Kad pašu dārzā vējš svilpo kailos koku zaros un āboli pagrabā pamazām zaudē garšu, varam pievērst skatu tiem veikalu plauktiem, kur rindojas svešzemju augļi.
Dažus no tiem labi pazīstam, bet pret citiem esam nosakņoti piesardzīgi – cenas nav nekādas mazās, bet trūkst pieredzes, lai novērtētu kvalitāti, nav arī ne jausmas, pēc kā šie dīvainā paskata augļi varētu garšot, kura to daļa ir ēdama, kura projām sviežama. Bet varbūt kāds neparasts auglis tieši ir vajadzīgs, lai iepriecinātu mājiniekus un pārsteigtu ciemiņus, kas šodien kļūst arvien grūtāk.
Papaija
Papaijas dzimtene ir Dienvidamerika un Centrālamerika, šobrīd tā tiek kultivēta daudzās tropu zemēs. Gatavai papaijai ir oranžs mīkstums un tumšas sēkliņas, tā ēdama svaiga, bez sēkliņām un mizas. Zaļa papaija tiek vārīta un izmantota salātiem un sautējumiem, ievārījumiem. Papaija ir labs karotinoīdu, C vitamīna, B grupas vitamīnu un kālija avots. Augļi satur arī fermentu papaīnu, kas izmantojams gaļas marinēšanai, jo padara to mīkstāku. Jāatceras, ka no papaijas negatavo saldos ēdienus ar želatīnu, jo papaīns neļauj tam sarecēt.
Papaijas vinegrets
Sastāvdaļas. Viena papaija, divas ēdamkarotes saulespuķu eļļas, viena ēdamkarote baltvīna etiķa, viena tējkarote majonēzes, viena ķiploka daiviņa, sāls, malti melnie pipari, nedaudz pētersīļu zaļumu, viena ēdamkarote svaigi spiestas laimu sulas. Pagatavošana. Papaiju iztīra, nomizo, sarīvē ar sakņu rīvi. Sajauc eļļu, etiķi un majonēzi, pievieno spiedē saspiestu ķiploku, sāli un piparus. Mērci pārlej papaijām, sajauc, uzslacina laimu sulu un uzkaisa kapātus zaļumus.
Līčija
Tropu un subtropu auglis, kura dzimtene ir Ķīna un Āzijas dienvidaustrumi. Līčijas audzē daudzās valstīs, un tās augstu vērtētas maigā, sulīgā, želejveida mīkstuma un patīkamā aromāta dēļ. Konservējot aromāts lielā mērā iet zudumā, tāpēc vislabāk līčijas ēst svaigas, tās mēdz arī sūkāt kā karameles. Pēdējā laikā arī pie mums arvien vairāk cilvēku iepazīst šos augļus, kas ir salīdzinoši viegli notīrāmi; mizu un kodoliņu nevar ēst, bet augļa ēdamā daļa veido aptuveni 60%. Augļi satur zināmu daudzumu C vitamīna, ir salīdzinoši bagāti ar varu un fosforu.
Pitahija
Savdabīgs liānveida kaktusa auglis, ko sauc arī par pūķa augli. Parasti apvalks ir rožaini sārts, bet ir arī dzeltenas pitahijas. Miza nav ēdama. Vidū atrodas mīkstums, kas var būt balts vai sarkans, ar melnām sēkliņām. Pēc taustes pitahija normālā gatavības pakāpē ir apmēram tāda kā kivi. Ja auglim ir daudz brūnu plankumu, tas var būt pārgatavs. Pitahiju griež gareniski uz pusēm un ar mazu nazīti vai karoti izgrebj mīkstumu, ko sagriež gabaliņos. Mīkstumu iesaka ēst atdzesētu. Tajā nav daudz kaloriju, toties ir C vitamīns, fosfors, kalcijs, šķiedrvielas, vairāki antioksidanti.
Salāti ar pitahijām
Sastāvdaļas. Viena pitahija, divi seleriju kāti, viena zaļā paprika, 50 g biezpiena, viena ēdamkarote augu eļļas, sinepes, sāls, malti melnie pipari. Pagatavošana. Seleriju kātus, papriku un pitahijas mīkstumu sagriež mazos gabaliņos, sajauc kopā, liek salātu traukā. No biezpiena, eļļas, sāls, pipariem un sinepēm pagatavo viendabīgu mērci, pārlej salātiem.
Guava
Latīņamerikā, Āfrikā un Āzijā populārs auglis. Tas ir aptuveni ābola lielumā, apaļš, ar cietāku ārējo daļu un sulīgu, sīkām sēkliņām pilnu mīkstumu. Bagāts ar C vitamīnu un folskābi, satur kāliju, kalciju, magniju, fosforu. Satur arī balastvielas. Ja guavas ēd regulāri, tās dod ieguldījumu imunitātes stiprināšanā, elpceļu slimību ārstēšanā, tonizē un palīdz normalizēt asinsspiedienu. Pie mums lielākoties nopērkamas konservos, bet, ja laimējas dabūt svaigas, tās ir ēdamas bez piedevām. Zemēs, kur šie augļi tiek audzēti, tos izmanto dažādiem salātiem, dzērieniem, ievārījumiem utt.
Guavu čaulas
Sastāvdaļas. Aptuveni 500 g guavu, 1,5 glāzes cukura, viens laims. Pagatavošana. Augļus pārgriež uz pusēm, izdobj mīkstumu ar sēkliņām (to var apēst tāpat vai izmantot kādam citam saldam ēdienam). Čaulas vāra ūdenī, līdz tās mīkstas. Pēc tam no vārāmā ūdens ņem 1,5 glāzes, pievieno cukuru un sulu, kas izspiesta no laima, uzvāra sīrupu, tajā pārliek čaulas un lēni vāra 45 minūtes (bez vāciņa), līdz sīrups kļūst biezs. Liek deserta trauciņos, atdzesē, pasniedz ar putukrējumu, saldējumu u.c.
Tamarinds
Veikala plauktā tamarindi, iesaiņoti kārbiņās, redzami līdzās citiem augļiem, bet tie drīzāk pieskaitāmi garšaugiem. Šīs kokos augošās lielās pākstis iecienītas gan Āzijas, gan Latīņamerikas tautu virtuvē, to garša tiek salīdzināta ar dateļu garšu, taču tā ir skābāka. Tamarindi ir Vorčesteršīras mērces būtiska sastāvdaļa. Tie bagāti ar organiskajām skābēm, satur arī kāliju un pektīnvielas. No pākstīm izspiež biezu tumšbrūnu masu, no kuras atdala šķiedras un sēklas. Lai iegūtu ēdienam viegli pievienojamu tamarindu masu, vislabāk pāksts saturu izspiest ar rokām, pievienot dažas ēdamkarotes ūdens un izberzt caur smalku sietiņu.
Dārzeņu salāti ar tamarindu mērci
Sastāvdaļas. Pusglāze jogurta, trīs ēdamkarotes olīvu eļļas, trīs tējkarotes medus, trīs ēdamkarotes citronu sulas, divas ēdamkarotes attīrītas tamarindu masas, mazs gabaliņš svaiga ingvera, divas glāzes rīvētu svaigu kāpostu, viena glāze sīki sagrieztu gurķu, viena glāze diedzētu Ķīnas pupiņu, saišķītis lociņu, ja garšo – nedaudz svaigu koriandra zaļumu, sāls, pipari. Pagatavošana. Jogurtu, medu, eļļu, citronu sulu, tamarindu masu un rīvēto ingveru kārtīgi sakuļ. Salātu bļodā sajauc dārzeņus, pievieno sāli, piparus un sakapātus zaļumus. Pārlej ar mērci un sajauc.
Feihoa
Vēl viens ienācējs no Dienvidamerikas. Tas mīl augt kalnainos apvidos subtropu zonā; mums ģeogrāfiski tuvākā feihoa augšanas vieta ir Kaukāza reģions. To mēdz saukt arī par ananasu guavu. Augļi ir aromātiski, tiek izmantoti limonādēm, ievārījumiem, kompotiem, arī alkoholisko dzērienu aromatizēšanai, kūku un pīrāgu pildījumam. Pēc izskata ir grūti noteikt, vai auglis vidū nav bojāts, jo krāsa nemainās. Pareizā gatavības pakāpē ir tādi augļi, kuri pēc taustes atgādina līdz galam nenogatavojušos banānus.
Feihoa sarkanvīnā
Sastāvdaļas. 10–15 feihoa augļi, nepilna pusglāze cukura, trīs ceturtdaļas glāzes ūdens, nepilna pusglāze sarkanvīna. Pagatavošana. Katliņā lej ūdeni un vīnu, pievieno cukuru, karsē, līdz tas izšķīst. Pievieno nomizotus un gareniski pārgrieztus feihoa augļus, uzvāra, vāra 5 minūtes. Ar putu karoti izņem augļus, sīrupu turpina vārīt vēl 20 minūtes, pārlej augļiem un atdzesē. Pasniedz istabas temperatūrā ar putukrējumu vai jogurtu.
Karambola
Karambolai, ko sauc arī par zvaigžņu augli, dzimtā puse ir Filipīnās, Indonēzijā, Malaizijā. Šo augli pieņemts griezt plānās šķēlītēs – zvaigznītēs. Gatava karambola parasti ir koši dzeltena, gar pašām šķautnītēm drīkst būt smalka brūna svītra, ko, augli sadalot, nogriež. Pārgatavam auglim ir lielāki brūni plankumi. Vispirms karambolai apgriež galus, tad griež šķēlītēs, no kurām iztīra sēkliņas. Karambola satur maz cukura, bet daudz C vitamīna un polifenolu. Nav ieteicama cilvēkiem ar nieru problēmām.
Karambola ar saldējumu
Sastāvdaļas. Viena karambola, viena glāze apelsīnu sulas, viens gatavs mango auglis, divas ēdamkarotes brūnā cukura, nedaudz granātābolu sēkliņu, vaniļas saldējums – pēc patikas. Pagatavošana. Karambolu sagriež plānās zvaigznītēs un atbrīvo no sēkliņām, pārlej ar apelsīnu sulu, liek uz uguns, uzvāra. Samazina uguni un vāra aptuveni 10 minūtes (kamēr šķēlītes kļūst pietiekami mīkstas, lai tās varētu pārdalīt ar karoti). Īsi pirms vārīšanas beigām pievieno cukuru, uzmanīgi samaisa, lai tas izšķīst. Noņem no uguns. Mango notīra, sagriež, no tā pagatavo biezeni, pievieno karambolai, samaisa, atdzesē. Saldā ēdiena trauciņos liek saldējumu, katrai porcijai uzliek trīs zvaigznītes, pārlej ar mango masu, rotā ar granātābolu sēkliņām.