TOP 10 notikumi kultūrā no 2. līdz 8. novembrim

Vērts redzēt, dzirdēt, apmeklēt: Bulis un Ančevskis, Leimane un Sējāns, Zālīte un Lūsēns, Freimans un Fedulovs, Purmaliete un Hiršs, Lipora un Kļava.

Stāsts par latviešu nācijas dzimšanu

Foto: publicitātes

Režisora Māra Martinsona un scenārija līdzautora Daiņa Īvāna vēsturiskā spēlfilma “Zeme, kas dzied” - stāsts par latviešu nācijas dzimšanu Pirmo latviešu dziedāšanas svētku laikā 1873. gadā - uz kinoekrāniem nonāks jau piektdien, 8. novembrī, ieskandinot Latvijas valsts svētkus.

Spēlfilmas pamatā ir stāsts par Pirmo latviešu dziedāšanas svētku dzimšanu un uzņēmīgajiem cilvēkiem, kas aizsāka šo unikālo, no paaudzes paaudzē nododamo mantojumu.

Pateicoties viņiem, 2023. gadā piedzīvojām vērienīgus Dziesmu svētkus un svinējām šīs ilgtspējīgajās, izkoptās un latviešu tautai tik nozīmīgās tradīcijas simt piecdesmito gadadienu. Savukārt 2025. gadā risināsies Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki.

Publicitātes foto

“Spēlfilma “Zeme, kas dzied” būs Latvijā un pasaulē pirmais kinematogrāfiskais mākslas darbs par UNESCO nemateriālā mantojuma sarakstā iekļauto unikālo Baltijas valstu dziesmu svētku tradīciju, par Pirmajiem Vispārīgajiem latviešu dziedāšanas svētkiem Rīgā 1873. gadā, kad svētku realizēšanai tika vēlēts vien pusgads no idejas rašanās brīža.

Taču filmas pamatvēstījums ir par dažādos Krievijas impērijas novados dzīvojošo latviešu pirmreizīgo apvienošanos tautā un mūsu nācijas pirmo apzināto soli uz savu valsti.

Par mūsu simbolu - karoga un himnas - dzimšanu,” stāsta Dainis Īvāns, scenārija līdzautors (attēlā kopā ar filmas režisoru Māri Martinsonu).

Publicitātes foto

Filmas veidotāji atklāj, ka spēlfilmas tapšanas un uzņemšanas gaitā sākotnējā iecere runāt par 150 gadus tālo notikumu kā latviskās kultūras un identitātes stūrakmeni krietni paplašinājās, autoriem konstatējot, ka svētku laikā tika rīkotas arī pirmās latviešu skolotāju un latviešu zemes kopēju jeb ”oikonomistu” kopsapulces, kas lika pamatus mūsu nacionālās izglītības un tautsaimniecības politikai. Krievijas valsts un Baltijas provinču vācu pārvaldes neatbalstīto svētku organizatori un mecenāti bija tā laika izglītotākie un turīgākie latvieši: fabrikants Rihards Tomsons, arhitekts Jānis Baumanis, izdevējs Bernhards Dīriķis, būvuzņēmējs Kristaps Bergs, kokrūpnieki Katrīna un Jēkabs Dombrovski un citi.

Tādēļ “Zeme, kas dzied” veidota arī kā apliecinājums šo uzņēmīgo, darbīgo un nesavtīgo cilvēku piemiņai.

Un atgādinājums, ka individuālā un nācijas labklājība, kā arī tautas drošība arvien būs atkarīga no mums pašiem, ja spēsim izvirzīt šādus līderus, vienoties, uzticēties un atbalstīt viens otru.

Publicitātes foto

“Pirmie Vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki 1873. gada jūnija četrās dienās apliecināja jaunas, eiropeiskas nācijas dzimšanu, iesēja demokrātiskas Latvijas valsts identitātes sēklu un Rīgu uz laiku laikiem pārvērta latviešu kultūras galvaspilsētā.

Tik dzīvotspējīgas tradīcijas iedibināšana nebūtu iespējama bez drosmīgiem, uzņēmīgiem topošās pilsoniskās sabiedrības līderiem - jaunlatviešiem un Rīgas Latviešu biedrības runasvīriem. Tas nebūtu iespējams arī bez 19. gadsimta otrās puses dziedāšanas biedrībām, koriem un koru vadoņiem, kas lika pamatus noturīgai pilsoniskajai sabiedrībai. Viņi pierādīja, cik vērti ir dziesmu ieroči, pašaizliedzība un upurēšanās.

Publicitātes foto

Šodien esam pateicīgi visai “Zeme, kas dzied” filmas veidošanas komandai, aktieriem, masu skatu dalībniekiem, kas tik nesavtīgi ir atsaukušies un iesaistījušies filmēšanās, kā arī partneriem, atbalstītājiem un ziedotājiem, kuri bijuši kopā ar mums visu filmas tapšanas laiku,” saka filmas režisors Māris Martinsons (attēlā).

Publicitātes foto

Starp filmas vēsturisko personāžu atveidotājiem ir Andris Bulis (Rihards Tomsons, attēlā), Ainārs Ančevskis (Jānis Frīdrihs Baumanis), Vilis Daudziņš (Bernhards Dīriķis), Nauris Brikmanis (Krišjānis Kalniņš), Andris Keišs (Atis Kronvalds), Ģirts Ķesteris (Jānis Cimze). Savukārt Marta Lovisa Jančevska (Anna Līdumnieks), operdziedātāja Marina Rebeka (Zelma Līdumnieks), igauņu aktieris Priit Pius (Jurģis Grietēns) un citi atklāj stāstu par latviešiem ceļā uz pirmajiem svētkiem.

Publicitātes foto

Filmas režisors ir Māris Martinsons, operators - Jānis Jurkovskis, scenāriju veidojuši režisors kopā ar Atmodas laika aktīvistu un žurnālistu Daini Īvānu. Komponists - Jēkabs Jančevskis, mākslinieks - Mārtiņš Kalseris, kostīmu māksliniece - Katrīna Liepa, grima māksliniece - Aija Beata Rjabovska, gaismu mākslinieks - Juris Zemītis, skaņu režisors - Jānis Eglītis, aktieru atlases režisore - Gunita Groša, izpildproducentes - Inga Zeile, Madara Kalniņa, līdzproducente - Anneli Ahven (Igaunija), producente - Linda Krūkle.

Filmas treileris:

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Dzīvesstils

Skaistas brīnumpārvērtības veic "Salvijas pārvērtības" Liepājā. Ar meikapa un aksesuāru palīdzību atklāt sievietē skaisto, netveramo, trauslo un īpašo. Nelieli otas pieskārieni spēj darīt brīnumus. Un skaistas esam mēs visas, tikai jāprot to pareizi izcelt un parādīt, sevi raksturo "Salvijas pārvērtības".