RECENZIJA. Dehydrated Goat. "Crash Course In Practical Goatism"
Šīs nedēļas nogalē Tallinas kvartāla angārā “Tu Jau Zini Kur” (un ceturtdien, 11. maijā, iesildīšanās pasākums tavernā “Zobens un Lemess”, kur uzstāsies latvju blekmetāla kulta grupa “Urskumug”) notiks vērienīgs metālmūzikas festivāls ar nosaukumu “Grēkāzis”. Ja īsi par tā stilistisko ievirzi, tad pat hārdkors, blekmetāls un “death metal” tajā jau izklausīsies pēc parasta ierindas smagā roka…
“Grēkāzis” risināsies divas dienas - 12. un 13. maijā. Pirmajā uzstāsies tādas grupas kā “Tingler”, “Nekad”, “Analborn”, “Lihunik”, “Asinis” un trumpī “Eschatos”, savukārt otrajā uz skatuves kāps “Uguns”, “Kastete”, “Batra”, “Sxhima”, “Goatsmegma” u.c., bet festivāla “hedlaineru” gods ir uzticēts “goregrind” stilistikā spēlējošajai grupai “Dehydrated Goat”, kas burtiski nupat laidusi klajā jaunu albumu, tāpēc par viņiem mazliet sīkāk. Tiesa, ko nu daudz sīkāk par šiem noslēpumainajiem “grainderiem” var pastāstīt…
“Dehydrated Goat” gadījumā interesantākais ir tas, ka šī grupa izveidota 2006. gadā Rīgā, pēc pāris gadiem laidusi klajā demoierakstu, 2010. gadā noformējusi pilnmetrāžas albumu “Genocide Against The Brain Cells” un… viss. Nākamais ieraksts tās oficiālajā biogrāfijā ir jau apskatāmais “Crash Course In Practical Goatism”, tātad - izdots pēc 13 gadu pauzes. Turklāt šis darbs pie Lomika viņa Valmieras “Hodila Records” ierakstīts jau 2010. gadā, taču grupas basģitārists Tomass Beķeris to “finalizējis” tikai tagad. Pēc šo ilgo gadu pārtraukuma “Dehydrated Goat” esot atkal “apvienojušies oriģinālajā sastāvā, lai ar savu audiālo miskasti priecētu jestrākos “Grēkāža” apmeklētājus.” Ja oriģinālajā sastāvā, tad tas nozīmē, ka pie mikrofona atkal būs Reinis Pētersons jeb Karkass, pie ģitārām - Mārtiņš Škutāns un Igors Čerņiks, pie basa - jau minētais Tomass, bet pie bungām - pats Filips Batarags, kurš pēdējā laikā spēlē Viņas jeb Zelmas Jēgeres pavadošajā sastāvā.
PAR. Bezgala skaists, jauks un piemīlīgs graindkors tā pašās labākajās izpausmēs! Klausoties to, teju vai nobira nostaļģiska asara par tiem laikiem, kad “metālisti” smacēja patiesi un no sirds, un neiekļāva savā skanējumā dažādus modernos repa, folka, simfo, elektronikas un sazin kā vēl elementus. Lai gan albumā iekļauti 18 skaņdarbi, to klausīšanās ilgu laiku neaizņems, jo, kā jau graindkorā tas ierasts, tikai retā sasniedz divas minūtes, bet lielākā daļa iekļaujas minūtē.
Saprast, kādā valodā “DG” dzied, ir nereāli, taču tas arī īpaši neprasās, jo katrs pats var iedomāties, par ko varētu būt tādas dziesmas kā, piemēram, “Pirdiens, kas pielika punktu mūsu laulībai”, “Buldurējošo bezdelmaisu brigadieris” vai “Bronhiālais vircas pulverizators”. Ir arī trīs sekunžu skits “Atdod Abreni!”, kura teksts ir šāds: “Parā’ pup’s! - Atdod Abreni!”. Un vēl ir arī asprātīgs salikums no latvju kinofilmu klasikas, proti, Emīla prātojums, kad tad lai viņš dzer, ja vienubrīd nav naudas, bet citubrīd to nedrīkst, kas savienots ar Olgas Dreģes Dagnijas “iedzersim šņabi!” no Jāņu nakts krāsas limuzīna - tas viss nez kāpēc nosaukts par “Ja tu vēlreiz šitā piedzersies, pamperus es tev vairs nemainīšu!”.
Ja nopietnāk, labākā šķiet albumu ievadošā kompozīcija “Uroģenitālais komposts” ar kārtīgu vokālo urkšķi un asām ģitārām, kā arī graindkorīgi klasiskā “Bebrs pūst no astes”. Albums labi izdrebinās zarnas.
PRET. Graindkors - tas galīgi, pilnīgi un nemaz nav domāts cilvēkiem ar vājiem nerviem un absolūto dzirdi. Nemaz nemēģiniet šo klausīties bez iepriekšējas metālsagat