Neatkarīgā iesaka: kultūras pasākumi līdz 21. aprīlim, apmeklējami bez maksas

4.lapa

Sešu latviešu komponistu jaundarbi

Publicitātes foto

Rīgas projektu kora jaunā koncertprogramma “Augstā dziesma” piedāvā klausītājiem iepazīties ar sešu komponistu jaundarbiem, kas mīsies ar fragmentiem no Palestrinas motešu cikla “Canticum Canticorum”.

Koncerti notiks piektdien, 14. aprīlī, plkst. 20.00 Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis” un sestdien, 15. aprīlī, plkst. 19.00 Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā koncertcikla “Ielūdz Ģertrūde un Zauers” ietvaros.

Kā ierasts, ieeja koncertos - bez maksas.

Koncertprogramma “Augstā dziesma” veltīta vienai no Vecās Derības grāmatām “Augstā dziesma”. Programma tiek veidota pretstatos: koncertā tiks izdziedātas vairākas motetes no Džovanni Pjerluidži da Palestrinas grandiozā 29 motešu cikla “Canticum Canticorum” (“Dziesmu dziesma”), kura pamatā arī ņemti teksti no šīs grāmatas. Pretstatījumā Palestrinas 1584. gadā rakstītajai mūzikai tiks atskaņoti seši mūsdienu jaundarbi, kurus ar šiem pašiem tekstiem komponējušas sešas latviešu komponistes Irīna Mihailovska, Evija Skuķe, Ruta Paidere, Gundega Šmite, Līva Blūma un Lauma Kazaka.

Vecās Derības “Augstā dziesma” ir iedvesmojusi neskaitāmus mūzikas autorus, tomēr vēsturiski šos tekstus mūzikā lielākoties ietērpuši vīrieši. Lai paraudzītos uz šīm tēmām no retāk dzirdētas sieviešu perspektīvas, Rīgas projektu kora mākslinieciskais vadītājs Kristofers Volšs-Sinka uzaicināja sešas latviešu komponistes radīt skaņdarbus ar “Augstās dziesmas” tekstiem.

“”Augstā dziesma” ir savam laikam ļoti progresīvs teksts no Vecās Derības ar tēmām par mīlestību un mūsu attiecībām vienam ar otru. Šīs tēmas bija aktuālas pirms 550 gadiem, kad Palestrīna komponēja savu maģisko ciklu, un ir aktuālas arī šodien. Man ir liels prieks, ka uzrunātās komponistes uzņēma šo darbu ar lielu interesi un atbildību. Ir tapuši seši dažādi, izaicinoši un ārkārtīgi skaisti jaundarbi,” par jauno koncertprogrammu saka Rīgas projektu kora mākslinieciskais vadītājs Kristofers Volšs-Sinka.

Rīgas projektu koris (RPK) ir 2018.gadā dibināts amatieru koris. Tā izveidotājs un mākslinieciskais vadītājs ir amerikāņu kordiriģents Kristofers Volšs-Sinka (Christopher Walsh Sinka), kurš pirms astoņiem gadiem, iedvesmojoties no Latvijas koru tradīcijas un augstā kormūzikas līmeņa, pārcēlās uz dzīvi Latvijā. RPK pamatā ir Kristofera un koristu aicinājums iepazīstināt dziedātājus un klausītājus ar Latvijā mazāk zināmu repertuāru, katru gadu piedāvājot trīs saturiski dažādas un muzikāli izaicinošas koncertprogrammas. Kora dalībnieki ir Latvijas labāko amatierkoru bijušie dziedātāji, kas tiekas trīs reizes gadā sešu nedēļu intensīvā mēģinājumu grafikā, katrā periodā sagatavojot jaunu programmu. Tieši šis īpašais formāts ļauj korim piesaistīt pieredzējušus dziedātājus, kuru pamatdarbs šobrīd saistīts ar citām nozarēm.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Dzīvesstils

Solārā ziema Latvijā  ir vistumšākais gada periods. Tā parasti ilgst no novembra  pirmajiem datumiem (šogad no 6.novembra) līdz februāra sākumam, un daudziem šajā laikā pietrūkst saules gaismas.

Svarīgākais