P.S.Kultūra

«Nē, es neesmu ieskatījusies šajā mājaslapā, esmu pārdevēja, nevis reklāmas menedžere,» telefoniski atbildēja Tatjana Baumane, kas sevi nosauca par attīstītāju pārstāvi. Bet attīsta viņa dzīvojamo Jaunsapni ciemats. Piebildīšu, ka šeit un turpmāk tiks saglabāta tā latviešu (?) valodas rakstība, kuru attīstītāji un reklāmisti piedāvā iespējamajiem jaunā ciemata māju pircējiem. Pēc pirmās sarunas Tatjana Baumane diemžēl vairs neatbildēja, savukārt, telefonējot uz mājaslapā norādīto tālruņa numuru, vārdus sevī ar grūtībām meklēja kāds krieviski runājošs indivīds, kuram nebija ne jausmas, par ko ir dziesma.

Kad septembrī, iznākot Dena Brauna romāna The Lost Symbol oriģinālversijai, citēju The New York Times grāmatu apskatnieces Dženetas Meslinas apgalvojumu, ka, neticami, tā, lūk, esot līdz šim labākā Dena Brauna grāmata, godīgi atzīšos, darīju to ar zināmu ironijas piedevu. Nu ļoti jau reti gadās tā, ka sērijas trešais romāns patiesi pārspēj pirmo. Bet tomēr, šodien, 10. novembra rītā, kad grāmatnīcās sākta Zudušā simbola latviešu tulkojuma tirdzniecība, es neredzu nevienu iemeslu, kāpēc lai Dena Brauna romāns nesasniegtu Latvijas grāmatu topa virsotnes. Jo šis patiesi ir līdz šim labākais Dena Brauna romāns.

Daugavpils teātra un Daugavpils pilsētas domes vadību nepatīkami pārsteigusi no Kultūras ministrijas saņemtā neoficiālā informācija par Latvijas teātru valsts dotāciju projektu 2010. gadam, kurā no valsts kopējā profesionālajiem teātriem plānotā finansējuma trīs miljonu 97 tūkstošu latu apmērā, Daugavpils teātrim atvēlēta vismazākā summa - tikai četri procenti.

Festivālā Sirenos Viļņā oktobra vidū bija iespēja redzēt mūsdienu somu teātra līdera režisora Kristiana Smedsa vērienīgo, vairāk nekā pusmiljonu eiro izmaksājušo izrādi Mental Finland (Garīgā Somija, krievi tulko kā Trakā Somija). Tas ir Smeds Ensemble un Karaliskā Flāmu teātra kopražojums ar Somijas Nacionālo teātri, Lincu–- Kultūras galvaspilsētu 2009 un Viļņu – Kultūras galvaspilsētu 2009.

Filozofijas un socioloģijas institūts sadarbībā ar profesori Maiju Kūli sarūpējis ievērības cienīgu notikumu, kam filozofijas vidē līdz šim nav bijis analoga. Jau novembra beigās tirdzniecībā būs pieejams pirmais Latvijas filozofijas apkopojums elektroniskā formātā. Diska veidotāji pievērsušies galvenokārt divdesmitajos trīsdesmitajos gados aktuālām tēmām un autoriem.

LTV1 raidījumā "Panorāma" izskanējusī ziņa, ka Jaunā Rīgas teātra (JRT) mākslinieciskais vadītājs kļuvis par Vīnes Burgtheater štata režisoru, lika uzdot loģisku jautājumu - vai jaunais statuss ir savienojams ar Alvja Hermaņa un JRT saistībām.

1. novembrī simts gadu vecumā miris pasaulslavenais teorētiķis, ebreju izcelsmes franču sociālantropologs Klods Levī-Stross, kurš pirms sešdesmit gadiem antropoloģijā iedibināja strukturālisma tradīciju. Kloda Levī-Strosa strukturālisma pamatā bija radniecības un ticību sistēmu, kā arī konkrētās sabiedrības tradīciju pētīšana, veidojot no tām vienotu sistēmu.

Visai interesantu izstāžu katalogu, kam vērts pievērst uzmanību ne tikai saistībā ar konkrēto izstādi Muižu stāsti, izdevis Tukuma muzejs. Ja vien tas būs plašāk pieejams publikai, domājams, lasītāju pieprasījums pēc šīs grāmatas būs liels.

Ceturtdien noslēdzās Berlīnes kinofestivāla nedēļa, ko jau piekto gadu pašmāju skatītājiem piedāvā Gētes institūts. Filmu nedēļas laikā kinoteātrī Rīga tika demonstrētas septiņas dažādas jaunākās vācu filmas. Par vienu no centrālajiem notikumiem kļuva režisora Kristiana Pecolda jaunākā filma Jerihova, kas šīgada Berlīnes kinofestivālā izpelnījās augstāko apbalvojumu par režisora un aktrises veikumu.

Pēc Valmieras teātra Mazajā zālē Viestura Meikšāna iestudētās „saulgriežu pasakas par tagadni” noskatīšanās pēcgarša ir laba, lai arī Valmieras teātra Zelta zirgs ir ne vien asprātīgs, bet arī skaudrs, ironisks un latviešiem neglaimojošs mūsu tagadnes redzējums.

Viņu sauc par trombona Paganīni. Viņam komponējuši Jannis Ksenakis, Toru Takemitsu, Lučāno Berio, Arvo Perts un citi 20. un 21. gadsimta skaņraži. Pirms ceturtdaļgadsimta viņš izkāpa no orķestra bedres, lai sāktu trombonista solokarjeru, kas atnesa pasaules slavu. Izcils mūziķis, komponists un diriģents, kura priekšnesumi ir neaizmirstami gan allaž negaidīto performanču un galvu reibinošas tehnikas, gan dziļi jūtīgā lasījuma dēļ.

Kao Viets Ngujens. Lācplēša dzimšana. Zvaigzne ABC

Dejas draugiem teātra festivāls Zelta maska Latvijā šogad bija sarūpējis baletu Kaija. Džons Neimaijers Antona Čehova lugas lasījumu neoklasiskās dejas valodā radījis 2002. gadā savam Hamburgas baletam. 2007. gadā Kaija kļuva par Maskavas Akadēmiskā K. Staņislavska un V. Ņemiroviča-Dančenko muzikālā teātra repertuāra sastāvdaļu, saņemot vairākas Zelta maskas nominācijas.

Krīzes laikā kā jau grūtībās var pārliecināties, kas ir tavi patiesie draugi un sabiedroties. Tikko noslēgusies Frankfurtes grāmatu mese apstiprināja to, ka grāmata ir mūsu paliekošā vērtība. Mainās repertuārs, mainās lasīšanas ieradumi (jāpierod pie domas, ka e-grāmata arī ir grāmata), mainās rakstnieki popularitātes orbītā, taču nemainīga ir attieksme pret rakstīto vārdu. Dižķibele bija jūtama arī grāmatu mesē. Bija vērojami mazāki stendu izmēri. Toties garākas bija kļuvušas mākslinieku rindas pie izdevēju stendiem (katru gadu mesē jaunie mākslinieki atrāda izdevējiem savu darbus), šogad uzkrītoši daudz bija policistu. Apmeklējuma ziņā – tikai par dažiem procentiem mazāk interesentu, nekā pagājušajā gadā, kad tika uzstādīts apmeklējuma rekords – nedēļās nogalē gadatirgus bija kā bišu strops. Mēs Latvijā jau to zinam – tirgus ekonomika ir kā braukšana ar riteni. Uz vietas nostāvēt var tikai cirkus meistari. Lai neiekristu grāvī (citiem vārdiem – lai ekonomiskie radītāju temps nesamazinātos), ir jāmin. Arī tādā nozarē kā grāmatniecība. Vācieši ar lepnumu uzsver to, ka, neskatoties uz krīzi, šī gada pieaugums pārdoto grāmatu ziņā ir 2,5 procenti.

Kā jau Neatkarīgā ziņoja Valsts Kultūrkapitāla fonds nav piešķīris finansiālu atbalstu 2010. gadam Latvijas vecākajam žurnālam, kopš 1940. gada iznākošajam literārajam mēnešrakstam Karogs. Piedāvājam Rakstnieku savienības biedru viedokļus šajā jautājumā.

Nākamnedēļ, 7. novembrī, Vecpiebalgā, rakstnieka paša celtajās "Saulrietu" mājās tiks atzīmēta Kārļa Skalbes 130.dzimšanas dienu.

Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) eksperti, dalot visnotaļ trūcīgos līdzekļus literatūras nozarē, bez finansējuma atstājuši vecāko Latvijas žurnālu – literāro mēnešrakstu Karogs.

Oktobra sākumā veicot Alūksnes muzeja krājuma priekšmetu esības un saglabātības stāvokļa pārbaudi, konstatēts, ka no muzeja krājuma pazudis 2471 pamatkrājuma priekšmets, informēja Vidzemes reģiona Kārtības policijas biroja Prevencijas grupas vecākā inspektore Dace Jukāma.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizdomās turamā statusu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgos nolūkos piemērojusi arī Nacionālā teātra direktoram Ojāram Rubenim, šodien vēsta laikraksts "Latvijas Avīze".

Pirms vienpadsmit gadiem, pateicoties teātra zinātnieces, profesores Silvijas Radzobes iecerei, tika sākts fundamentāls darbs – 20. gadsimta teātra vēstures rakstīšana.

Latvijas Radio koris atgriezies no Eiropas profesionālo kamerkoru tikšanās Tenso dienās, kas notika Amsterdamā. Jāatgādina, ka Latvijas Radio koris bija vienīgais no visiem festivāla dalībniekiem, kam tika dota iespēja sniegt solokoncertu, un tas notika koncertzālē Muziekgebouw aan"t IJ.

Stāstam par Vilhelma Buša Maksu un Moricu manā izpildījumā, protams, ir priekšvēsture. Stāsts nav par to, ka šis komikss kopā ar Pifa piedzīvojumiem veidoja manas agrās bērnības lasāmvielas TOP 2. Drīzāk gan par to, ka absolūti negribējās šo pasākumu apmeklēt, jo atmiņas, kā sendienās ar neasu zāģi, neapšaubāmi M & M iedvesmoti, centāmies pārzāģēt koka tiltiņa balstus tā, lai «tā stulbā vecene» nākot no darba ar visu tiltu ielūztu un iesvemptos grāvī, ir pietiekami svēta lieta. Tās nevajag censties uzjundīt no jauna. Nudien neatceros, kāpēc «vecene» bija «stulba», bet, ticiet man, septiņgadīgu vīru kompānijā pēc kārtīgas cigaretes nopīpēšanas parasti tika risinātas ļoti globālas problēmas. Īsti Maksa un Morica garā.