Eglīti iesaka celt minimālo mēnešalgu, ja valsts sniegtais atbalsts apkures sezonā būs nepietiekami liels

© f64.lv, Ģirts Ozoliņš

Nepieciešamības gadījumā valdība būs gatava domāt par papildu atbalsta pasākumiem energoresursu izmaksu kompensēšanai, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja labklājības ministrs Gatis Eglītis (K).

Viņš atzīmēja, ka gatavību sekot līdzi aktuālajai situācijai un atbilstoši rīkoties jau apliecina fakts, ka vasaras pirmajā pusē valdība vienojās par sākotnējo kompensāciju mehānismu, bet vēlāk tapa papildinātais plāns, atbalsta paketi paplašinot par aptuveni 80 miljoniem eiro.

Eglītis atzina, ka līdz ar straujo energoresursu cenu kāpumu rudenī Latvijā varētu palielināties to mājsaimniecību īpatsvars, kuras ar grūtībām nomaksā ikmēneša rēķinus, tomēr šim pieaugumam vajadzētu būt nelielam.

Ministrs apgalvoja, ka pašvaldību sociālo dienestu un valsts rīcībā ir pietiekami daudz informācijas par iedzīvotāju finansiālo stāvokli, lai varētu visai objektīvi noteikt, kuram kādi pabalsti nepieciešami.

Vienlaikus politiķis pauda aicinājumu pakalpojumu sniedzējiem rast iespējas gaidāmajā apkures sezonā nevērsties pret rēķinu nemaksātājiem ar tikpat lielu bardzību kā citkārt, piemēram, neiekasēt līgumsodus vai soda procentus.

Vaicāts, kādi varētu būt valdības nākamie soļi gadījumā, ja tomēr būs pārāk daudz tādu iedzīvotāju, kuri ar visiem atbalsta pasākumiem apkures sezonā nevarēs samaksāt rēķinus, Eglītis atbildēja, ka būtu jādomā par straujāku minimālās mēnešalgas celšanu.

Kā ziņots, valdība un Saeima šonedēļ lems par energoapgādes izmaksu pieauguma kompensēšanas pakotni iedzīvotājiem. Šajā pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 430 miljoniem eiro.

Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi regulējumu, kas noteiks detalizētus atbalsta saņemšanas nosacījumus mājsaimniecībām energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai, tostarp sagatavots regulējums arī malku un koksnes briketes apkurē izmantojošo mājsaimniecību atbalstam un pilnveidots atbalsta mehānisms dabasgāzes izmantotājiem.

Šogad 21.jūnijā Ministru kabinets nolēma izstrādāt atbalsta instrumentus energoresursu izdevumu kompensēšanai mājsaimniecībām par elektroenerģiju, dabasgāzi, siltumenerģiju un koksnes granulām. Ņemot vērā straujo cenu pieaugumu arī malkai un koksnes briketēm, EM regulējumā iekļāvusi arī atbalstu mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto koksnes briketes un malku.

Atbalsta periodu rosināts noteikt no 2022.gada 1.maija līdz 2023.gada 30.aprīlim.

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais