Viņa nezina, ar ko sākt. Kā jautāt? Ko jautāt? Viņa internetā atradusi, ka ir speciālists, pie kura vēršas pēc palīdzības jautājumos par seksuāla rakstura problēmām. Viņai tādas ir. Un viņai par to ir milzīgs, paralizējošs kauns.
Rakstot pirmo teikumu e-pastā speciālistam, viņai pār vaigiem birst asaras un viņa nevar nospiest NOSŪTĪT. Viņa ir pārliecināta, ka ar viņu kaut kas nav kārtībā. Un tas neļauj viņai kā sievietei pilnvērtīgi dzīvot. Viņa mīlējoties nespēj sasniegt orgasmu. Viņa saka sev, ka tas nav normāli. Viņa saka sev, ka vēlas izjust baudu! Viņa jau gadiem šausta sevi ar jautājumu - kāpēc tas tā notiek? Vai ar šo vispār ir iespējams tikt galā? Viņa nezina, ar ko un kā sākt... Viņas un vīra attiecības brūk. Viņa uzskata, ka ir vainīga. Viņš kā vīrietis nespēj būt vairs kopā ar sievieti, kuru nespēj apmierināt. Viņai ir šausmīgs kauns un dusmas, ka viņa ir tāda. Kāpēc? Un nu kā pēdējo cerību viņa ir atradusi speciālistu, kurš palīdz atrisināt viņas problēmas. Vai saruna, terapija vai kas cits spēj šo risināt?
Šīs skaudrās pārdomas nav rindkopa no romāna. Seksuālā apmierinājuma trūkums ir realitāte daudzām sievietēm. Diemžēl lielākoties, saskaroties ar bailēm no seksa vai pat riebumu pret to, orgasma trūkumu un citiem seksuālas dabas traucējumiem, sievietes uzskata sevi par „nepilnvērtīgām”, par “brāķiem” un tāpēc šādos jautājumos nevēršas pēc profesionālas palīdzības. Ir kauns. Jā, es ar katru šūnu jūtu un zinu, kā šīs sievietes jūtas. Arī es esmu iepriekšminēto pārdzīvojusi kādus desmit gadus, līdz atklāju savu potenciālu. Uzreiz jāsaka, ka profesionāla palīdzība un atbalsts ir labākais risinājums ceļā uz savas seksualitātes pieņemšanu un ļaušanos baudai.
Pārāk daudziem, neatkarīgi no dzimuma, nav laimējies iegūt normālu seksuālo audzināšanu un pieredzi pagātnē, kas radītu pozitīvu attieksmi pret savu būtību, ķermeni, seksualitāti tagadnē. Pārāk daudziem ir iemācīts kauns no sava ķermeņa, it īpaši intīmajām ķermeņa zonām (protams, labu vēlot un cenšoties pasargāt no netiklības vai nevēlamas grūtniecības). Taču var pienākt brīdis, kad nespējam ignorēt impulsus no zemapziņas un ķermeņa, kā arī brūkošajām attiecībām, kas uzstājīgi aicina - tu to vari! Ļaujies piedzīvot sevi pilnībā!
Vēlos, lai šis raksts ir kā iedrošinājums - psiholoģiska rakstura seksuālie izaicinājumi ir dziedināmi, tāpēc tas, kas tev vispirms ir nepieciešams - uzdrošināties atļaut sev izprast un tad arī piedzīvot seksuālo baudu. Iemesls ir tevī, bet tu neesi vainīga, ne arī esi brāķis! Iespējams, tavā bērnības pieredzē ir bijuši apstākļi, kas radījuši tevī jaudīgu kauna sajūtu un nospiedumus, pieaugušā vecumā neļaujot izbaudīt vienu no skaistākajām un patīkamākajām cilvēka dzīves daļām - seksualitāti. Tu neesi viena! Un tā ir atrisināma problēma.
Savā prakses vietā ik dienas satieku brīnišķīgas, taču savažotas, sievietes, kuras izmisīgi vēlas, bet līdzšinējā pieredzē nav spējušas piedzīvot seksuālu baudu un apmierinājumu. Kas liedz izjust baudu? Lūk, daži piemēri:
Nespēja uzticēties un atslābināties. Tās pamatā var būt nespēja uzticēties vīrietim, kā arī bērnībā dzirdētas replikas, piemēram: „vīriešiem vajag tikai vienu”, „raugi, ievilks gultā un pametīs”, „esi prātīga, nezaudē galvu!”, „līdz kāzām nekādu seksu!”, “tikai nedari muļķības” u.c.
Idealizācija. Pamatu pamatos to veido sievietes zemais pašvērtējums. Tas liek idealizēt partneri. Tas liek arvien domāt par ķermeni, uz kuru pašai nepārstāt tiekties, ne kurā dzīvot. Sieviete izšķīst attiecībās un cenšas arvien sevi izmainīt un uzlabot, lai tikai kaut cik atbilstu vīrieša gaidām. Ja sieviete domās par to, kā vīrietis pamanīs viņas celulītu vai vēderiņu, par baudu un orgasmu nav ko domāt.
Nespēja pateikt „nē”. Ja sievietei nav sajūtas, ka partnerattiecībās vai ģimenē pastāv nerakstīts aizliegums paust savas jūtas vai neapmierinātību un problēmu notušēšana pēc idejas „labi, lai paliek, aizmirsti, ko teicu”, sievietēm bieži parādās grūtības atteikt seksuālai tuvībai ar „pāri darītāju”. Ja sieviete nevar pateikt “nē”, tad to izdara viņas ķermenis. Sieviete fiziski nejūt ne iekāri, ne uzbudinājumu, ne baudu. Ja nekas nemainās, sieviete var sākt slimot. Biežākās saslimšanas - trauksme, depresija, ginekoloģiskas saslimšanas.
Bērnībā piedzīvota vardarbība. Diemžēl šādu sieviešu ir vairāk, nekā var iedomāties. Grupu nodarbībās ir atklājies, ka no 15 sievietēm katra otrā atceras kādu emocionālās vai fiziskās, tajā skaitā seksuālās vardarbības epizodi no savas bērnības. Bērnībā rodas neapzināta pārliecība, ka sekss ir kaut kas „kaunpilns, netīrs, slikts”.
Iepazīt savu ķermeni ir absolūti normāli un pat ieteicami jebkurā vecumā, taču, ja to darām bērnībā un bērna darbības pamana pieaugušie, kuri nezina, ko ar redzēto iesākt, bieži vienīgais, ko viņi spēj, ir kaunināt. Bērnam veidojas vainas, kauna un baiļu sajūta, kas saistīta ar noteiktu ķermeņa zonu, un, ja intīma kontakta laikā sieviete sajūt kaut ko līdzīgu uzbudinājumam, tad parādās jau minētās bruņas jeb agrākās dzīves laikā iegūtais kontrakts „es esmu slikta, ja man ir patīkami”.
Arī veidojot negatīvu meitenes pašvērtējumu, norādot uz meitenes “nepilnībām” - “tavi stilbi kā bulciņas”, “tavas acis kā peļu pīzdiņas”, “tava māsa gan ir smukāka” - vecāki it kā meitenei negrib neko sliktu. „Labāk lai lasa grāmatas, mācās, sporto, veselīgāk ēd, pārāk agri vēl uz puišiem skatīties un lūpas krāsot, pārnesīs vēl mājās bērnu!” u.tml. Tādus komentārus vēršot pret bērnu, vecākiem tobrīd nav nojausmas, ka šādā veidā viņi rada meitenei milzīgas psiholoģiskas problēmas nākotnē un ne tikai seksuāla rakstura problēmas.
Izaicinājumi sievietes seksualitātē ne vien traucē piedzīvot sevi pilnvērtīgi, bet arī priecāties par attiecībām ar apkārtējiem. Bieži sievietes jūtās vientuļas, apātiskas, bezcerīgas, vīlušās.
Ir pietiekami daudz sieviešu, kas ar to samierinās. Vada vakarus ar kaķi vai suni, vīna glāzi vai pudeli, TV vai draudzeni. Tā var nodzīvot labi ilgi. Mana stāsta varone nospieda NOSŪTĪT. Viņa pieņēma lēmumu un apņēmās baudīt dzīvi un sevi. Pacietīgi iemīlēt sevi. Reizēm tā ir viena vai divas sesijas ar speciālistu, reizēm nepieciešams ilgstošs darbs terapijā. Tas nozīmē kļūt brīvām no kauna bruņām.
Jāņem vērā, ka kaunam, viltniekam, ir divas dabas. PIRMĀ - pārkāpti sociālo normu noteikumi un gaidas. OTRĀ - mēs pārkāpjam savu iekšējo vērtību sistēmu.
Nevaru nepiebilst, ka tiklīdz bērns iemācās atšķirt mammas seju no svešām sejām, kauns jebkuram kļūst neizbēgams. Tā apgalvo psihoanalītiķi.
Kauns ir emocijas, kas piemīt visiem cilvēkiem, tomēr katram cilvēkam ir unikāls kauna veidošanās stāsts. Tāpēc terapijas sesijās ir svarīgi izprast, cik tālu iespējams izsekot kauna saknēm bērnībā.
No vienas puses, tas ir kā aicinājums no personības dziļumiem, kas liek jautāt:
No otras puses, šādas izjūtas var rasties no pašcieņas trūkuma, nespējas pieņemt sevi tādu, kāda vai kāds esmu.
Gribas cerēt, ka speciālists atbrīvos cilvēku no nepārliecinātības par sevi. Taču tādas laimes tabletītes nav. Ir jāgrib no kauna atteikties, apliecinot to ar jaunas pieredzes izvēli. Kauns atkāpjas, aktīvi sadarbojoties ar speciālistu, un rezultāts sesijās ar klientiem ir atkarīgs no kopīgiem centieniem atrast labāko veidu, kā no kauna atteikties. Katram cilvēkam šis ceļš ir citādāks un ir arī vairākas samērā universālas prakses, kas palīdz.
Piemēram, sava kailā ķermeņa pieņemšana ir viena no dziedinošajām praksēm. Kails ķermenis ir par mūsu instinktiem. Reizē ar drēbēm novelkam savas sociālās lomas, tāpat kā ar tām saistītos ierobežojumus. Ir iespējams izjust brīvību! Savukārt brīvība, ko var sajust, esot kailam, ir saistīta ar seksuālajiem instinktiem. Mēs piedzimstam kaili, mūsu bērna atmiņa saglabā visu ar to saistīto sajūtu komplektu - būt kailam mūsu zemapziņai nozīmē visdabiskāko būšanu. Ja uz seksualitāti un seksu raugās, kā uz kaut ko netīru, tad sieviete baidīsies no visa, kas liek identificēties ar savu ķermeni. Novelkot drēbes, uzlabojas noskaņojums un mēs iegūstam brīvību.
Ja cilvēkam ir riebums un izteikti negatīvas emocijas pret visu erotiski un seksuāli rosinošo, ir vērts padomāt, kāpēc?
Sievietes cieņpilnā attieksme pret savu ķermeni ļaus baudīt dzīvi ar personīgās vērtības izjūtu un baudpilni orgasmi ir tikai kā ķirsis uz tortes. Vien jācenšas sajust savu ķermeni, kā īpašu sevis daļu, vietu, templi, kur dzīvo dzīvesprieks un bauda.
Lai šo piedzīvotu, lai seksuāli uzplauktu, jāsāk veidot jauna attieksme pret sevi, jāatsakās no vainas un kauna, jārada nervu sistēmai jauni impulsi, kas palīdz piedzīvot baudu. Tas nozīmē atkal un atkal apzināti izvēlēties jaunus ceļus, kā lūkoties uz sevi, savu ķermeni, intimitāti, tādējādi veidojot jaunu, sievietei personīgi labvēlīgu pieredzi.
Uztverot un izjūtot savu iegurni kā īpašu sevis daļu, ne kaut ko atrautu vai nedzīvu, ir iespēja nomest vecos uzskatus kā novalkātu mēteli un to vietā uzvilkt jaunu - siltu un iepriecinošu - mīlestībā, cieņā un jaunatklāšanas kārē balstītu attieksmi.
Tas nozīmē vērot savu ķermeni, sadzirdēt sava ķermeņa JĀ un NĒ.
Respektējot savas vēlmes un vajadzības, tu iegūsti iekšēju dziedinošu drošības sajūtu, ka just baudu ir normāli un tu esi svarīga. Tu tādējādi dziedini pagātnē radušos kaunu un sava ķermeņa devalvāciju.
Praktiski tas nozīmē iepazīt savu ķermeni no jauna, mācēt pieskarties sev, nodot savas sajūtas un zināšanas partnerim.
Tas nozīmē lūgt nomainīt pozu, ja esošā ir nepatīkama vai sāpīga.
Tas nozīmē pārtraukt mīlēšanās procesu arī tad, ja partneris nav sasniedzis orgasmu, bet tev ir tāda vajadzība.
Tas nozīmē bez mulsuma ieviest seksa rotaļlietas jūsu intīmajā dzīvē, ja tās tavai baudai ir nepieciešamas.
Tas nozīmē meklēt jaunus veidus, kā piedzīvot baudu, pārstājot fokusēties uz kaut ko vienu vai tikai partneri.
Tas nozīmē apzināties, ka rezultāti nav tūlītēji, tie prasa laiku, tāpat kā jebkura cita izaugsmes forma.
