Viņi visi ir stalti vīri, kuri dara lielas lietas. Tajā pašā laikā ir tik dažādi, taču viņus vieno vārds - Jānis. Kāds pārmantojis paaudzēs, bet kādam iedots skanējuma dēļ.
Līdz pat Jāņu dienai iepazīstināsim ar dažiem Latvijas Jāņiem. Uzzināsim to, kā tas ir svinēt vārda dienu tradīciju, ugunskura un dziesmu pavadībā.
Jānis Moisejs ikdienā sevi piepilda ne tikai mūzikā uz skatuves un komponējot, bet arī ekonomikā un jurisprudencē. Abas puses viņa dzīvei iedod balansu, ko meklējam mēs visi.
Vārdu Jānis iedeva ģimene par godu mana vecvectēva vārdam. Viņš bija cienījams un iedvesmojošs cilvēks mūsu ģimenē, un ar šo vārdu man tiek dota iespēja turpināt viņa vērtības un tradīcijas. Tas ir ļoti nozīmīgi, jo Jānis ir arī ļoti latvisks vārds, kas simbolizē stipru saikni ar saknēm, kultūru un tautu. Man pašam patīk vārds.
Jānis ir dziļi sakņots latviskajā kultūrā un vēsturē. Vārds man piešķir īpašu saikni ar dzimteni. Tā ir ne tikai skaņa, bet vārds, kas spēlē svarīgu lomu mūsu tradīcijās. Jāņu svinības, kas veltītas vasaras saulgriežiem, simbolizējot gaismas uzvaru pār tumsu.
Personvārds Jānis cēlies no senebreju Jehohānān, kas nozīmē Dievs jeb „Dievs ir žēlīgs”. Tas ir arī saistīts ar svēto Jāni Kristītāju, kas ir viena no ietekmīgākajām personībām kristietībā, pazīstams ar savu pārliecību un stipro ticību. Šī vēsturiskā un reliģiskā ietekme, manuprāt, piešķir manam vārdam vēl dziļāku jēgu un vērtību.
Manas vārda dienas svinības lielā mērā saplūst ar Jāņu svinībām. Jāņi ģimenē vienmēr ir bijuši ļoti gaidīti svētki, kurus svinam ar īpašu nozīmi - tas ir laiks, kad visi sanākam kopā, lai baudītu vasaras priekus, dziedātu, dejotu un lēktu pār ugunskuru. Tādējādi Jāņi ir vairāk nekā tikai vārda diena - tie ir svētki, kas apvieno ģimeni, tuvina dabai un atjauno saikni ar mūsu kultūras saknēm. Bieži vien Jāņos esmu arī uz skatuves, kas piešķir šiem svētkiem vēl lielāku krāšņumu.
Šogad dienu pēc Jāņiem būs jāceļas agri un jādodas uz LTV “Rīta Panorāmu”, kur dziedāšu “Vella kalpu” dziesmu, jo būšu gaidāmās vasaras koncertuzveduma izrādes viens no trim drosmīgajiem Rīgas aizstāvjiem - Andris. Tāpēc šogad Jāņu naktī būs nepieciešams saglabāt spēku un neaizjāņoties. Tas vienlaikus ir arī sava veidā izaicinājums izmēģināt svētkus izbaudīt atbildīgi.
Nesen atgriezos pie veciem videoierakstiem no laikiem, kad man bija mazāk nekā 10 gadi un skatījos, kā mēs svinam Jāņus. Šīs atmiņas mani aizveda atpakaļ bērnībā. 23. un 24. jūnijs vienmēr bija īpašas dienas. Mūsu svinībās vienmēr bija daudz dziesmu, dejas ritmos tika izdziedātas gan senas, gan jaunas melodijas. Ģimene kopīgi gatavoja Jāņu scenārijus. Bija lugas, ģērbāmies imitētos tautastērpos un, protams, bija daudz jautrības kopā ar citiem jāņabērniem.
Turklāt pirms 20, 30 gadiem 24. jūnijs manā dzīvē bija pilns ar aizraujošām blēņu pilnām atmiņām, kur visi ģimenes locekļi aktīvi piedalījās Jāņu svinību sagatavošanā.
Tagad, kad esmu izveidojis savu ģimeni, 24. jūnijs joprojām saglabā savu īpašo vietu manā sirdī, bet tas ir ieguvis vēl dziļāku nozīmi.
Mana sieva un es salaulājāmies 22. jūnijā, tāpēc Jāņi mums ir ne tikai nacionālie svētki un mana vārdadiena, bet arī mūsu kāzu jubilejas un mīlestības svētki. Tas piešķir šiem datumiem vēl lielāku un īpašāku sajūtu.
Skolas laika klasē vien bija 6 Jāņi! Latvijā vārds Jānis ir ļoti populārs un, protams, ikviens pazīst ne vienu vien Jāni. Tas ir viens no izplatītākajiem vārdiem un interesanti, ka Jāņiem bieži piemīt līdzīgas rakstura iezīmes - viņi ir atvērti, draudzīgi un sociāli.
Jāņi parasti ir sakņoti savā kultūrā un lepojas ar savu izcelsmi, kas padara viņus par savējiem un viegli pieejamiem. Latvijā dzīvo vairāk nekā 45 000 cilvēku ar vārdu Jānis. Tas padara šo vārdu par vienu no biežāk sastopamajiem vīriešu vārdiem Latvijā.
Nevaru izcelt vienu atmiņu no 24. jūnija, tāpēc dalīšos ar trim īpaši nozīmīgiem mirkļiem. Pirmkārt, manas kāzu dienas svinības, kas sākās 22. jūnijā un turpinājās līdz pat Jāņiem. Šis notikums katru gadu piešķir Jāņiem vēl lielāku nozīmi.
Otrkārt, reize, kad Raimonds Pauls pirmo reizi mani pieteica uz lielās skatuves Ērgļu estrādē. Šis bija nozīmīgs solis manā mākslinieka karjerā, kas īpaši iespiedies atmiņā. Un, protams, jautra atmiņa no bērnības - šašliks plkst. 3 naktī Jāņu svinību laikā. Tas bija brīdis, kas pilnībā manifestēja vasaras svinību brīvības un bezrūpības sajūtu. Katrs no šiem notikumiem manā atmiņā ir iegūlies, kā īpaši spilgts Jāņu mirklis, kas katru gadu no gada atgādina par šo svētku burvību un nozīmi.
Imanta Kalniņa un Māra Čaklā “Lilioma dziesma” man vienmēr ir šķitusi īpaši maģiska. Dziesmas vārdi, kas aicina mūs svinēt dzīvi, tieši tāpat kā Jāņi aizskar arī manu dvēseli. Jāņu svinības ir laiks, kad Latvija zied un gaisā virmo brīvības sajūta - tieši tā, kā šajā dziesmā.
Taču šogad manam mīļāko dziesmu sarakstam pievienojās arī “Dūmi un uguns” - dziesma, kas šogad iekļuva "Sirdsdziesmu" finālā.
Komponējot šo dziesmu, es smēlos iedvesmu no Jāņu ugunskura, kas ir tik spēcīgs un simbolisks elements mūsu kultūrā. Uzskatu, ka šī dziesma ļauj izjust to pašu enerģiju un dzīvības spēku, ko sniedz Jāņu nakts - brīnišķīga iespēja izjust savienību ar dabu, uguni un dzīvesprieku.
Arī Jāņu laiks parasti man ir ļoti radošu procesu pārpilns. Novēlu visiem smaržīgas pļavas, sirds siltumā un priekā tvīkstošus vainagus un dzirkstošas ugunskura liesmas! Lai Jāņu nakts piepilda sirdis ar prieku, mājokļus - ar smiekliem, un rokas - ar draugu rokasspiedieniem. Lai Jāņu rīts atnes jaunu cerību un spēku dzīvot, mīlēt un radīt! Lai dzīve plaukst kā Jāņuzāles! Līgo!
