Kā saglabāt labu formu jeb cēloņi, kāpēc tievie ir tievi

© Pixabay

Sociālie mediji ik dienu publicē «pirms» un «pēc» attēlus ar cilvēkiem, kuriem izdevies atbrīvoties no ievērojama liekā svara. Sevišķi vērtīga viņu pieredze ir tad, ja rezultātu izdodas arī noturēt ilgākā laika periodā.

Katram ir savas miesasbūves īpatnības, un vieni un tie paši risinājumi neder visiem, tomēr - kad liekie kilogrami nedod miera, ieteicams palūkoties uz tievo cilvēku pusi, lai mēģinātu saprast, ko viņi dara citādi nekā tie, kuri nevar un nevar tikt vaļā no savām riepām. Varbūt atbilde nemaz nav tālu jāmeklē.

Ēst brokastis

Tie, kuriem izdevies atbrīvoties no liekā svara un saglabāt sasniegto rezultātu, katru dienu ēd brokastis. Un izrādās - tāpat dara lielākā daļa cilvēku, kuri no dabas ir tievi. Brokastis vēlams ieturēt stundas laikā pēc pamošanās, citādi organisms nesaprot, ka jāieslēdz vielmaiņas procesi.

Nebadoties

Smagi ierobežojoša diēta ir īslaicīga akcija ar īslaicīgu efektu. Tie, kuriem nav liekā svara problēmu, parasti ikdienā ēd veselīgāku pārtiku, vairāk augļu, dārzeņu un pilngraudu produktu nekā viņu apaļīgie līdzcilvēki. Viņi var apēst krietni lielāku ēdiena daudzumu, tomēr uzņemot mazāk kaloriju.

Nebaidīties kāpt uz svariem

Tievie cilvēki parasti zina, cik viņi sver. Viņiem negadās «pēkšņi» ar šausmām konstatēt, ka kļuvuši par desmit kilogramiem smagāki. Redzot, ka ķermeņa masa sāk pieaugt, viņi tūlīt rīkojas, lai pieaugumu apturētu. Regulāri sekojot savam svaram, cilvēks iepazīst tā svārstību raksturu, piemēram, zina, kā svars mainās diennakts gaitā vai organismā notiekošo dabisko hormonālo procesu rezultātā.

Kustēties

Lai kā apalīšiem negribas sekot fiziski aktīvo ļaužu piemēram, fakts paliek fakts: deviņi no desmit cilvēkiem, kuriem izdevies novājēt un sasniegto formu arī noturēt, ir sākuši regulāri vingrot, pat ja viņi nav nekādi fitnesa cienītāji. Var sākt kaut vai ar mazumiņu: vairāk un ilgāk staigāt, mājās izpildīt rīta rosmi. Pēc tam var domāt, kā savas fiziskās nodarbes padarīt interesantākas un intensīvākas. Taču nevajadzētu ļauties mītam, ka tas, kurš vingro, var ēst neierobežotā daudzumā. Par racionālu sabalansētu uzturu joprojām ir jādomā. Pat fitnesa treneri savos blogos norāda, ka panākumi svara normalizēšanā par 80% atkarīgi no pareiza uztura un tikai 20% ieguldījuma dod fiziskā slodze. Vingrošana vajadzīga enerģijai, veiklībai, lokanībai, stājai, možumam un labai vispārējai veselībai.

Nepiespiesties izēst šķīvi tukšu

Cilvēki, kuriem ir laba figūra, sajūtot sātu, bez sirdsapziņas pārmetumiem pamet atlikušo ēdienu uz šķīvja. Resnīši visbiežāk notiesā visu, kas tiek pasniegts, arī to, kas vairs īsti nelien iekšā, jo mantu taču nevar laist zudumā. Viņiem šķiet, ka daba tievos apveltījusi ar lielāku spēju sajust, kad pietiek ēst, bet patiesībā daudzi tievie šo spēju ir sākuši mērķtiecīgi izkopt pēc tam, kad reiz pārēdušies. Dažiem izdevies iemācīties kontrolēt porcijas lielumu, vienkārši izvēloties mazākus šķīvjus, jo mazs un pilns šķīvis psiholoģiski rada lielākas porcijas iespaidu nekā liels un pustukšs.

Neturēt pa rokai neveselīgus kārumus

Tie, kuriem nav liekā svara problēmu, parasti seko, lai mājās būtu veselīgi produkti, un neizgudro visādas atrunas, kāpēc pa tvērienam jābūt konfekšu, cepumu vai čipsu krājumiem. Ja tievajiem patīk cept kūkas vai smalkmaizītes, tad viņi vienmēr atrod veidu, kā lielāko daļu kādam atdot, un sev patur tikai nedaudz. Var uzcienāt kolēģus, kaimiņus utt.

Našķēties izvēlīgi un mērķtiecīgi

Tievie parasti neliedz sev arī kādu kārumu, daži to atļaujas ik dienu, taču viņi rūpīgi un apzināti izvēlas un iegādājas tieši to, ko tobrīd patiešām gribas, turklāt ēd lēni un izbauda katru kumosu. Viņi nepērk lielu tāfeli zemas kvalitātes šokolādes, bet izvēlas mazu tāfelīti, toties pašu labāko, un tad kāre pēc šokolādes ir apmierināta uz ilgāku laiku.

Ikdienā vairāk... grozīties un dīdīties

Tievie bieži ir cilvēki, kuri nespēj ilgi nosēdēt uz vietas, tāpēc izmanto katru iespēju izkustēties un līdz ar to tērē vairāk kaloriju. Amerikāņu statistika rāda, ka viņi dienā sēž par divām stundām mazāk nekā resnie un tā iztērē par 350 kilokalorijām vairāk. Tāpēc, ja darbs ir sēdošs, vajag ik pa brīdim piecelties un pastaigāt pa telpu, bet, ja nepieciešams sazināties ar kolēģi citā stāvā vai blakus kabinetā - aiziet pie viņa, nevis zvanīt vai rakstīt elektronisko vēstuli. Pat grozīšanās un dīdīšanās krēslā uz vietas palīdz nodedzināt kādu kaloriju.

Neizlaist ēdienreizes

Ja cilvēks neko neēd ilgāk par sešām stundām, tad izsalkumā viņš apēd daudz vairāk, nekā vajadzētu, turklāt īpaši neskatās, ko ēd. Tievie parasti ēd mazākas porcijas, bet pēc iespējas vienā un tajā pašā laikā.

Neapēst stresu

Tievie daudz retāk meklē mierinājumu ēdienā nekā viņu apaļīgie līdzcilvēki. Brīžos, kad cilvēks jūtas izsists no sliedēm, vientuļš, vīlies vai dusmīgs, viņam vajadzētu pajautāt sev: vai mana problēma atrisināsies, ja es apēdīšu šo cepumu vai šokolādi? Ja vajadzīgs neliels iepriecinājums, varbūt labāk piezvanīt draugam, paspēlēties ar bērniem, atrast internetā smieklīgu video vai noskatīties kādu vecu, labu filmu.

Uzturs

Olbaltumvielas ir svarīgas organismam dažādu iemeslu dēļ. Ēdot olbaltumvielām bagātus ēdienus, mēs palīdzam uzturēt labu imūnsistēmu, veicinām muskuļu augšanu, labāk strādā vielmaiņa u.c. Tomēr, ikdienā uzņemot pārlieku daudz olbaltumvielas, varam nodarīt sev pāri. Kas par daudz, tas par skādi! Noskaidrojiet trīs būtiskākās blakusparādības ar kurām var nākties saskarties, ja olbaltumvielas tiek uzņemtas pārlieku lielā daudzmā.