un tās svārstības nav ne vainīgas pie Sūnu ciema pašu mājās, ne atbildīgas par to. Nav jāgaida izeja no vispārējās krīzes, lai izslaucītu pagultes un nomazgātu muti. Jo vairāk – krīze nav iemesls, lai spļautu uz grīdas, apdzertos un dzīvotu mēslos. Tāpat krīze nav attaisnojums tam, ka politikā aizkulises paplašinās, bet publiskā telpa sarūk.

Eiropas Parlamenta deputāts Ivars GODMANIS intervijā Neatkarīgajai stāsta par Eiropas naudu.