Gaidot 8. martu, katru dienu satiksimies ar spēcīgām, iedvesmojošām un skaistām sievietēm, kas ir ne tikai ārēji, bet arī iekšēji skaistas. Kāpēc? Pavisam vienkārši! Tāpēc, ka ikviena ir pelnījusi starot kopā, plaukt kopā, kā arī cita citu uzmundrināt ikdienā, kad pēc saules stariem roka stiepjas pati.
Ir sajūta, ka Ieva Florence - Vīksne sievišķību ir apguvusi ar izcilību. Ja viņa dara, tad dara uz 200%, ja viņa runā, tad tā, ka aizraus katru klātesošo. Viņas aktiermeistarība dažādos kino projektos ir ievērojama. Un pāri visam, viņa ir tā sieviete, kas nebaidās būt pati, savu dzīvi krāsojot. Turklāt ne pelēkajos toņos.
Pati dārgākā dāvana, ko esi saņēmusi 8.martā?
Man visspilgtāk atmiņās rezonē un paliek sajūtas. Un spilgtākā sajūta, kas, manuprāt, ir labākā dāvana man, par 8.martu ir, kad vienmēr varu uzdāvināt ziedus savai mammai! Sievietei, bez kuras es nevarētu būt!
Tā arī ir mana lielākā dāvana - mamma un sieviete vienā, kura mani iedvesmo, spēcina un audzina visu manu dzīvi! Paldies viņai! Dāvināt ir mana vismīļākā dāvana.
Kāpēc ir vērts atzīmēt Starptautisko sieviešu dienu?
Sievietes ilgus gadsimtus ir bijušas ļoti nežēlīgi pakļautas vīriešu varai. Un vīriešu dzimuma vara turpinās vēl mūsdienās. Šī diena, manuprāt, ir obligāti jāizceļ, un mums savā starpā, sievietēm ir cita citu jāatbalsta, lai mēs spētu stāvēt pāri netaisnībām, kā arī vairot pārliecību par to, ka sievietei ir jābūt labāk novērtētai par savām spējām un arī darbu. Es nerunāju par vienlīdzību. Manuprāt, tādas nekad nebūs.
Bet darīt spēcīgāku sieviešu kultūru mēs varam visu laiku, soli pa solim, lai veidotu respektabli veselīgu vidi arī jaunākām sievietēm par mums gan darbā, gan sadzīvē.
Kāda tavās acīs ir spēcīga 21. gadsimta sieviete?
Manuprāt, spēcīga sieviete ir sieviete, kura patiesi ir dzīves gudra, kurā mīt dabas varenība un vēl aizvien ir zinātkāre un uzdrošināšanās uzzināt, darīt un radīt.
Sievietes gudrība, viņas noslēpumi, viņas izkoptā sievišķība, talanti un spējas, ir viņas lielais spēks.
Ko šodien ir vērts iemācīties no mammām un vecmāmiņām?
Pacietību un ģimenes pavarda kopšanu, mīlestību. Pacietību, jo mūsu māmiņas un vecmammas ir izgājušas cauri lieliem pārbaudījumiem un grūtībām. Viņas zina, kā nepadoties pie pirmajām grūtībām. Viņas zina, kā tās pārvarēt. Ir vērts no tā mācīties. Tāpat pavarda, mājas un ģimenes kopšanu un cieņā turēšanu, lološanu, kā arī mīlēšanu, kur ietilpst ēst gatavošanas māksla, un citas lietas, kas dara mājas par mīļām, kur vienmēr gribas atgriezties.
Ja atskatāmies pagātnē un šodien, tad var secināt, ka sievietes mūsdienās atstāj pēdas tik nopietni, ka finiša taisnē ir izveidota pat impērija. Vai tici, ka veiksmīga karjera un ģimene ir savienojami jēdzieni?
Labs jautājums. Vai es ticu? Jā, un es noteikti novēlētu to katram - sasniegt veiksmīgu karjeru un izdevušos ģimenes dzīvi. Ir dažādi. Piemēram, manā pieredzē ir zināms, ka izcilā pasaules aktrise Merila Strīpa reiz intervijā teica, ka viņa savā karjeras stāstā saka paldies vīram, kurš kopā ar bērniem bija 24/7, atgādinot visu laiku par mammu, rūpējoties, lai arī mamma bērnus redz. Viņai bijis smagi pašai, bet tā tas notiek.
Arī līdzīgus stāstus esmu dzirdējusi no kolēģēm, ka skumja sirds par to, ka bērnus audzina auklīte, jo jābūt darbā. Tāpat, ja vēlas savus bērnus audzināt pati sieviete, tad ir jārēķinās, ka darbā nevarēs būt 24/7, ko bieži pieprasa izcilas karjeras veidošana.
Es arī esmu ievērojusi un pieredzē dalījusies ar ļoti veiksmīgiem piemēriem, kam izdodas savienot karjeru ar ģimenes dzīvi. Vienā gadījumā viņi strādā vienam mērķim, kas ir karjera kaut kādā ziņā atsevišķi, bet tomēr kopā.
Otrā gadījumā viņiem ir daudz palīgu ģimenē pašā. Katram no kaut kā jāatsakās, ja vēlas veltīt 100% atdevi vienam konkrētam laikam. Bet es ticu, ka viss atkarīgs no apstākļiem, profesijas, karjeras izvēles, pienākumu sadales mājās un citādāk. Jo ne visiem ir visi dotie apstākļi tādi, lai veiksmīgi menedžētu ar laika sadali un varētu izdarīt abās pusēs - ģimenē un karjerā - visu uz 100% un vēl vairāk. Viss var būt tikai atkarīgs no apstākļiem.
Oskars Vailds ir teicis, ka sievietes, kuras prot tikai mīlēt, ir garlaicīgas. Daudz interesantākas ir tās, kuras prot arī ienīst. Vai piekrīti?
Manuprāt, sievietes, kuras prot mīlēt ir ārkārtīgi interesantas. Prast mīlēt ir ārkārtīgi dziļš un intīms jautājums, jo mīlestība nav tikai maigas jūtas. Prast mīlēt ir jāmāk vai jājūt. Tā ir māksla.
Es teiktu naids nevar pastāvēt bez mīlestības, tāpēc jebkurā gadījumā naids ir mīlestības izpausme tikai citā formā - dusmas, bailes un citas skumjas...
Prast ienīst, manā skatījumā, nav tik smalka māksla par to, kā mīlēt! Arī ja mīl tik stipri, ka ienīst.
Ko esi iemācījusies, valkājot augstpapēžu kurpes?
Staigāt ar taisnu muguru! Jo 14 gadu vecumā slāju kā īsts basketbolists. Bet mamma mani uzlika uz platformenēm. Es iemācījos turēt augumu un stāju. Katru reizi, uzvelkot augstpapēžu kurpes, es atceros iztaisnot muguru un turēt, iznest savu augumu, kas, protams, vainagojās ar mazdrusciņ labāku pārliecību par sevi pašu.
Tava sievišķīgākā kaislība?
Lai paliek noslēpums.
Kā nepazaudēt sevī maigo dabu? Zinot, ka mūsdienās sievietei uz pleciem ir daudz jānes.
Noteikti kopt savus sirds un dvēseles talantus, kā arī iekšējo un ārējo sievišķību. Vai tā ir gleznošana, dziedāšana, dejošana vai tā ir sevis lutināšana, kas katrai ir kas savs - jebkas, kas ir tā sievišķība katrā pašā - to turēt godā un cieņā, kā arī rūpēties par to.
Cik daudz laika pavadi pie spoguļa, lai justos skaista?
Spogulī skatos, kad apskatu sevi, kas jauns, kādu frizūru uztaisīt, ko šodien vilkt mugurā. Bet citādāk spogulis nav tas, kur meklēju savu skaistumu. Tā vienmēr būs sajūta manī pašā, kas dara mani iekšēji pārliecinātu par sevi. Un, ja esmu iekšējā sajūtā sev skaista, tad spogulis var kalpot, kā šīs sajūtas atspulgs, kur to novērtēju.
