Kāda augsta kalna pakājē Jūtas štatā ASV dzīvo vislielākais dzīvais organisms pasaulē. Tas par mājvietu ir izvēlējies Fišleikas Nacionālo Parku, kā arī tas pats kalpo par dzīvesvietu daudzām kukaiņu, putnu un zīdītāju sugām.
Lai gan apšu mežs Pando izskatās pēc meža, tas ir tikai viens koks, kas izaudzis no vienas sēklas - tam ir kopīgs dzimums, vecums, pat saknes ir savienotas. Laika gaitā un daudzo zinātnieku veikto pētījumu rezultātā šo organismu var nosaukt kā vienu no Mātes Dabas brīnumiem.
View this post on Instagram
Virs zemes Pando izskatās pēc parasta trīcošo apšu meža, kur katrs koks ir individuāls organisms, taču pilnīgi visus kokus savieno viena sakņu sistēma, padarot to par viena koka mežu. Tas aizņem 43,6 hektāru lielu platību un sver apmēram 6000 tonnas (6 000 000 kg), padarot to arī par vienu no vissmagākajiem zināmajiem organismiem. Kopīgās saknes ļauj katram kokam dalīties ar izejvielām, just tos pašus kairinājumus, kopīgi strādāt pie izdzīvošanas plāna. Visi koki uzvedas vienādi - tie ir kā kloni. Tie pumpurojas, kļūst zaļi un met lapas vienā un tajā pašā laikā un dienā. Mežā ir apmēram 40 000 koku stumbru, katrs stumbrs dzīvo no 100 līdz 130 gadus un kad tas mirst, uzreiz tiek aizstāts ar jaunu koka stumbru.
Tiek uzskatīts, ka pats organisms ir aptuveni 80 000 gadus vecs, tomēr ASV Nacionālais Parku fonds nav devis noteiktu avotu, kas to apstiprinātu. Kad ledus laikmetā tur pat blakus esošajā Fišleikā (Zivju ezerā) veidojās ledāji, ir atrasti pierādījumi, ka Pando ir izdzīvojis šo zemes un ezera sasalšanu. Ar šiem un vēl citiem pierādījumiem var secināt, ka organisms ir vismaz 16 000 gadus vecs. Lai gan notiekts vecums nav zināms, Pando noteikti var uzskatīt arī par vienu no visvecākajiem dzīvajiem organismiem pasaulē.
View this post on Instagram
Mežs/koks tika atklāts un identificēts 1976. gadā, tomēr pētījumi sākās tikai vēlāk. Zinātnieki Maikls Grants, Jefrijs Mitons un Jans Linhārts pēc 16 gadiem - 1992. gadā to atkārtoti pārbaudīja, un, kad pierādīja tā unikālo dabu, nosauca to par Pando (no latīņu valodas - “es izplatos”) un nodēvēja par vissmagāko organismu pasaulē. Abas pētnieku grupas aprakstīja Pando kā vienu bezdzimuma organismu.
Tikai 2018. gadā sākās saglabāšanas un saudzēšanas darbi, jo to apdraud briesmas - liellopu ganības, briežu un aļņu eksplozijas pieaugums (plēsēju likvidēšanas dēļ), līdz pat gaidāmajām radikālajām klimata pārmaiņām. Tomēr organisms ir izturīgs - tas izdzīvoja Jelouvsotnas ugunsgrēkus 1986. un 1988. gadā, ir bijis spējīgs augt gan lielos sausuma, gan plūdu periodos. Pando spēja dalīties ar nepieciešajām vielām to ir noturējusi pie dzīvības vismaz 16 000 gadus ja ne ilgāk.
View this post on Instagram
Lai gan Pando šķiet delikāts un svarīgs zinātniskais objekts, to ir brīvi iespējams apskatīt jebkuram. Pie tā ir iespējams nokļūt ar mašīnu, noīrēt gidu, vai pašam visu izpētīt. Lai gan Pando ir iespējams apciemot visu gadu, daudzi iesaka to apskatīt tieši septembra beigās - oktobra sākumā, kad lapas sāk mainīt krāsu.
View this post on Instagram