Berģu veloceliņa stabu novāca, nekārtība palika

Bīstamais stabs no veloceliņa Berģi–Upesciems–Langstiņi ir pazudis un riteņbraucējus diennakts tumšajā laikā vairs neapdraud. Tomēr vadu gali un izrakņātās bedres veloceliņa tuvumā neliecina, ka 420 000 latu vērtā brauktuve būtiski uzlabotu vietējo iedzīvotāju sociālos apstākļus vai piesaistītu tūristus.

Pašlaik Latvija gatavojas Eiropas nozīmes velomaršruta iestrādei Eiro Velo (EV) 13, kas izmaksās vismaz 11 miljonus eiro. Ņemot vērā, ka divi līdzšinējie maršruti EV-10 un EV-11 faktiski nedarbojas, rodas jautājums, vai šo projektu negaida līdzīgs liktenis.

Tukšs veloceliņš

Veloceliņu izbūve Latvijā pārsvarā notiek ar mērķi uzlabot iedzīvotāju sociālos apstākļus un piesaistīt tūristus. Pēc vietējo iedzīvotāju domām, veloceliņš Berģi–Upesciems Langstiņi īsti neatbilst nevienam kritērijam. «Labi, ka to elektrības stabu novāca, jo citādi tumsā varēja kaklu nolauzt. Žēl arī, ka celiņš ir bruģēts, jo ar skrituļslidām nevar normāli pabraukt,» sūkstās Neatkarīgās sastaptais Rolands.

«Te vizinās tā dēvētie svētdienas braucēji, tūristus vai atpūtniekus šovasar nemanīju. Nav jau slikti, ka viņš te ir, bet neesmu pārliecināta, ka vajadzēja tērēt tik lielu naudu veloceliņam, pa kuru gandrīz neviens nebrauc, jo ir taču citas, daudz svarīgākas lietas, kur naudu tērēt. Cilvēkiem taču nav darba, nav ko ēst,» saka vietējā iedzīvotāja Signe.

Pirms gada Garkalnes novada dome skaidroja, ka nekārtību ap veloceliņu ātri novērsīs, taču pēc 12 mēnešiem tas joprojām nav nodots ekspluatācijā. Garkalnes novada domes finanšu direktore Ilesa Tiona norāda, ka tas varētu notikt līdz ziemai.

«Projekts ir ievilcies, jo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra akceptēja projektu par elektrības ievilkšanu un apgaismojuma ierīkošanu, tāpēc pagaidām tur viss vēl nav sakopts, bet šoruden darbiem vajadzētu noslēgties,» saka I. Tiona.

Būvēs tuvu jūrai

Berģu iedzīvotāju novērojumi būtu jāņem vērā arī citām pašvaldībām, kuras vēl tikai plāno veloceliņu izbūvi. Viens no tuvāko gadu vērienīgākajiem projektiem ir EV-13 – velomaršruts pa Dzelzs priekškaru. Pēc Eiropas Savienības ekspertu domām, šāds maršruts piesaistītu gan tūristus, gan palīdzētu attīstīt uzņēmējdarbību. Plānots, ka Latvijas posms varētu būt 541 kilometru garš un izmaksātu vismaz 11 miljonus latu. Tas nozīmē, ka vidēji viens kilometrs maksās apmēram 20 000 eiro, bet viens metrs – 20 eiro.

Vidzemes tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs Raitis Sijāts prognozē, ka katrs ieguldītais santīms atmaksāsies. «Iespējams, ka būs nepieciešams vēl lielāks ieguldījums – 11 miljoni ir tikai sākotnējais aprēķins. Veloceliņam jābūt maksimāli tuvu jūrai, jo citur Eiropā tādu skatu kā pie mums nav, un tāpēc daudzviet būs jāmeklē pievadceļi, kas varētu izmaksas palielināt,» saka R. Sijāts. Kāds būs pašvaldību un valsts līdzfinansējums, pagaidām nav zināms.

«Ja Eiropa šo projektu apstiprinās, tad arī saņemsim tālākās vadlīnijas. Pagaidām visas uzrunātās pašvaldības ir apstiprinājušas, ka vēlas projektā piedalīties un jau sākušas izstrādāt plānojumus,» saka R. Sijāts.

Tūristi jāved ārā no Rīgas

Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks reģionālās attīstības jautājumos Jānis Piešiņš uzskata, ka EV-13 ir nepieciešams projekts, kā vienu no argumentiem minot faktu, ka Latvijai nebūs jāsedz 100% projekta izmaksas. «Es nevaru pateikt, cik lietderīgas ir investīcijas veloceliņos, bet sliktāk jau no tā nepaliek. Esmu novērojis, ka nav mums Latvijā treileru laukumu, kur pieslēgties televīzijai vai ūdensvadam, bet tūristi pie mums brauc! Man kantoris ir Vecrīgā, un vasarā ir tā, ka nevaru iziet uz ielas, trīs grupas jau spiežas virsū. Viņus vajag vest arī ārā no Vecrīgas,» uzskata eksperts. Pēc viņa domām, Latvija varētu kļūt par valsti, kas pelna ar tūrismu, tāpēc vairākus miljonus vērtās investīcijas šajos projektos ir attaisnojamas.