7.septembrī plkst.21.00 Rīgas galerijā “Alma” notiks Latvijas dziedātājas un komponistes Elizabetes Balčus koncerts-performance viņas izstādes “Aquis Lucidus” ietvaros. To varēs redzēt ikviens interesents. Galerija ir pilnīgi caurspīdīga telpa, kas atgādina lielu akvāriju, tā ka visa māksla būs redzama plašākai publikai.
Šo performanci Elizabete parādīja arī izstādes atklāšanā 27. jūlijā, taču toreiz ārā stipri lija, un dažus skatītājus tas atbaidīja. Savukārt tiem, kas todien tomēr ieradās uz Balčus uzstāšanos, dzīvā dabas stihija kļuva par papildu krāsu tās ūdens performancei.
Galerijas telpa, kas atgādināja milzu akvāriju, bija pilna ar milzīgiem rokām darinātiem akmeņiem ar tajos iemontētiem ekrāniem (skulptūru autore - Kristiāna Dimitere), te šur, te tur karājās mīklaini objekti, kas atgādināja aļģes, bet pati Elizabete, tērpusies silikona kleitā un ar žaunām galvā (tērpu autore - Brenda Jansone) izskatījās kā dziļūdens tropu jūru iemītniece. Nu, un mūzika bija pieskaņota dekorācijām - speciālisti šo stilu dēvē par “psihodēlisko drimpopu”.
32 gadus vecā Elizabete Balčus, kuru viņas ekstravagances dēļ dēvē par “Latvijas Lēdiju Gāgu”, ir viena no talantīgākajām Latvijas nekomerciālās mūzikas pārstāvēm. Viņa ir dziedātāja, flautiste, multiinstrumentāliste, komponiste, aranžētāja, performances izpildītāja, aktrise, dejotāja - kopumā cilvēks-orķestris. Savus fantastiskos tērpus, kas ir ļoti svarīga viņas uzstāšanās sastāvdaļa, Elizabete arī parasti veido pati.
Par tērpiem ir vērts parunāt atsevišķi. Elizabete ir pārliecināta, ka mūsdienu mūzika ir ne tikai skaņas, bet arī vizuālais tēls. Par viņas firmas zīmi kļuvušas milzīgās cepures, kas viesizrāžu laikā reizēm sagādājot neērtību. Kad Elizabete lidoja uz Kanādu, 1 metra diametra cepuri, kas neiederas reģistrējamās bagāžas gabarītos, viņai nācās transportēt uz pašas galvas - par prieku publikai un muitas darbiniekiem.
Посмотреть эту публикацию в Instagram
Savu pirmo cepuri - mākoņa veidolā ar lietus lāsēm - Elizabete darinājusi pati savām rokām karnevālam Latvijas Mākslas akadēmijā. Rezultāts viņai tik ļoti iepaticies, ka viņa nolēmusi cepures pārvērst par sava skatuves tēla daļu. Līdz šim galvassegas Elizabete veido pati savām rokām - taisa karkasu no kartona uz stieples, aplīmē to ar audumu un dekorē, izmantojot brīžiem negaidītākos priekšmetus. Piemēram, vienu no viņas cepurēm rotāja balti gumijas cimdi, kas iegādāti visparastākajā saimniecības sīkumu veikalā. Kāds no skatītājiem tajās saskatījis “Tā Kunga rokas”, kas autori ļoti iepriecinājis. Elizabetei nav iebildumu pret šādiem traktējumiem - viņai patīk, ka cilvēki viņas skatuves tēlā meklē un atrod daudzveidīgus simbolus un jēgu.
Посмотреть эту публикацию в Instagram
Viņas galvenais iedvesmas avots ir sapņi. Savās dziesmās Elizabete cenšas tās analizēt un saprast, kā tās saistītas ar realitāti. “Aquis Lucidus” projekta pamatā bija viņas sapnis par to, kā vienā no savām pārdzimšanas reizēm Elizabete jutās... oranža krāsa, kuru pēc tam aizskaloja ūdens.
Ūdens tēls ir noteicošais ne tikai šim projektam, bet vispār Elizabetes pašreizējai dzīvei. Kādā no savām intervijām viņa atzinusi, ka pašlaik peld pa straumi kā medūza, pakļaujoties ārējiem apstākļiem. Un vispār izvēlas dzīvot mūzikas un fantāziju pasaulē kā hermētiskā akvārijā, neinteresējoties par to, kas notiek ārpus tā.
Elizabete uzaugusi radošā ģimenē. Viņas tēvs Māris Balčus ir pazīstams arhitekts. Māte Dita Balčus ir teātra režisore un menedžere, kas strādājusi Latvijas pirmajā neatkarīgajā teātrī “Kabata” un veidojusi pati savu teātri “Trīs māsas”. Elizabetei ir divas māsas - Egija (aktrise) un Kristiāna (čelliste). Visi šīs ģimenes locekļi periodiski piedalās dažādos kopīgos projektos, bet viņiem piederošā Ziemeru muiža Alūksnes novadā - vieta, kur pastāvīgi notiek dažādi kultūras pasākumi.
Ieguvusi izglītību flautas klasē Latvijas Mūzikas akadēmijā, Elizabete diezgan agri sapratusi, ka nevēlas noslēgties ar klasiku vai džezu, ko itin pieklājīgi apguvusi. Viņu vilināja avangards. Balčus eksperimentē ar indīroku un elektroniku, drimpopu un embientu, savos ierakstos izmantojot visneparastākās mūzikas krāsas - piemēram, strādājoša fēna, blendera un putekļu sūcēja skaņas vai... pašas sirdspukstus.
Protams, masu publikai viņas mūzika ir gana neierasta un komerciālajās radiostacijās viņas dziesmas nedzirdēsi, toties Elizabete ir biežs viesis mūzikas festivālos. Latvijā viņa uzstājusies festivālos “Positivus”, “Summer Sound”, “Arēna”, “Ezīšfest”, ar viesizrādēm apbraukājusi daudz valstu no Rumānijas līdz Taivānai, no Kanādas līdz Japānai. Viņu mīl aicināt uz dažādiem kultūras pasākumiem, piemēram, Purvīša balvas pasniegšanu.
Elizabetei ir trīs soloalbumi: viens akustiskais “Wooden Horse” (2011. g.) un divi elektroniskie. 2016. gadā Balčus Lielbritānijas izdevniecībā Liminal Noise izdeva albumu “Conarium”. Albums iekļauts britu komiķa James Acaster grāmatā Perfect Sound Whatever kā viens no labākajiem albumiem, kas izdots 2016. gadā. Viņas albums Hotel Universe tika izdots Monreālā bāzētā izdevniecībā Mothland 2022. gada septembrī.
Starp tiem, kas viņu ietekmējuši radoši, Elizabete nosauc tādus mūziķus un komponistus kā Igoru Stravinski un Stīvu Raihu, Filipu Glāsu un Loriju Andersoni, The Residents un Moondog, Joko Ono un Bjorku. Viņai patīk gan klasika, gan avangards, gan tradicionālā Tuvo Austrumu mūzika, gan Kabuki teātra kompozīcijas.
Sākot no pusaudža gadiem, Elizabete spēlējusi dažādu grupu sastāvā, taču galu galā nonākusi pie domas, ka viņai tomēr tuvāki ir solo priekšnesumi, kad pati esi sev saimniece. Balčus sevi izmēģinājusi arī kā aktrise (arī viņas mātes veidotajās izrādēs). Filmā “Spiegs, Kurš Mans tēvs”, kas stāsta par uz Rietumiem aizbēgušo padomju spiegu Imantu Leščinski, Elizabete atveidoja viņa meitas Ievas lomu.
Посмотреть эту публикацию в Instagram
Jaunākā auditorija viņu pazīst pēc noslēpumainās Telmas lomas seriālā “Jaunais Norm” Go3 televīzijā. Šai lomai Elizabetei nācās nokrāsot matus zilā krāsā. Tomēr pie šādām pārvērtībām viņai nepierast. Savu ķermeni viņa uzskata par tādu pašu darba instrumentu kā flautu un sintezatoru.
