Sadzīvē var novērot situācijas, kad ievārījumam tiek noņemta pelējuma kārta, lai ievārījumu tālāk lietotu uzturā, vai tiek nogriezta maizes iepelējusī daļa, turpinot ēst it kā nebojāto daļu. Tomēr šādi paradumi nav balstīti zinātnē un var būt kaitīgi mūsu veselībai. Laboratorisko izmeklējumu metodes ir strauji attīstījušās un spēj efektīvi noteikt pelējuma klātbūtni arī produktiem, kuriem nav acīmredzamu pelējuma pazīmju.
“Es noteikti neiesaku lietot uzturā nevienu sapelējušu produktu. Arī nogriezt gabalu, uz kura ir redzams pelējums, nav risinājums,” stāsta “BIOR” mikrobioloģijas laboratorijas pētniece Jūlija Grečenkova.
Kaut gan pelējums ar neapbruņotu aci var izskatīties ierobežots, dažas pelējuma sēnītes izdala toksīnus, kas var izplatīties tālāk par redzamo pelējuma daļu produkta dziļākajos slāņos. Šie toksīni ir kaitīgi veselībai pat nelielos daudzumos. Toksīni var izraisīt gan vemšanu vai caureju, gan smagākas saslimšanas ar aknu vai nieru bojājumiem, alerģiskām reakcijām un infekcijām. Tas nozīmē, ka pat pēc iepelējušās daļas nogriešanas saglabājas risks, ka toksīni arvien ir produktā.
“Mēs testējam tikai tādus produktus, kuriem nav redzama pelējuma. Tomēr arī šajos gadījumos ļoti bieži analīzes rezultātos atklājam, ka pelējums tomēr ir. Tāpēc es neiesaku tādu maizi ar nogrieztu šķietami labu gabaliņu lietot uzturā. Vēl vairāk - es neiesaku pat atvērt tādu iepakojumu, jo pelējuma sēnītes veido sporas, kuras var viegli lidot pa gaisu un kuras ieelpot nav veselīgi,” uzsver J. Grečenkova.
Lai izvairītos no pārtikas sapelēšanas, ir svarīgi ievērot pārtikas uzglabāšanas noteikumus:
