Pandēmijas laikā, kas līdz šim bija izraisījusi lielāko sašutumu nekā jebkura cita slimība vai konflikti, radīja apstākļus, lai sazvērestības teorijas dzimtu un nostiprinātos.
Cilvēki mēdz pievērsties sazvērestības teorijām, kad viņi ir zaudējuši kontroles sajūtu un jūtas bailīgi un noraizējušies, jo šīs teorijas var piedāvāt mierinājumu, atbildes. Kad cilvēki jūtas nekontrolējami, viņus piesaista lietas, kas viņiem piedāvā rīcību. Vieglāk ir noticēt kādai sazvērestībai, nekā ticēt, ka gaisā ir neredzams vīruss, kas varētu kaitēt.
Neizskaidrojami nāves gadījumi — vai tā ir masveida nāve, piemēram, pandēmija vai tādas slavenas personas kā princeses Diānas nāve — rada sazvērestības teorijas. Kad kaut kas ir tik šausminošs, cilvēkiem ir vieglāk noticēt, ka tas nevar būt patiesība. Viņi var kļūt neaizsargātāki pret sazvērestības teorijām, jo, iespējams, viņi nevar psiholoģiski “sagremot” to, ka tā ir patiesība.
Piedāvāju iepazīties ar post pandēmijas populārākām sazvērestības teorijām, kam nav iemesla ticēt, tomēr tās pastāv un ir ieguvušas zināmu atpazīstamību.
Ļaunie dubultnieki jeb doppelgänger (no vācu valodas) jau sen ir bijuši gan paranormālo, gan apokalipses sazvērestību teoriju piekritēju viens no mīļākajiem tēliem. Tie ir bioloģiski nesaistīti līdzinieki/alter ego, kuri bieži vien simbolizē vai nu neveiksmi, vai nu (mūsdienās populārāka versija) nāvi.
Daudzi klasiķi ļaunos dubultniekus ir izmantojuši savos darbos, piemēram, Lords Bairons, Hoffmans, Edgars Alans Po, Dostojevskis.
2019. gadā iznāca šausmu filma “Mēs”, kur katram cilvēkam bija savs ļaunais dubultnieks. Psihologi gan domā, ka redzēt savu ļauno dubultnieku varētu būt šizofrēnijas pazīme - redzēt savu ķermeni no malas kā halucināciju.
Mūsdienās ir parādījies jauns stāsts ļaunajiem dvīņiem - tie ir dēmoni, spoki vai citplanētieši, kas izliekas par taviem ģimenes locekļiem, draugiem vai vienkāršiem svešiniekiem un cenšas tevi nogalināt. Par to sociālajos medijos ir uzņemti daudzi īsie video, pat viens Youtube šausmu seriāls Mandela Catalogue, kur attēloti ne tikai ļaunie dubultnieki, bet daudzi citi līdzīgi mošķi.
Skinwalker ir kāda būtne, kas maskējas par jebkuru dzīvu būtni - kaķi, suni, briedi vai pat cilvēku. To varot atpazīt pēc neierastās, dīvainās uzvedības un nedzīvajām acīm.
Pats ādas nēsātājs nāk no Amerikas pamatiedzīvotāju Navajo cilts. Ādas nēsātāji ir bijuši raganas vai burvji, kas maskējušies, nobūruši vai pārvērtušies par kādu no raganu simboliskajiem dzīvniekiem.
Navajo cilts iedzīvotāji nelabprāt dalās ar pārējiem cilvēkiem, tāpēc internets un X - faili ir izveidojuši savu interpretāciju. Tagad ādas nēsātāji ir radījumi, kuri ir kā zombiji - dīvaini staigā un meklē savu nākamo upuri. Sociālajos medijos ir populārs video ar iespējamu ādas nēsātāju - cilvēks, kurš stīvi staigājot kliedz pēc palīdzības.
Pasaulē ir parādījusies jauna slimība, ko cilvēki ir iesaukuši par slimību X. Tā ir cilvēkiem adaptējusies putnu gripa, kas, kā uzskata mediķi, varētu būt 20 reizes nāvējošāka nekā Covid 19. Lai gan nosaukums “Slimība X” izklausās gluži kā no zinātniskās fantastikas filmas, to ir apstiprinājusi Pasaules Veselības Organizācija (PVO). Tagad zinātnieku mērķis ir uzzināt visu par šo slimību, pirms sākas vai nu epidēmija, vai sliktākajā gadījumā jauna pandēmija. Slimība X tiek uzskatīta par tik pat nopietnu slimību, kā spāņu gripa.
Pašlaik dokumentētie simptomi parādās pēkšņi, tie ir drudzis, muskuļu sāpes, reiboņi, sāpes sprandā un mugurā, galvas sāpes, acu kairinājums un jūtība pret gaismu. Var būt arī slikta dūša, vemšana, caureja, vēdersāpes un kakla sāpes, kam līdzi seko arī krasas garastāvokļa maiņas un dezorientācija.
2 līdz 4 dienas vēlāk cilvēks var būt miegains, nomākts, bezspēcīgs, vēdera sāpes koncentrējas uz augšējo labo kvadrantu, palielinātas aknas. Vēl citi simptomi: ātra sirdsdarbība, palielināti limfmezgli, mazi, sarkani izsitumi, kas izplatas pa visu ķermeni. Klāt pievienojas hepatīts. Pēc 5. dienas cilvēkam var iestāties nieru, aknu vai plaušu mazspēja. Slimība izplatās ar blusām no cilvēkiem un nāves risks - 30%.
Visi simptomi ir PVO apstiprināti. Sazvērestību teoriju piekritēji domā, ka lielās pārapdzīvotības dēļ visi pasaules galvas ir palaiduši nāvējošāku vīrusu par Covid 19. Lai gan situācija patiešām var kļūt nopietna, tā noteikti nav kāda bagātnieka ļaunā iegriba.
Slimības draudi reāli pastāv, tomēr tas netraucē izvirzīt dažādas spekulācijas un konspirāciju teorijas. Cerēsim, ka slimības gaitā risināsies tikai virtuālā vidē un cilvēcei nebūs jādzīvo zem Dāmokla zobena.
Jauns pētījums, ko veica zinātnieku komanda no vairākām Amerikas un Lielbritānijas augstskolām, iedziļinājās sazvērestības teorētiķu sarežģītajā psihē, viņu pārliecību attiecinot uz personības iezīmju un motivācijas sajaukumu.
Pētījums liecina, ka sazvērestības teorētiķi ne vienmēr ir “garīgi slimi”, bet bieži izmanto sazvērestības teorijas, lai apmierinātu neapmierinātās vajadzības un racionalizētu ciešanas.
Analizējot datus no 170 pētījumiem, kur piedalījās vairāk nekā 158 000 dalībnieku, galvenokārt no ASV, Apvienotās Karalistes un Polijas. Tajā ir konstatēta nepieciešamība izprast un justies droši savā vidē, kā arī pārākuma sajūta pār citiem kā galvenajiem virzītājspēkiem.
Turklāt konstatēts, ka sazvērestības teorētiķu vidū ir izplatītas tādas personības iezīmes kā paranoja, nedrošība, impulsivitāte un egocentrisms.
Neskatoties uz plaši izplatīto uzskatu, nepieciešamība pēc savstarpējas sapratnes vai kontroles nebija spēcīgākais sazvērestības teorētiķu motivētājs. Sociālās identitātes motīvi un vēlme pēc unikalitātes bija spēcīgāki faktori.
Cilvēki var ticēt sazvērestības teorijām dažādu personības īpašību un motivācijas dēļ, arī lielā mērā paļaujoties uz savu intuīciju, izjūtot antagonismu un pārākumu pret citiem, kā arī uztverot draudus savā vidē.
Šie rezultāti lielā mērā ir saistīti ar neseno teorētisko ietvaru, kas veicina to, ka sociālās identitātes motīvi var radīt pievilcību sazvērestības teorijas saturam, turpretim cilvēki, kurus motivē vēlme justies unikāliem, biežāk tic vispārējām sazvērestības teorijām par to, kā pasaule darbojas.
