RECENZIJA. Waterflower "All Art Is Ecological"

© Publicitātes foto

Ekstravagantā elektroniskā “avant-pop” māksliniece Sabīne Moore jeb Waterflower nākusi klajā ar kārtējo studijas albumu, kas pieejams ne tikai straumēšanas platformās, bet arī fiziskā formātā jeb audio kasetē, kuru izdevis britu leibls “Cruel Nature Records”.

Avangardiskās elektronikas audiovizuālais projekts Waterflower radies 2006. gadā, un uzskatāms par vienu no pirmajiem projektiem Latvijā, kurā sieviete patstāvīgi darbojās elektroniskajā mūzikā. Šī projekta ietvaros publicēti, šķiet, septiņi digitālie albumi, no kuriem pēdējie bijuši arī audiokasetēs. Pēdējais Waterflower albums līdz šim bija 2020. gadā izdotais “Balta gaisma”, kas tika nominēts arī Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvai “Zelta mikrofons” alternatīvās vai eksperimentālās mūzikas kategorijā. Sabīnes galvenā un ne ar vienu citu nesajaucamā atšķirības zīme - viņas skatuves instrumenti ir dzīvi augi, kuriem tiek pievienoti sensori, kas augos mainīgo konduktivitāti (to rada kustīgais ūdens saturs, līdzīgi nervu sistēmai dzīvniekus un cilvēkos) nolasa un pārvērš signālos jeb skaņās.

“Waterflower ir daudzpusīga ekofutūristiska māksliniece no Latvijas. Izmantojot augus un sēnes kā mūzikas instrumentus, Waterflower rada eksperimentālo elektronisko popmūziku, kas vēsta par steidzamo nepieciešamību aizsargāt un saglabāt mūsu dabisko pasauli,” tā viņu piesaka izdevēji. “Albums izaicina mūs pārdomāt mākslas lomu dabas aizsardzībā un ekoloģiskās nākotnes veidošanā, piedāvājot ļoti dažādus eksperimentāli elektroniskus un ambientus skaņdarbus. Lielākoties instrumentālais un cinemātiska skanējuma albums sevī ietver kompozīcijas, kas radītas izmantojot sēņu kapacitatīvos biodatus, kā arī improvizētu duetu ar orhidejas radītu melodiju, un kompozīcijas, kas ierakstītas koncerttūrēs.”

Albuma ideja ir tapusi, iedvesmojoties no Timotija Mortona (Timothy Morton) esejas, kurā vēstīts, ka ikviena mākslinieciskā prakse filozofiskā ziņā ir ekoloģiska. “Dzīvojot ekoloģiskajā izmiršanas laikmetā, māksla var palīdzēt mums izjust un pieņemt esošo brīdi, cilvēcei dzīvot savas katastrofas pašā centrā,” norāda Sabīne. Kopumā desmit ļoti īpatnējas un savdabīgas elektroniskās kompozīcijas, kuru visu autore ir Waterflower. Dziesmā “Aquifer” piedalās arī viesvokālists Richard Thompson (Lost Harbours).

PAR. Waterflower lielākais spēks ir dzīvajā izpildījumā, kad viņas mūzika tiek paspilgtināta ar audiovizuāliem priekšnesumiem, turklāt var klātienē aplūkot, ko un kā Sabīne sadara ar saviem instrumentiem, tas ir, augiem. Vēl lielāks spēks un jauda, ja mūziķe metas klubu mūzikas lauciņā, kā to reiz izdevās novērot kādā koncertā bārā “Nemiers” - šai nišai no jaunā albuma teicami atbilst skaņdarbs “Gashes (Remix for See The8)”, tāpat der arī “Narcissist”. “An Afterlife Again” un “Mushroom Generated Music Project 002” - arī ļoti interesanti darbi.

PRET. Dažbrīd Sabīne aizeksperimentējas tādās tālēs, ka skaņdarba jēgu un būtību, šķiet, saprot tikai viņa pati. Piemērs - “Calligraphy” gandrīz 20 minūšu garumā.

Izklaide

Rīgā, Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā, šovakar plkst. 19 pirmizrādi piedzīvos režisora Kārļa Lesiņa dokumentālā filma "Nord Express", kas ir vairāku gadu garumā veidots kinodarbs par 870 kilometrus garās ātrgaitas dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniecību, informē "Mistrus Media" producents Gints Grūbe.

Svarīgākais