Pagājušajā nedēļā stājās spēkā jaunais Krievijas Federācijas Pilsonības likums. Tas būtiski vienkāršo Krievijas pilsonības iegūšanu personām, kuras dzīvojušas PSRS, un norāda uz Krievijas robežu paplašināšanos. Pie Krievijas pilsonības itin viegli var tikt pat tie ārvalstnieki, kuru tuvākie radinieki dzīvo “Krievijas impērijai vai PSRS attiecināmajās teritorijās”. Satversmes aizsardzības birojs (SAB) “Neatkarīgajai” sniedza skaidrojumu par to, vai kaimiņvalsts dāsnā pilsonības piešķiršanas politika nerada draudus mūsu valsts drošībai.
Krievijas plašsaziņas līdzekļos saistībā ar jaunā Pilsonības likuma spēkā stāšanos 26. oktobrī izskanējuši bikli komentāri, ka likums “vienkāršo pilsonības iegūšanu plašam pretendentu lokam”; likuma galvenais jaunievedums - turpmāk Krievijas pilsonība nevis ar kompetentās iestādes lēmumu tiks atņemta, bet gan tiek ieviests “pilsonības piešķiršanas atcelšanas institūts”. Tas attieksies nevis uz tām personām, kurām pilsonība piešķirta piedzimstot, bet gan uz tām, kuras to ieguvušas citos likumā paredzētajos veidos. Pilsonības atcelšanas institūts darbojas vienkārši - pilsonība tiek atcelta, ja, piemēram, pilsonis kritizē Krievijas bruņotos spēkus, kaitē Krievijas valsts varai, tās interesēm, reabilitē fašismu, bojā karavīru kapus.
Likumā īpaši uzsvērts, ka Krievijas pilsonim drīkst būt vēl daudzu valstu pilsonība, taču par katras jaunas pilsonības iegūšanu viņam jāziņo Krievijas iestādēm. Krievijas pilsonim ar daudzām pilsonībām jāievēro Krievijas likumi, arī dzīvojot ārzemēs.
Interesanta ir likuma sadaļa par to, kā ārvalstniekam iespējams tikt pie Krievijas pilsonības. Jaunietim ārvalstniekam vienkāršākā iespēja pieteikties Krievijas bruņotajos spēkos un tur nodienēt vismaz vienu gadu. Citos gadījumos, ja ārvalstnieks dzīvo bijušās PSRS teritorijā, tam jāapliecina vien krievu valodas un Krievijas vēstures zināšanas, kā arī jādod zvērests kalpot Krievijai. Ir vēl kāda interesanta iespēja - ārvalstniekam, lai tiktu pie Krievijas pilsonības, atliek vien atrasties Krievijas teritorijā un sameklēt kādu tiešās līnijas radinieku, kurš dzīvo vai ir dzīvojis PSRS vai Krievijas impērijas teritorijā.
Likums norāda uz to, ka Krievijas robežām ir paredzama tieksme mainīties un, protams, valsts teritorijas paplašināšanās virzienā. Robežai pārvietojoties, likums jauno teritoriju iedzīvotājiem paredz optāciju, kas nozīmē iespēju izvēlēties pieņemt Krievijas Federācijas pilsonību vai to nepieņemt un saglabāt citas valsts pilsonību, vai, ja valsts tiek pilnībā okupēta, palikt par nepilsoni.
Tā kā Latvijas drošības iestādēm šobrīd nav plašu iespēju pārbaudīt, kuri Latvijas pilsoņi vai Latvijas nepilsoņi ir tikuši vai tiek pie Krievijas pilsonības, “Neatkarīgā” SAB vaicāja, vai spēkā esošais Krievijas Pilsonības likums var ietekmēt mūsu valsts drošību; vai SAB ir iespējas un prasmes iegūt ziņas, kuri Latvijas iedzīvotāji, pilsoņi un nepilsoņi ir kļuvuši un gatavojas kļūt par Krievijas pilsoņiem; vai Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu skaita palielināšanās ir drauds mūsu valsts drošībai?
Uz augšminētajiem jautājumiem no SAB saņēmām šādu atbildi: “Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vērtējumā Krievijas pilsonības likums papildu riskus Latvijas drošībai nerada. SAB seko līdzi Latvijas drošības situāciju ietekmējošajiem faktoriem un par situāciju regulāri informē valsts augstākās amatpersonas. SAB neprognozē, ka Krievijas Pilsonības likuma izmaiņas vērā ņemami palielinās to Latvijas iedzīvotāju skaitu, kas vēlēsies iegūt Krievijas pilsonību. Izmaiņas likumā nebūs izšķirošs faktors par labu pilsonībai. Tas var būt noteicošs atsevišķām personām, bet ne kā tendence. SAB vērtējumā Krievija ir ieinteresēta palielināt iedzīvotāju skaitu, it īpaši darbspējas vecumā, un bijušās PSRS republikās dzīvojošie tautieši ir vēlama mērķauditorija. Liels Krievijas pilsoņu īpatsvars rada riskus, bet šie riski nav būtiski lielāki kā liels "tautiešu" īpatsvars, jo Krievija ar šīm kategorijām manipulē ļoti līdzīgā veidā, tostarp piesaucot gan savu pilsoņu tiesību aizsardzību, gan paplašinot to uz tautiešu un krievvalodīgo tiesību aizsardzību. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka Krievijas pilsonība pati par sevi iedzīvotāju nepadara par draudu valsts drošībai. Drošības riskus var radīt personas, kas slēpj, ja paralēli Krievijas pilsonībai tās ir saglabājušas arī nepilsoņa vai Latvijas pilsoņa statusu. Latvijas likumi to neļauj, tomēr atsevišķos gadījumos praksē tas ir iespējams, un ne visi šie gadījumi nonāk valsts drošības iestāžu redzeslokā. Personas ar dubultu statusu savās interesēs var izmantot Krievijas izlūkošanas un drošības dienesti.”
