Pateicoties nākamā gada budžetā piešķirtajiem 5,6 miljoniem eiro, beidzot tiks atrisināta 15 gadus ieilgusī problēma, kad maksas rezidenti par savu darbu nevarēja saņemt nedz atalgojumu, nedz arī sociālās garantijas, pauž Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) valdes loceklis, neirologs Jānis Vētra.
Šī gada sākumā publiskajā telpā plašu rezonansi guva maksas rezidentūras jautājums. Sabiedrības uzmanību piesaistīja tieši tas, ka šiem rezidentiem, kuri turklāt paši apmaksā savu izglītību, par pilna laika darbu netika nodrošināts atalgojums un līdz ar to arī sociālās garantijas. Kā skaidro Vētra, šāda situācija bija izveidojusies vairāku gadu garumā un dažādu iemeslu, tostarp nepietiekama finansējuma un budžeta vietu, dēļ.
Rezultātā šis jautājums vēlāk tika skatīts Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, kā arī valdībā. Turklāt, pēc Vētras paustā, LJĀA, kas bija ilgstoši vērsusi uzmanību uz šo problēmu, sniedza ieteikumus Veselības ministrijai. Organizācija tikusi uzklausīta, un nākamā gada budžetā rasti 5,6 miljoni eiro, lai no 2022.gada visiem maksas rezidentiem tiktu nodrošināts atalgojums tādā pašā līmenī kā pārējiem rezidentiem.
Viņaprāt, rastā finansējuma apmērs ir pietiekams, lai nodrošinātu visiem rezidentiem valsts finansējumu, savukārt kopumā par nākamā gada budžetu mediķis atzīmē, ka ar to panāktas vairākas noderīgas lietas - maksas rezidentūras izbeigšana un papildu budžeta vietas.
LJĀA valdes priekšsēdētājs, radioloģijas rezidents Artūrs Šilovs savukārt atzīmē, ka maksas rezidentūras problēma eksistē jau 15 gadus, kopš rezidentūras sistēmas kā tādas parādīšanās. Vēsturiski arī vienmēr izdalītas divas kategorijas - valsts finansētās vietas, kur rezidentam valsts apmaksā gan atalgojumu, gan sedz administratīvās izmaksas, un otra, kas tika interpretēta kā maksas rezidentūra un kur par iespēju strādāt ārsta-rezidenta amatā vajadzēja maksāt pašam.
"Proti, algu viņš vienkārši nesaņēma, bet visas administratīvās izmaksas - to vajadzēja segt pašam rezidentam," skaidro mediķis, atzīmējot, ka tādējādi par pilnas slodzes darba iespējām gadā bija jāsamaksā apmēram 5,5 tūkstoši eiro.
LJĀA par šo problēmu esot runājusi gadiem, paužot nemainīgu pozīciju, ka par darbu ir jāsaņem samaksa. Tomēr izmaiņas līdz šim nebija izdevies panākt vairāku iemeslu dēļ. Proti, jaunajiem mediķiem esot teikts, ka nepietiek finansējums, nav iespējams nosegt algas un ka šo sistēmu nevar īsti izmainīt. Taču līdz ar Covid-19 parādīšanos jautājums kļuvis aktuāls ne tikai no sociālās aizsardzības, bet arī no cilvēkresursu pieejamības viedokļa.
"Covid-19 ļāva vēlreiz paradīt, ka pie šāda medicīnas personāla trūkuma mums joprojām eksistē sistēma, kur ir jāmaksā nauda par iespēju strādāt slimnīcā," stāsta LJĀA priekšsēdētājs.
Vēl brīdi pirms budžeta apstiprināšanas jau sākās diskusija par to, kā apstiprināšanas gadījumā šī nauda aizietu līdz maksas rezidentiem. Tādēļ esot spriests par to, vai būtu jāmaksā visiem rezidentiem un vai visu gadu. Šajā gadījumā LJĀA gan uzstājusi, ka nauda ir pieprasīta visam gadam un visiem rezidentiem.
"Ja mums ir iedota nauda, ja mums ir iespēja šo sistēmu pārlauzt [..], tad šobrīd ir ieguldīti milzīgi līdzekļi, lai vairs pat nebūtu nekādas diskusijas par to, vai turpināt, vai neturpināt esošo praksi. Maksas rezidentūrai ir jābeidzas šādā veidolā, kāda tā ir," sacīja ārsts, piebilstot, ka nedrīkst turpināties arī šis dalījums - maksas vai budžeta rezidents.
Vienlaikus, kā atzīmē Šilovs, patlaban nav stingras vienošanās par to, ka no nākamā gada vairs neuzņems maksas rezidentus. Universitātēm nav liegts turpināt uzņemt maksas rezidentus, piebilstot, ka par šo ir gaidāma diskusija. Taču, runājot kopumā, ārsts ir pārliecināts, ka šis ir tas brīdis, kad maksas rezidentūrai būtu jābeidzas, tā vietā nākot skaidrai valsts plānošanai cilvēkresursu kontekstā.
"Topošajiem kolēģiem jāapzinās, ka ir specialitātes, kur nav nepieciešami ļoti daudz speciālisti uz tik mazu valsti kā Latviju vai arī slimnīcu kapacitāte neļauj apmācīt daudzus rezidentus. Šajos gadījumos jārēķinās ar ierobežotu vietu skaitu, bet nedrīkst ļaut maksas vietām kropļot rezidentūras kvalitāti," piebilst LJĀA priekšsēdētājs.
Raugoties uz nākotni, LJĀA pozīcija ir, ka tā neizslēdz iespēju, ka Latvijā rezidentūra varētu būt finansēta ne no valsts, bet arī citiem avotiem, līdzīgi kā tas ir Austrijā vai Vācijā, taču tam ir nepieciešams izstrādāt skaidru, caurspīdīgu sistēmu, tāpēc asociācija uzsver, ka maksas rezidentūrai ar šobrīd piešķirto finansējumu ir jābeidzas.
Pēc LJĀA paustā, patlaban valstī no kopumā 830 rezidentiem maksas ir aptuveni 200. Tādējādi aptuveni ceturtdaļa rezidentu šobrīd maksā par iespēju strādāt. Savukārt minētie 5,6 miljoni eiro paredzēti, lai nosegtu visiem sistēmā esošajiem maksas rezidentiem algas, taču šī summa neiekļauj administratīvos izdevumus, tādējādi tie aizvien būs jāsedz rezidentiem.