P.S.Kultūra

UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālajā reģistrā no 12 iesniegtajām nominācijām tiks iekļautas četras, informēja UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas (LNK) konsultante Liene Krīvena.

Itāliešu vēsturniece Barbara Frale atkal uzjundījusi diskusijas par Turīnas līķauta autentiskumu. Savā nule kā izdotajā grāmatā viņa apgalvo, ka, pētot ar augstas izšķirtspējas kameru izdarītos līķauta fotouzņēmumus un tos digitāli apstrādājot, atradusi uz līķauta grieķu, latīņu un aramiešu valodās rakstītus tekstus, kas apliecina, ka šajā relikvijā patiešām bijis ietīts no krusta noņemtais Jēzus Kristus ķermenis.

Laikā ap Latvijas dzimšanas dienu Leļļu mākslas muzejā gadījās piedzīvot patiesi aizraujošu mākslas notikumu – mūzikas, gaismas un dejas mistēriju Vadātājs. Minētā izrāde apliecināja, ka hepeninga māksla visnotaļ augstā kvalitātē ir iespējama arī Latvijā, turklāt nevis pašmērķīga un šokējoša, bet gaiša, pozitīva un jēgpilna.

Vai nav lieliska dzīve? Jaunnedēļ, kad pie debesīm atmirdzēs spožā pilnmēness ripa, iespējams, pat tiksim pie nākamā gada budžeta.

Šodien Lietuvas galvaspilsētā Viļņā pasniegtas Baltijas Asamblejas (BA) šā gada balvas literatūrā, mākslā un zinātnē.

Kāds kolekcionārs nodevis Florences Zinātnes vēstures muzeja rīcībā nenovērtējamas relikvijas - divus pirkstus un zobu, kas piederējuši slavenajam Galileo Galilejam. Kopš 1905. gada šķirstiņš ar šīm relikvijām klīdis pa dažādām privātām kolekcijām un vienubrīd pat bijušas bažas, ka tās pazudušas. Paredzēts, ka relikvijas Florences Zinātnes vēstures muzejā tiks izstādītas pēc tā rekonstrukcijas pabeigšanas nākamgad un zīmīgi, ka muzejam tad tiks piešķirts arī G. Galileja vārds.

Ar muzikālo izrādi Odesa, burvīgā pilsēta... šosvētdien sākas M. Čehova Rīgas Krievu teātra viesizrādes Daugavpilī. Līdz 20. decembrim trīs nedēļas nogalēs daugavpiliešiem būs iespēja noskatīties vēl piecas izrādes.

Šoruden Ženēvas mūzikas augstskolas studente Elīna Bērtiņa Rīgā sniegs solo koncertu, kas notiks 28. novembrī Mazajā ģildē pulksten 19.30.

Līdz 29. novembrim Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā Ventspilī norisinās starptautisks atdzejas seminārs, ko organizē Latvijas Literatūras centrs sadarbībā ar starptautisko literatūras centru tīklu Literatūra pāri robežām (Literature Across Frontiers).

Līdz 14. decembrim galerijā Alma ir iespēja aplūkot ievērojamā krievu mūzikas kritiķa Artemija Troicka sarūpēto izstādi Mūsu laika ikonas, kurā par mūsdienu kulta jautājumiem aicināti reflektēt piecpadsmit mākslinieki – gan Krievijas pirmā lieluma zvaigznes, gan pazīstami pašmāju autori.

Grēks būtu sūdzēties, ka Latvijas vēstures historiogrāfijā ir aizmirsta šī senā tauta, kas sāka apmesties latvju zemē jau 16. gadsimtā. Taču pa īstam, zinātniski, ja gribat, akadēmiski ebreju jautājumu varēja sākt pētīt ne totalitārajā, bet tikai atjaunotajā Latvijā, kur Universitātē izveidots Jūdaikas centrs un izaugusi profesionāla šīs problēmas speciālistu grupa: Aivars Stranga, Leo Dribins, Marģers Vestermanis u. c. Rīgā, Andrievs Ezergailis (ASV), Josifs Šteimans un Boriss Volkovičs Daugavpilī.

Jēkabpils sirds – Vecpilsētas laukums – šobrīd pārtapis būvlaukumā, jo piedzīvo lielāko pārbūvi kopš radīšanas brīža, lai mainītos līdz nepazīšanai. Bet laukuma pārdzimšanas vidū esošajā Jēkabpils Tautas namā novembrī skatāmā izstāde Sarkano ķieģeļu arhitektūra Jēkabpilī stāsta par pilsētas arhitektūras vērtībām, kas spītē laika zobam un priecē no paaudzes uz paaudzi.

Līdz 30. novembrim Latvijā risinās starpkultūru nedēļa Otrpus Vidusjūrai. Tās laikā ikvienam būs iespēja iesaistīties Vidusjūras valstu kultūru iepazīšanā. Piemēram, Cēsīs Izraēlas vakarā cēsinieki mācīsies riņķa dejas ebreju deju grupas Eilat vadībā, savukārt Jelgavā Turcijas vakara ietvaros varēs redzēt vēderdeju paraugdemonstrējumus turku mūzikas pavadījumā un piedalīties dažādos konkursos.

Vakar Dailes teātrī notika gadskārtējā teātra balvas Spēlmaņu nakts apbalvošanas ceremonija, kur tika godināti pagājušās sezonas nozīmīgākie iestudējumi un labākie individuālie darbi.

Rīgas domes lēmums likvidēt Rīgas kultūras aģentūru, nododot Rīgas Jūgendstila centru domes Kultūras departamentam, bet Rīgas mākslas telpu, kinoteātri Rīga un Rīgas Kongresu namu – aģentūrai Rīgas nami, izraisījis bažas par šo iestāžu nākotni. Apsaimniekošanas uzņēmumam turpmāk būs pilnībā jānodrošina iestāžu darbība, izstrādājot arī to rekonstrukcijas un attīstības programmas, kā arī organizējot Rīgas kultūras dzīves norišu daudzveidību un pieejamību.

6. novembrī Latvijas Nacionālajā operā (LNO) priekškaru vēra jauniestudējums – Žila Masnē Verters operas jaunā galvenā diriģenta Modesta Pitrena muzikālajā vadībā un ilggadējā direktora Andreja Žagara režijā. Lai arī bez pārsteigumiem, izrāde valdzina ar emocionāli piesātināto attiecību drāmu.

Krievu literātu apvienība Orbīta laidusi klajā Kārļa Vērdiņa, Marta Pujāta, Pētera Draguna un Māra Salēja dzejas grāmatu Par mums latviešu un krievu valodā, tādējādi turpinot bilingvālo dzejas krājumu sēriju, kas iesākta pirms astoņiem gadiem.

Saruna ar kultūras ministru Intu Dālderi notika 17. novembrī – dienu pirms valsts lielākajiem svētkiem. Nevarētu apgalvot, ka rudens mēneši kultūrai šogad būtu auglīgas ražas laiks. Vispirms kultūru ielika kaktā eksperti un sociālie partneri, novērtējot to kā šai valstij ne īpaši lietderīgu padarīšanu, tad nāca teātru direktorgeita, bet pa vidu par savu eksistenci cits mazāk, cits vairāk dramatiski cīnījās dažādi Latvijas nozaru pārstāvji un grupējumi. Lai krīzes un budžeta samazinājuma laikos situācija arī kultūrā ir pietiekami smaga, ministrs apgalvo – lieta nav bezcerīga.

Pasakiet gan vēl, ka Augstākais nemīl Latvijas valdību. Brīdī, kad tā vien šķita, ka tautas sašutuma vilnis tūdaļ, tūdaļ to noskalos, gluži kā deus ex machina parādījās vispirms eirokomisārs Almunja, tad lieliskais Mazsalacas meteorīts. Tad atklājās, ka Latvijas cosa nostra vadot divu teātru direktori, pēc tam izcēlās lielisks skandāls Bērnu slimnīcā... Tas taču nekas, ka likmes salīdzinājumā ar Parex banku, starptautiskajiem aizdevumiem un Rīgas tiltiem tāda sīknauda vien ir. Skaļa un, galvenais, emocionāla trobele ir lielisks fons, lai klusi pieņemtu budžetu. Tas, ka pirmajā janvārī tauta pamodīsies vēl nekomfortablākos apstākļos kā līdz šim, būs pēc tam. Galvenais, tagad visas domas ir aizņemtas un pat jau desmito gadu streikot draudošie skolotāji nestreikos.

Autore - Māra Zālīte, režisore - Indra Roga, scenogrāfs - Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece - Anna Heinrihsone, komponists - Arturs Maskats.

31. oktobrī Akadēmiskajā teātrī, kā dēvē vienu no trim slavenā Vīnes Burgteātra ēkām, notika pirmizrāde Alvja Hermaņa iestudētajai amerikāņu dramaturga Treisija Letsa (dzimis 1965. gadā) lugai Ģimene. 2007. gadā tapušā dramatiskā darba oriģinālnosaukums – Augusts. Oseidžas apgabals. Platajā ērtajā zālē ar balkonu un sarkanā samtā tapsētiem krēsliem var izvietoties apmēram 500 skatītāju, un redzamība ir lieliska jebkurā vietā. Kaut arī izrāde ilga piecas stundas, finālu nesagaidījuši, prom aizgāja, tikai daži. Pirmdienas rītā Vīnes avīzes rakstīja par kājās stāvošas publikas Ģimenei sarīkotām ovācijām, dēvēja Hermani par «režijas zvaigzni» un «režijas guru».

Kultūras ministrs Ints Dālderis bijis šokēts un aizvainots par to, ka darba informācija par 2010. gada valsts budžetā paredzēto finansējumu kultūras nozarei, tajā skaitā teātriem, nonākusi sabiedrības uzmanības lokā, raisot daugavpiliešu sašutumu par teātru vidū vismazāko, Daugavpils teātrim plānoto valsts finansējuma daļu, - Neatkarīgajai norādīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja biedrs, Saeimas deputāts, daugavpilietis Jānis Dukšinskis.