Gatavojot mājās, ierasta lieta ir kādu produktu iegādāt ar “rezervīti” vai pēc ēdienreizes secināt, ka sākotnējā apetīte ir pievīlusi un jādomā, kā nokopt dažādus pārpalikumus. Bieži vien neapēstais galu galā nonāk atkritumos, kas nav ne finansiāli izdevīgi, ne arī videi draudzīgi. Kopā ar Rimi Gardēdi, šefpavāru Normundu Baranovski aplūkojam iespējas, kā populārākos ēdienreižu atlikumus izmantot atkārtoti, integrējot tos jaunās receptēs un pārvēršot gardos “otrās dienas” ēdienos.
Visbiežāk pēc sātīgas ēdienreizes uz šķīvjiem paliek tieši ēdienu piedevas - kartupeļi, rīsi, griķi, makaroni vai kādi dārzeņi un to atgriezumi, kas konkrētajā ēdienā nav bijuši nepieciešami.
Normunds Baranovskis atzīst, ka tas arī ir saprotams, jo nepieciešamo piedevu daudzumu ir sarežģītāk prognozēt un parasti cenšamies gatavot tā, lai esam droši, ka pietiks visiem. Kartupeļu apcepšana nākamās dienas vakariņām ir ierasts vingrinājums, bet ko darīt ar citiem pārpalikumiem, kas dažkārt var nešķist tik baudāmi pēc pāris dienu uzglabāšanas?
Visefektīvāk “otrās dienas” ēdieniem var izmantot dažādu graudaugu atlikumus - piemēram, rīsus, griķus, kvinoju vai bulguru. Tāpēc šīs pamatēdienu piedevas vienmēr var atļauties pagatavot ar rezervi, lai pēc tam virtuves plauktos nepaliktu novārtā tieši tā viena liekā rīsu vai griķu paciņa. Vienīgi jāpiedomā, lai pagatavotie graudaugi netiktu samaisīti ar citām sastāvdaļām, - tas atvieglos to izmantošanu vēlāk.
Iepriekš neapēstos rīsus, kvinoju vai kādu citu graudaugu var droši pievienot nākamās dienas pamatēdienam - tie lieliski papildinās vistas fileju, zivi vai dārzeņus, kas apcepti eļļā vai sviestā. Normunds Baranovskis iesaka eksperimentēt: “Pievienojot ēdienam griķus, rīsus vai bulguru, var iegūt patīkamu faktūru un papildu garšas nianses. Piemēram, esmu iecienījis šādi papildināt ķirbju krēmzupu, bet tiem, kuri mājās mēdz cept maizi, var noderēt ideja novārītos griķus pievienot maizes mīklai un tādējādi iegūt, piemēram, griķu maizi.”
Rīsi ir universāls produkts, ko var vienkārši atsvaidzināt, iecepot omletē, sacepumos vai pievienojot brokastu putrai un pat pagatavojot krēmīgu pudiņu. Āzijas raksturīgos ēdienos ir pat ieteicams izmantot rīsus, kas kādu dienu ir “atpūtušies” ledusskapī. Tas rīsiem piešķir īpaši kraukšķīgu un patīkamu tekstūru, kas lieliski iederas dažādos sacepumos.
Kuram gan negribas sevi dažkārt palutināt ar milzīgu šķīvi gardas pastas? Taču mirkļa aizrautība var rezultēties ar visai prāvu aukstu makaronu atlikumu, kas otrā dienā vairs nešķiet tik kārdinoši gards. Der atcerēties, ka makaroni ir vēl viens ēdienreižu “universālais kareivis”, kas viegli iegūst otro dzīvi un ir plaši izmantojams jaunu ēdienu pagatavošanai. Tos vari pievienot dažādiem salātiem, bet siltajos ēdienos makaroni lieliski iekļaujas zupās vai pat pikantos sacepumos.
“Pagatavoti makaroni parasti ir uzglabājami ledusskapī 3-5 dienas. Tāpēc varam tos droši nolikt malā uz pāris dienām, lai piemeklētu kādu gardu recepti. Atkal jau jāatceras mērces un citas piedevas pievienot tikai tai pastas porcijai, ko patiešām plāno apēst - tas palielina iespējas izmantot pārpalikumus citos ēdienos. Labs triks ir vēl siltai pastai pievienot nedaudz olīveļļas, lai tā atdziestot nesaliptu,” iesaka Rimi Gardēdis Normunds Baranovskis.
No brokastīm līdz kārtīgām vakariņām - makaroni lieliski papildina visplašāko ēdienu klāstu. Mazos makaronus vari savārīt ar pienu, pievienojot cukuru vai sāli, la iegūtu gardu brokastu putru, kurai papildu garšas nianses piešķirs atkausētas saldētas ogas vai svaigas ābolu šķēlītes. Līdzīgā veidā makaronus var izmantot arī kā piedevu zupai, tikai jāatceras tos pievienot gatavošanas beigās, jo makaroni jau ir izvārīti.
Ja kārojas ko sātīgāku, otrās dienas makaroni kombinācijā ar gaļu vai dārzeņiem var būt lielisks pamats sacepumiem. Šeit ir iespējas izvērsties, bagātinot garšas buķeti ar kādu mērci vai gatavo sacepumu pārkaisot ar sieru.
Galu galā vakar vārītos makaronus var iekombinēt salātos vai vienkārši “atdzīvināt”, uz 30 sekundēm ieliekot verdošā ūdenī, un baudīt ar kādu gardu mērci vai kečupu.
Pat ja visi vakariņu galdā servētie dārzeņi tiek godam notiesāti, gadās, ka ledusskapī ilgāk uzkavējas arī dārzeņu vai sakņaugu atlikumi no gatavošanas procesa. Piemēram, ja kāda ēdiena pagatavošanai vajag selerijas sakni, bet no visas lielās saknes nepieciešama tikai maza daļa, šie atlikumi ir labi izmantojami zupās vai sautējumos, kur sastāvdaļu dažādība radīs lielisku garšu buķeti. Gatavojot miksētu dārzeņu ēdienus, Normunds Baranovskis iesaka pirms tam tos apcept sviestā vai eļļā, tādējādi tiem piešķirot bagātīgāku garšu.
Neatsverams palīgs dažādu sīku pārpalikumu izmantošanā ir plācenīši un pankūkas. Šeit var izpausties ļoti radoši, mīklai pievienojot smalki sagrieztus visdažādākos dārzeņus vai citus ēdienu pārpalikumus un tā veidojot dažādas aizraujošas sāļo plāceņu vai pankūku garšu kombinācijas.
Arī ja neplāno izmantot dārzeņu un garšaugu pārpalikumus uzreiz, tos var sasaldēt, lai gatavotu aromātiskus buljonus vēlāk. “Es mēdzu sasaldēt veselus ķiplokus bez mizas, seleriju kātus un čili piparus, ko tādus pašus sasalušus uz smalkās rīves pierīvē, piemēram, zupai: šādi sasaldētus garšaugus ir vieglāk sarīvēt, nekā sagriezt,” papildina Normunds.
