Jau tūlīt pat Latvijas sportistu delegācija dosies uz Dienvidkorejas provinci Gangvonu, lai nestu Latvijas vārdu pasaulē. Jaunieši ir atdevuši šim brīdim ne tikai sviedrus un asaras, bet arī vairākus gadus, izaugot par sportistiem, kas pazīst uzstādīto mērķi.
Daži veltījuši pat desmit gadus, lai secinātu, cik Pasaules Jaunatnes Olimpiskās spēles un citi sportiskie starti viņiem, treneriem un, protams, arī ģimenēm, ir svarīgi.
Jaunatnes Ziemas Olimpiskās spēles šogad norisināsies no 19. janvāra līdz 1. februārim Dienvidkorejas provincē Gangvonā, pulcējot jauniešus vecumā no 15 līdz 18 gadiem, lai sacenstos 7 sporta veidos un 15 disciplīnās. Organizatori atzīmēja, ka Latvijas delegācija šogad būs īpaši lielā skaitā - vairāk nekā 40 sportisti. Latvija Pasaules Jaunatnes Ziemas Olimpiskajās spēlēs tiks pārstāvēta septiņos sporta veidos un 11 disciplīnās - 3x3 hokejā, kērlingā, biatlonā, bobslejā, skeletonā, kamaniņu sportā, distanču un kalnu slēpošanā, ātrslidošanā, daiļslidošanā un šorttrekā.
Nozīmīgajā brīdī, kad paziņoja, kuriem no sportistiem šogad būs gods nest Latvijas karogu Pasaules Jaunatnes Ziemas Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā, Latvijas Olimpiskās komitejas priekšsēdētājs Jānis Buks teica ceļavārdus:
Arī man šis ir pagodinājums. Novēlu sportistiem izbaudīt Olimpisko spēļu atmosfēru, jo tā daudziem būs pirmā pieredze. Vēlu fantastiskus sasniegumus. Cīnīties, jo mēs ticam jums. Ticam, ka atgriezīsieties ar panākumiem.
J.Buks paziņoja arī kārotos jaunumus, proti, kuri sportisti nesīs Latvijas karogu. Šis gods tika bobslejistei Amēlijai Kotānei un hokejistam Oliveram Mūrniekam.
Sarunas laikā bobslejiste Amēlija Kotāne atklāja, ka disciplīna un atbildība ir pavadījusi visu viņas ceļu: “Ne tikai es esmu lepna, bet man liekas, ka arī tētis, kas ir mans treneris, ir priecīgs un lepns, ka nesīšu Latvijas karogu. Ir sajūta, ka tagad viss tikai sākas.
Sportoju no sešiem gadiem, sāku ar vieglatlētiku, bet tagad, jau no 13 gadiem, esmu bobslejā. Nedomāju, ka nonākšu tik tālu. Ceļš ir bijis garš, tāpēc sev novēlu koncentrēties braucieniem, kā arī nedomāt sliktas domas.
Man galvenais ir nobraukt divus stabilus braucienus, Latvijas delegācijai novēlu veiksmi.”
Hokejists Olivers Mūrnieks atklāja, ka šis brīdis bija 10 gadus ilgs: “Piecu gadu vecumā sāku trenēties. Atceros, ka bērnībā jau teicu, ka vēlos sportot un hokejā sevi pierādīt. Tas tāpēc, ka brālis jau tad spēlēja, bet, ka nonākšu tik tālu, nekad nedomāju par to. Gāju uz treniņiem un pašam radās interese.
Lielākais izaicinājums ir pierādīt sev, ka es varu spēlēt. Ir bijušas nometnes, treniņi. Sagaidu interesantu turnīru. Šis ir lielākais mans sasniegums, pirmo un pēdējo reizi šo olimpiādi piedzīvošu, jo tad vairs gadi neļaus. Es esmu arī komandas kapteinis, bet tad, kad uzzināju, ka nesīšu karogu, es biju pārsteigts, goda vārds, es negaidīju. Tas ir gods nest Latvijas karogu, jo varbūt vienreiz dzīvē ar mani notiek kaut kas tik liels un nozīmīgs.
Tāpat Latvijas delegāciju pārstāvēs sportisti no Siguldas. Skeletona treneris Ivo Šteinbergs, kurš trenē Siguldas sportistus, atklāja, ka uztraukuma nav: “Tikko ar komandu atgriezāmies no Pasaules junioru čempionāta un bija ļoti labi rezultāti. Mēs esam gatavi Pasaules Jaunatnes Ziemas olimpiādei, viss darbs ir izdarīts. Esam pieci sportisti un divi treneri, tagad tikai viss ir jāizdara līdz galam.
Runājot par izaicinājumiem, svarīgi ir nobraukt divus stabilus braucienus. Tiem nebūs jābūt perfektiem, bet stabiliem. Atbilstoši laikasptākļiem sagatavot tehniku, tas arī būs izaicinājums. Lai izdodas braucieni, īpaši trases lejasdaļā. Latvijas delegācijai novēlu, lai veicas ar organizatoriskajiem jautājumiem.
Distanču slēpotāja Martīne Djatkoviča, kura mērojusi ceļu no Daugavpils uz Rīgu, atklāja, ka šo brīdi gaidījusi kopš septiņiem gadiem.
“Mana dzimtā pilsēta ir Krāslava, bet tagad mācos Daugavpilī 10. klasē. Pārstāvēšu Daugavpili olimpiskajās spēlēs distanču slēpošanā. Šīs būs pirmās tik liela mēroga sacensības, kurās piedalīšos. Pirmo reizi esmu Latvijas delegācijā. Sajūtas ir perfektas. Negaidīti nonācu Latvijas delegācijā un esmu priecīga, ka viss izdevās.
Sagatavošanās posms ir bijis nopietns, jo Olimpiādē sevi būs jāparāda no vislabākās puses. Uzlikto latiņu nedrīkst nolaist. Jācenšas pārsniegt savus rezultātus. Trenējos no septiņiem gadiem, tagad man ir piecpadsmit. Šo brīdi es gaidīju ilgi. Lielākais izaicinājums būs nestresot. Izdarīt maksimumu, lai vēlāk nebūtu ko nožēlot. Atdot sevi distancei, ar domu, ka atpūtīšos finišā.
Latvijas delegācijai novēlu saņemt pozitīvas emocijas, izbaudīt šo brīdi, ko gaidījām tik ilgi un parādīt labāko, ko mēs spējam. Paldies maniem skolotājiem, kas atbalsta un ļauj man skolas dzīvi savienot ar sportu.”
