Savās darbībās varen aktīvā madoniešu poproka grupa “Sub Scriptum” šoreiz atzīmējusies ar EP jeb minialbumu, kurā iekļautas četras dziesmas (plus outro – pastāstiņš ar nosaukumu “Beigas”). To radīšanā piedalījušies arī mūzikas producenti Jānis Aišpurs un Kaspars Ansons. “Grupas mūziķi atzīst, ka “Mīlestības” ir viņu patiesākais albums, jo tas stāsta par brīnišķīgi skaistām un ellišķīgi sāpīgām mīlestībām. Albuma laikā grupa nirst savos dziļākajos un klusākajos ūdeņos, lai par tiem runātu skaļi,” tā šo darbu piesaka “Sub Scriptum” nometne. Grupas solists Kristers Rudzītis piebilst: “Citreiz ir veselīgi nonākt līdz akmeņiem, lai parunātos ar saviem aisbergiem.”
Grupa “Sub Scriptum” izveidota 2017. gadā, un viņu lielākais trumpis līdz šim bija grupas “Prāta Vētra” pirmais menedžeris Aldis Hofmanis, taču izskatās, ka šobrīd šie mūziķi tiek galā arī bez viņa palīdzības. Sastāvs - Kristers Rudzītis (vokāls), Alvis Kozuls (ģitāra), Armands Runcis (bungas) un Maikls Drobins (bass). Pirms trim gadiem grupa izdeva albumu “21. gs. mode”, no kura, iespējams, plašākai auditorijai vislabāk atmiņā palikusi dziesma “Pajāt” ar TV personības Ērika Palkavnieka piedalīšanos. Pērn “Sub Scriptum” blieza pa klausītājiem pat ar veseliem trīs singliem “Jūku”, “Siltumnīcā” un “Troksnis” (šī dziesma iekļauta arī EP), kā arī kopdarbu ar ukrainieti Anastasiju Vasiļenko dziesmā “Ziyde sonce”, turklāt grupas līderis Kristers Rudzītis kopā ar latgaliešu komandas “Dabasu Durovys” zīmolu Arni Slobožaņinu izdeva arī dziesmu “Venēra” - šie vīri sirgtu ar slinkuma slimību nudien nesirgst…
PAR. “Sub Scriptum” jau iepriekš bija un joprojām ir potenciāls, lai nokļūtu kaut vai tādos augstumos, kādos šobrīd ir, piemēram, stilistiski līdzīgie “Sudden Lights”: viegli uztveramas melodijas, labi dziedošs un ar patīkamu balsi apveltīts vokālists, kurš pie viena ir spēcīgs līderis, tāpat ir vēlme virzīties uz priekšu un attīstīties, kam spēki un līdzekļi netiek taupīti. No EP iekļautajām četrām dziesmām noteikti izceļama skaistā “Parīze” ar eleganto ģitārsolo, taču nav ne vainas arī “Kam tādam” un “Troksnis”. Nez, kā klausītāji uztvers rotaļīgo “Romantika” - vienkārša dziesmiņa ar vieglu liriku un lipīgu melodiju, kas tādējādi varētu daudziem iekrist sirdī, taču apskatnieku gan tā teju vai fiziski nošķebināja. Turklāt aiz tās vārdiem “romantika mirs” atskaņām prasīties prasās nevis “filmas sākumā”, bet kāds darbības vārds...
PRET. Ja no četrām dziesmām četras dziesmas atzīmētas kā gana labas esam, tad jau viss labākajā kārtībā? Un tomēr nē. “Sub Scriptum” pietrūkst tās netveramās auras, ko var saukt par harizmu vai kā citādāk, taču viņus vienkārši… negribas klausīties. Par laimi - ir klausītāji (un tādu laikam ir daudz), kuri tā nedomā. Kāpēc tik ražīgai grupai vajadzēja izdot EP, kāpēc tā nevarēja nedaudz pagaidīt, pielikt klāt šim materiālam jaunas dziesmas, un tad izdot pilnvērtīgu albumu, arī īsti netop skaidrs, bet tā jau ir Kristera & Co darīšana.