Rajevs nosauc iemeslu, kāpēc Latvijā ir tik bēdīga situācija ar patvertnēm

© Attēlam ir ilustratīva nozīme © Pixabay.com

“Ir jābūt pietiekami spēcīgam pārsegumam un pārliecībai, ka segums iztur brūkošu ēku, jābūt arī divām izejām, ventilācijai un ūdens krājumiem, lai noteiktu laika periodu cilvēki tur varētu uzturēties,” TV24 raidījumā “Dienas personība” stāsta Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Igors Rajevs.

Rajevs skaidro, ka sakarā ar patvertņu jautājumu pirmais uzdevums, kas tiek plānots, ir “apsekot visas ēkas, kurās ir pagrabi, kas jaunajā terminoloģijā tiek dēvētas par “telpām, kas pielāgojamas patvertnes līmenim”, un, ja tās atbildīs noteiktiem kritērijiem, tās varēs tikt izmantotas, lai cilvēki varētu patverties. Pārsvarā tādas atrodas daudzstāvu mājās, lielveikalu pagrabstāvi vai autostāvvietas”, šīs telpas būs paredzētas tikai tam, lai varētu paglābties no sprādzieniem un uzlidojumiem. Ķīmiskiem uzbrukumiem un kodoluzbrukumam būtu paredzētas cita veida telpas.

“Tik bēdīga situācija ar patvertnēm mums ir tādēļ, ka tās tika likvidētas 2008. gadā un valsts neveica nekādus ieguldījumus šīs sistēmas attīstībā. Salīdzinoši, piemēram, Somija līdz pat 2011. gadam visu laiku veica ieguldījumus patvertņu sistēmas izveidē,” raidījumā atklāj Rajevs. Tiek norādīts, ka šobrīd aktīvākā patvertņu apgūšanas jautājumā ir Rīgas pašvaldība.

Latvijā

Sestdien Daugavpils Universitātē, klātesot ap 270 cilvēkiem, nodibināta reģionālā partija "Sarauj, Latgale!", kuras valdē ievēlēts pašreizējais Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš, no Balvu un Rēzeknes puses nākošais Rīgas domes deputāts, bijušais "Saskaņas" līdzpriekšsēdētājs Andris Morozovs un sabiedriskā aktīviste Anna Nariškina, kura 2021.gada pašvaldību vēlēšanās startēja no "Saskaņas" saraksta.