Tā vien šķiet, ka viss neveselīgais ir garšīgs, bet veselīga pārtika ne visai. Katram uz "kārā zoba" patīk likt ko citu, bet bieži vien tie ir čipsi, bulciņas, kūciņas u.c. Visas tās lietas, kas var sabojāt mūsu figūru, ja tiek apēsts par daudz. Zinātnieki beidzot noskaidrojuši, kāpēc mums tik ļoti kārojas šāda veida pārtika!
Zinātnieki norāda, ka šāda tieksme pēc neveselīgas pārtikas ar lielu ogļhidrātu daudzumu nav tikai mūsdienu cilvēku problēma. Tāda pat bijusi arī alu laikmetā dzīvojošajiem un pat neandertāliešiem. Lai arī viņiem nebija pieejami šādi neveselīgie našķi un daudzi cieti saturoši produkti kā mums, bet tieksme pēc ogļhidrātiem bijusi identiska.
Gan mūsdienu cilvēkiem, gan senatnē dzīvojošajiem organismos ir atrasti līdzīgi gēni, kas atbildīgi par nepārvaramu vēlmi pēc ogļhidrātiem bagātas pārtikas.
Par šādu tieksmi pēc ogļhidrātiem bagātas pārtikas ir atbildīgs gēns, kas pazīstams ar nosaukumu AMY1, kopā ar enzīmu, ko sauc par amilāzi, kas atrodas mūsu siekalās. Tas izskaidro, kāpēc cilvēki nevar pretoties cieti saturošiem pārtikas produktiem, piemēram, kartupeļiem, maizei, makaroniem un rīsiem, kā arī ceptiem maizes izstrādājumiem, piemēram, bulciņām un cepumiem.
Pētījuma autors Omers Gokcumens no Bufalo universitātes Ņujorkā norāda, jo vairāk amilāzes enzīmu jums ir, jo ir lielāka tieksme pēc ogļhidrātiem.
Zinātnieks pētīja aptuveni tūkstotis gadus senā pagātnē dzīvojošu 68 cilvēku DNS, lai noskaidrotu, kad šis gēns kļuva izplatīts. Viņš noskaidroja, ka šis gēns atklāts arī cilvēkiem, kuri dzīvoja pirms 11 000 gadu un uzturā lietoja savvaļas kartupeļus.
*Raksti Lifehacks.lv ir paredzēti tikai informatīviem un izglītības mērķiem, tie neaizstāj profesionālu medicīnisko padomu, diagnostiku vai ārstēšanu. Vienmēr konsultējieties ar ārstu, ja jums rodas jautājumi par veselības stāvokli.
