RECENZIJA. Tempus. "Vida Colorida"

Aptuveni pirms nedēļas ar koncertu “Vagonu Zālē” sava jaunākā albuma klajā nākšanu svētīja pašmāju postroka grupa “Tempus” – pienācis brīdis uzmest ausi, ko viņi tur labu (vai nelabu) ir sastrādājuši.

Iesākumā no vēstures. “Tempus” ir 2013. gadā izveidota pašmāju instrumentālās rokmūzikas grupa, kurā darbojas ģitārists Nauris Zeltiņš un bundzinieks Lauris Polis. Līdz šim saldenieku kontā bija trīs albumi - “The Future Is Not For Us To See” (2015), “Hymn For The Courageous” (2017) un “Daba” (2020). Vismaz pēdējais lieldarbs skanēja ļoti cerīgi un pārliecinoši, brīžiem duetam pat iebrienot postmetāla lauciņā, tāpēc bažas radīja “Tempus” pieteikums, ka albumā varēs sadzirdēt gan iepriekšējo albumu noskaņas, gan arī kaut ko pilnīgi jaunu: “Skanējuma ziņā tas joprojām būs apcerīgs postroks, kas balansēs skanējuma smagnējumā un skaņdarbu struktūrās.” Aizsteidzoties notikumiem pa priekšu, šoreiz šie eksperimenti nav noveduši pie sliktāka rezultāta, kā tas bieži vien mēdz ar pašmāju censoņiem atgadīties.

Jaunais albums ierakstīts kopā ar Kārli Šteinmani “KS Records” studijā. “Grupas vizītkarte ir katra albuma konceptuālās vadlīnijas - šī albuma tematika aicina novērtēt dzīves krāsas aspektus, krāšņumu, netendējoties tikai uz monotono,” tā tiek pieteikts jaunais darbs, kura ierakstā šoreiz piedalījušies arī viesmākslinieki - Latvijas saksofonists Uldis Veigurs un dziedātāja Rachel Maia Malveira no Brazīlijas. Jāpiebilst, ka albuma vāciņa noformējums tapis poļu mākslinieces Karolina Matyjaszkowicz aizgādā.

Pašlaik “Tempus” gatavojas nelielai tūrītei ārpus (un iekšpus) dzimtās zemes robežām - 30. septembris Tallinas “Sveta”, 7. oktobris Liepājas “Wise” un 21. oktobris Kauņas “Lemmy”.

PAR. Astoņas kārtīga roka skaņām piesātinātas kompozīcijas - “Tempus” ir spēruši gruntīgu soli vēl lielākas smagnējības virzienā, un tagad jau ir grūti pateikt, vai te procentuāli ir vairāk postroka vai postmetāla. Lai gan šo rindu autors sevi nevarētu pieskaitīt pie šāda veida “post” piekritējiem, “Tempus” darbs klausāms ar lielu interesi.

“Vida Colorida” vērtējams kā daudz nobriedušāks par tā priekštečiem, turklāt, šķiet, pie tā arī nopietnāk piestrādāts - vai gan citādi varētu tik precīzi trāpīt desmitniekā ar abu viesmākslinieku piesaisti, jo gan saksofons kompozīcijā “Grey Matter”, gan vokāls (“Golden Rule”) ir īsti

vietā un laikā! Jāizceļ albumu ievadošais skaņdarbs “Red Flag”, trauksmainie ģitārmotīvi liek īpašāk saausīties “Silver Lining” un “Black Book” skanēšanas laikā, koncertos kārtīgi zarnas izdrebinās “Greenhorn”, iespaidīga savā monumentālismā ir “Blue Moon” - apbrīnojami, ka tik pilnvērtīgu skanējumu var radīt tikai divi vīri. Jā, uzslavas arī polietei par albuma vāciņa dizainu.

PRET. Pēdējos gados postroka un postmetāla grupu latvju zemē ir savairojies aplam daudz. Protams, to var saprast - nenākas ķēpāties ar kaprīziem vokālistiem, bet tomēr… “Tempus” visā šajā plejādē nebūt nav pēdējie, taču viņu visu ir pārāk daudz.