Ja salīdzināsiet savas fotogrāfijas ar jūsu vecāku, vecvecāku fotogrāfijām tajā pašā vecumā, noteikti pamanīsiet atšķirību - mūsu senči izskatījās vecāki. Šim fenomenam ir izskaidrojums.
Par cilvēces jaunumu var spriest pat pēc Holivudas zvaigžņu fotogrāfijām. Ko lai saka par vienkāršajiem cilvēkiem - te atšķirība ir vēl būtiskāka. Protams, visu varētu norakstīt uz vecmodīgām frizūrām un grimu: no modes iznākušās tendences mēs automātiski asociējam ar vecumdienām. Bet runa nav tikai par to.
Ir mainījies pats novecošanās jēdziens. Pirms 150 - 200 gadiem cilvēku, kuram bija 50 gadu, uzskatīja par vecu, bet šodien šo vecumu sauc par vidēju. Vecajai procentniecei no Dostojevska romāna “Noziegums un sods” bija tikai 42 gadi. Tikpat daudz bija vecim kardinālam Rišeljē romānā “Trīs musketieri”. Mēs uzskatām, ka “Balzaka vecums” - laiks, kad iestājas otrā jaunība, ir kaut kur starp 40 un 50, bet Balzaka romānā, kur pirmo reizi parādījās šis jēdziens, varonei ir tikai 30. Džuljetas mātei bija 28 gadi, un tā ir pieredzes gudra, ne jauna sieviete. Šodien 28 gadi ir pats jaunības plaukums. Daudzas sievietes šajā vecumā vēl pat neaizdomājas par bērniem.
Zinātnieki secinājuši, ka pēdējā laikā bioloģiskā novecošanās notiek arvien lēnāk. Novecošanas termiņi ir atkāpušies un nākamās paaudzes saglabā jaunību ilgāk. Pirmajā acu uzmetienā tas šķiet mazliet paradoksāli, jo mēs dzīvojam uz daudz piesārņotākas planētas nekā mūsu senči. Viņi ēda tīrus produktus - mēs pārtiekam no ķīmijas. Viņi elpoja tīru gaisu - mēs ieelpojam automobiļu gāzes un kaitīgos ražošanas izmešus. Viņi daudz nodarbojās ar fiziskām aktivitātēm - mēs sēžam pie datora. Un pie reizes izskatāmies jaunāki.
Iespējams, mūsu organisms ir pielāgojies toksiskajai videi un pat iemācījies gūt no tās labumu. Pēc vienas teorijas, tieši zilais starojums no mūsu viedrīkiem palīdz saglabāt mūsu jaunības izskatu (tiesa, ir arī tieši pretēja teorija - par to, ka starojums veicina priekšlaicīgu novecošanos).
Sadzīves ziņā mūsdienu cilvēka dzīve ir daudz vieglāka nekā viņa senčiem. Vēl pirms 50 gadiem nebūt ne katrā ģimenē bija putekļu sūcējs un veļas mašīna. Mājturība cilvēkiem prasīja daudz vairāk laika un spēka nekā mums un tas, protams, ne īpaši labi ietekmēja ārējo izskatu.
Savu lomu nenoliedzami nospēlēja arī uzturs. Mūsdienu cilvēks ir orientēts uz veselīgu dzīvesveidu, viņš visu zina par dārzeņu un augļu labumu, turklāt šos produktus tagad visu gadu var atrast veikalu plauktos. Bet mūsu senčiem (ja vien viņi nebija aristokrāti) tas viss bija tikai lielos svētkos.
Ir mainījusies sabiedrības attieksme pret skaistumkopšanas jautājumiem. Agrāk sievietes, kas pārāk daudz uzmanības veltīja sevis kopšanai, tika uzskatītas par vieglprātīgām (ja ne netiklām) un izraisīja apkārtējo nosodījumu. Mūsdienās “tīrīt spalviņas” skaitās pilnīgi normāli. Sevis kopšana kļuvusi par normu, turklāt, gan sievietēm, gan vīriešiem.
Lielus panākumus guvusi estētiskā medicīna. Jā, mode uz nedabiski lielām lūpām un nedabiski milzīgu krūšutēlu, kas sievietes padarīja par gumijas lellēm, viņām nepievienoja skaistumu. Taču šī mode ir pagājusi, un mūsdienās estētiskā medicīna ir aicināta mūs nevis mainīt līdz nepazīšanai, bet pārvērst par “labāko sevis kopiju”. Progresīvās jaunattīstības tehnoloģijas tiešām strādā.
Ir arī citi faktori, kas veicina atjaunošanos. Vispārzināms, ja cilvēkam ir labi zobi, viņš izskatās jaunāks. Pateicoties zobārstniecības sasniegumiem, smaids mūsdienu cilvēkos staro daudz spožāk nekā viņu senčiem un tas atspoguļojas viņu ārienē.
Vēl pirms simt gadiem XX gadsimta 20. gados Koko Šaneles ieviestā iedeguma mode tika uzskatīta par progresīvu un aktuālu. Tagad zinām, ka sauļoties ir kaitīgi, un aktīvi izmantojam saules aizsarglīdzekļus. Turklāt saules aizsargfiltri tagad ir ne tikai sauļošanās līdzekļos, bet arī burtiski visā kosmētikā, sākot no krēmiem un tonālajiem līdzekļiem un beidzot ar pūderiem un lūpu krāsām.
Vēl viena nepārprotama pēdējo desmitgažu tendence - masveida atteikšanās no smēķēšanas. 2010. gadā smēķēja katrs ceturtais cilvēks vecumā līdz 24 gadiem. 2015. gadā - tikai katrs piektais. Dati 2017. gadam - 70 procenti jauniešu līdz 24 gadu vecumam nekad nav nogaršojuši tabaku. Protams, to veicināja gan smēķēšanas aizliegumi publiskās vietās, gan cigarešu cenu palielināšanās. Taču daudzi atsakās smēķēt nevis represīvu pasākumu dēļ, bet gan tāpēc, ka paši no laba prāta, izvēlas veselīgu dzīvesveidu.
Būtiska loma ir arī modes faktoram. Agrāk jaunieši un pieaugušie ģērbās pilnīgi atšķirīgi. Daudzām lietām bija “vecuma ierobežojumi”. XX gadsimta 70. gados 50 gadus veca sieviete mini svārkos izraisītu ironisku apkārtējo reakciju, bet šodien šādus svārkus valkā Francijas prezidenta dzīvesbiedre, kurai nesen apritēja 70 gadu.
Посмотреть эту публикацию в Instagram
Pēc cilvēka izskata tagad var būt diezgan sarežģīti noteikt viņa vecumu. Džinsi, hūdijs, ādas jakas, snikeri - to visu valkā ne tikai jaunieši, bet arī citu paaudžu cilvēki. Kādreiz jebkuras vecmāmiņas galvenais aksesuārs bija galvas lakats, bet mūsdienās daudzas vecmāmiņas nēsā beisbola cepures - tieši tādas pašas kā viņu mazbērniem.
Посмотреть эту публикацию в Instagram
Ir arī psiholoģisks faktors, kāpēc cilvēki sākuši izskatīties jaunāki. Tagadējā jaunatne daudz vēlāk nekā viņu senči kļūst patstāvīga. Mūsu vecvecāki bija spiesti par sevi rūpēties jau no mazotnes - attiecīgi viņi kļuva pieauguši un novecoja agrāk. Savukārt tagadējie jaunieši zina, ka viņiem vienmēr ir droša aizmugure, tāpēc viņiem nav jādomā par izdzīvošanu. Psiholoģiskais infantilisms tiek pavadīts uz ārieni - pat 30 gadu vecumā daudzi cilvēki turpina palikt “bērni”.
Diemžēl jaunībā esam ne tikai mēs, bet arī mūsu slimības. Agrāk insultus un infarktus uzskatīja par vecu cilvēku slimībām, bet mūsdienās tās arvien biežāk sastopamas pat 20 gadus veciem cilvēkiem. Seriāla “Troņu spēle” zvaigzne Emīlija Klārka insultu pārcietusi 26 gadu vecumā. Šajā pašā vecumā insults notika arī modelei Heilijai Bīberei.
Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, šodien viens no desmit cilvēkiem vecumā no 20 līdz 39 gadiem cieš no paaugstināta asinsspiediena, bet vecumā no 50 līdz 59 gadiem - katrs otrais. Tas nozīmē, ka visi šie cilvēki ir riska zonā, lai gan ārēji var izskatīties visnotaļ veseli, moži un jauni.
Arī vēzis kļūst jaunāks.To arvien biežāk diagnosticē cilvēkiem līdz 30 gadu vecumam. Medicīnas žurnālā BMJ Oncology publicēti pētījuma rezultāti: zinātnieki veica eksperimentu 30 gadu laikā un 204 pasaules valstīs. Noskaidrots, ka to cilvēku skaits vecumā līdz 50 gadiem, kuriem tika diagnosticēts vēzis, pieaudzis gandrīz par 80 procentiem.
Protams, kopumā cilvēku dzīves ilgums pēdējo 100 gadu laikā ir ievērojami palielinājies. Bet ne tāpēc, ka mēs kļūtu veselāki, bet tāpēc, ka medicīna ir kļuvusi labāka.
Tāpēc ir iespējams, ka ārējā jaunība ir tikai skaists aizslietnis.
